Deputāts Parādnieks piedalās spilvenu kaujā. FOTO
Sabiedrība

Deputāts Parādnieks piedalās spilvenu kaujā. FOTO

Jauns.lv

Mežotnes pilskalna svētkos cīnījās īsti bruņinieki, sadziedājās folkloras kopas un viesi vizinājās ar rekonstruētu vikingu laivu. Spilvenu kaujā spēkus izmēģināja arī Saeimas deputāts Imants Parādnieks.

Deputāts Parādnieks piedalās spilvenu kaujā. FOTO...

­­

Saeimas deputāts un „Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks Mežotnes pilskalnā ar dēlu Helvi izmēģināja spēkus spilvenu cīņās, kas ir senlatviešu rotaļa.
Saeimas deputāts un „Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks Mežotnes pilskalnā ar dēlu Helvi izmēģināja spēkus spilvenu cīņās, kas ir senlatviešu rotaļa.

Šogad Mežotnes pilskalnā un Vīnakalnā ikgadējais sarīkojums bija veltīts zemgaļu senā vēsturiskā novada - Upmales - pagātnei un tradīcijām. Svētki norisinājās Mežotnes senpilsētas apmetnē, pilskalnā, Vīnakalnā, Lielupes līcī un Mežotnes baznīcā. Mežotnes pilskalna svētkus oficiāli atklāja kuršu laivas „Retra” un vikingu kuģa „Pardus” parāde. No pusdienlaika pie Lielupes sāka darboties amatnieku izstrādājumu tirdziņš.

Pļaviņā, kas atrodas līdzās Mežotnes senpilsētai, pirmo reizi norisinājās loka šaušanas demonstrējumi un sacensības. Tika arī demonstrēti pašu darināti vēlīnā dzelzs laikmeta, no 9. līdz 12. gadsimtam, zemgaļu tērpu paraugi. Folkloras  kopu sadziedāšanās pasākumā piedalījās arī Latvijā populārā folkloras kopa „Skandinieki”, kurā muzicē Staltu dzimta.  

Svētki noslēdzās saulrietā, kad skatītāji varēja vērot neparastu uguņošanu. Uz nelielas saliņas Lielupes vidū loka šāvēji ar ugunīgām bultām aizdedzināja ugunskurus, kas bija veidoti no sausas malkas.

Mežotnes pilskalna svētku izdarības un senlatviešu rotaļas uz savas ādas, piedaloties spilvenu kaujās, izbaudīja arī Saeimas deputāts Imants Parādnieks.

Tiesa gan, vietējie iedzīvotāji joprojām ir nemierā ar faktu, ka uz Mežotnes pilskalnu vairs nevar kājām aiziet, jo pirms vairākiem gadiem, kad Mežotnē notika Maestro Raimonda Paula ziņģe, kas notika Līgo svētkos, tika apgāzts pontontilts un kopš tās reizes tilts vairs nav atjaunots. Tādēļ, lai nokļūtu uz Mežotnes pilskalna svinībām vietējiem iedzīvotājiem bija jāmēro tāls apkārtceļš ar automašīnu, vai jābrauc ar laivām, kas cilvēkus cēla pāri Lielupei, no vienas personas iekasējot 50 santīmus. Tie, kuri nevarēja atļauties mērot ceļu uz vietējo pilskalnu, palika otrā krastā noskatīties uz krāšņajām svinībām. Savulaik Mežotnes pilskalns piederēja mežotniešiem, bet pēc teritoriālā plānojuma Mežotnes pilskalns atrodas Rundāles novadā. Mežotnes pils atrodas vienā krastā, bet pilskalns otrā krastā, par ko mežotnieši nav sajūsmā, atzīstot, ka viņiem sāp sirds, ka skaisto pilskalnu viņi var vērot tikai no Lielupes otra krasta.