Krodzinieki un diplomāti prasa no Vecrīgas padzīt bomžus
Sabiedrība

Krodzinieki un diplomāti prasa no Vecrīgas padzīt bomžus

Jauns.lv

Vairāku Vecrīgas uzņēmumu un vēstniecību pārstāvji vērsušies Rīgas domē ar lūgumu risināt bezpajumtnieku problēmu. Dzīves pabērni iekārtojušies netālu no Saeimas.

Krodzinieki un diplomāti prasa no Vecrīgas padzīt ...

­­

Grausts Jēkaba ielā 24, pavisam netālu no Saeimas, kļuvis par Rīgas bomžu patvērumu.
Grausts Jēkaba ielā 24, pavisam netālu no Saeimas, kļuvis par Rīgas bomžu patvērumu.

Pamesto ēku Jēkaba ielā 24 no ielas puses piesedz dekoratīvais aizsegs, taču tās pagalmā joprojām ir iespējams brīvi piekļūt un pašā Vecrīgas sirdī ērti iekārtojušies bezpajumtnieki.

„Viņiem tur pagalmā viss ir pieejams – iekārtojuši drupās dzīvokļus ar gultiņām un čībiņām pie gultiņām. Mūsu kafejnīcai sētas izeja ir uz bezpajumtnieku paradīzi, redzam, kā viņi kursē augšā un lejā. Trokšņaini viņi nav, bet klusiņām rīkojas – dedzina ugunskurus, nodarbojas ar kulināriju,” stāsta ēdināšanas uzņēmuma SIA „Bibo” valdes priekšsēdētāja Ilze Dzene.

Kafejnīcas īpašniece nav vienīgā, kuru satrauc ugunskuri un bezpajumtnieku sadzīve pamestās ēkas pagalmā, tāpēc vēstuli, kuru uzņēmēja adresējusi Rīgas domei, parakstījuši vairāk nekā 10 uzņēmumu pārstāvji, kaimiņi, apdrošināšanas kompānija „Seesam”, arī Itālijas un Francijas vēstniecības. Dzene norāda, ka arī Nīderlandes vēstniecībai, kuras telpas atrodas pie Jēkaba kazarmu stāvvietām, bezpajumtnieku apdzīvotais pagalms ir tieši zem logiem.

„Mēs sēžam kā uz bumbas, jo viņi jebkurā mirklī var izraisīt ugunsgrēku,” uzsver Dzene. Pamestā nama apkārtnes iedzīvotāji vēlas, lai pašvaldība rosinātu nama īpašnieku vai atbildīgo personu norobežot ēku tā, lai tās pagalmā neviens netiek iekšā.

Jēkaba ielas 24. namā pagājušā gada sākumā izcēlās ugunsgrēks, bet pēc tam ēka kļuva par pirmo gadījumu pašvaldības praksē, kad privātīpašums tiek sakārtots par pašvaldības līdzekļiem, — no ēkas pagalma izvākti bezpajumtnieku atkritumi, izzāģēti krūmi, ēkas fasādei uzlikts dekoratīvs pārklājs un veikta ēkas konservācija par pašvaldības līdzekļiem.

Tos vēlāk bija paredzēts piedzīt no īpašniekiem, taču ēka joprojām ir vienīgais īpašums, par kura piespiedu sakārtošanu pašvaldībai naudu februārī vēl nebija izdevies atgūt.

Grausta kaimiņi Rīgas Pašvaldības policijā vērsušies jau iepriekš. Aprīlī Pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes darbinieki regulāri veikuši nama apsekošanu, kuras laikā konstatēti Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu pārkāpumi. Proti, nama īpašniekam vai pārvaldītājam jānodrošina neapdzīvoto vai saimnieciskajai darbībai neizmatojamo ēku un dzīvokļu logu, ieejas durvju noslēgšana, aiznaglošana vai aizmūrēšana, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos tur. Par iepriekšminēto sākta administratīvā lietvedība pret nama īpašnieku.

Policisti vairākkārt sastapuši graustā personas bez noteiktas dzīvesvietas, kas mitinājās pamestajā namā. Sastaptās personas izvadītas no telpām, bet nakts laikā nogādātas nakts patversmē. Lai nākotnē nepieļautu sabiedriskās kārtības pārkāpumus, graustu policija sola apsekot arī turpmāk.

Tomēr bezpajumtnieki turpina atgriezties iecienītajā dzīvesvietā un apkārtējiem iedzīvotājiem sagādā bažas par drošību. Šo jautājumu ierosināts skatīt Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas jautājumu komitejas sēdē 26. maijā.

LETA/ Foto: Ieva Čīka/ LETA