Kratīšanas veiktas sasteigti, jo parādījās signāli par informācijas noplūdi
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neesot tik daudz pārsteigts par Saeimas balsojumu, neļaujot veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) mājās, cik par atsevišķu deputātu paziņojumiem, ka Ģenerālprokuratūra iesaistījusies farsā.
Latvijas Radio ģenerālprokurors sacīja, - nepārzinot lietas materiālus, paziņot, ka tas ir farss, tiek apvainotas trīs tiesībsargājošās institūcijas - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tiesa un Ģenerālprokuratūra. "Kāda deputāta runā tika pieminēts, ka nopietni cietusi Ģenerālprokuratūras reputācija. To, kur reputācija cietusi vairāk, lai lemj tauta un vēlētāji. Neuzskatu, ka Ģenerālprokuratūra būtu cietusi," piebilda Kalnmeiers.
Viņš uzsvēra, ka KNAB ir savācis pietiekami daudz informācijas, faktu un dokumentu, lai būtu pamats sākt kriminālprocesu.
Ģenerālprokurors piekrīt, ka kratīšanas veiktas sasteigti, jo parādījās signāli par informācijas noplūdi. Pirmais signāls bijis Šlesera paziņojums 5.maijā LNT raidījuma'"900 sekundes", vēlāk arī Ģenerālprokuratūrā par sarunu noklausīšanos viesnīcā "Rīdzene".
Kalnmeiers sacīja, ka 5.maijā Šlesers atteicies rakstīt iesniegumu un arī motivētu paskaidrojumu par sarunu noklausīšanos, jo "viņam esot jāpakonsultējas ar viesnīcas īpašniekiem". Iesniegumu un paskaidrojumu rakstīt Šlesers atteicies arī 18.maijā, jau tiekoties ar lietas atbildīgo prokuroru, norādot, ka tas esot Ģenerālprokuratūras uzdevums.
Pārbaude sarunu noklausīšanās lietā ir pabeigta. "Neviens ārvalstu diplomāts vai delegācijas pārstāvis nav noklausīts, jo nav nekāda pamata to darīt," uzsvēra Kalnmeiers.
Iesniegumu no Šlesera Ģenerālprokuratūra saņēmusi vakar, bet, kā sacīja Kalnmeiers, tas vairāk tiek uztverts un vērtēts kā sūdzība par procesa virzītāja darbībām.
Nākamais signāls par informācijas noplūdi esot bijis "Neatkarīgās Rīta Avīzes" (NRA) žurnālistu konkrēts jautājums KNAB, vai tiek gatavota liela mēroga operācija pret šīm trim personām - Andri Šķēli, Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru.
Kā sacīja Kalnmeiers, informācija par plānoto operāciju bija tikai trīs iestādēm - KNAB, tiesai un Ģenerālprokuratūrai. "Analizēsim, no kurienes varēja informācija noplūst, bet prakse liecina, ka reti kad izdodas to noskaidrot," sacīja ģenerālprokurors.
Kalnmeiers noliedz, ka KNAB mērķis ir vērsties pret Šlesera ģimeni, kā to izteicās atsevišķi deputāti. "Nebija mērķis to darīt pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, bet to izprovocēja NRA publikācija," sacīja Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors sacīja, ka kratīšana un kriminālprocess sākts par noziegumiem, kas paveikti ilgākā laika posmā, "tas nav vienas dienas pasākums, tas ilgst gadiem".
Kalnmeiers norādīja, ka šī lieta nav politisks pasūtījums vai kādas personas mēģinājums izrēķināties ar kādu. Viņš atkārtoti noliedza KNAB operāciju saistību ar prezidenta vēlēšanām. "Apstākļu norisi veicināja informācijas noplūde. Ja vēl gaidītu pēc vēlēšanām, šīm darbībām nebūtu nekādas jēgas," piebilda ģenerālprokurors.
Jau ziņots, ka Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija vakar ar balsu vairākumu nolēma neatbalstīt atļaujas došanu kratīšanai Šlesera dzīvesvietā. Kā žurnālistus informēja komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC), par atļaujas došanu kratīšanai Šlesera dzīvesvietā nobalsoja divi deputāti - Janīna Kursīte (V) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), bet trīs deputāti atturējās, tie bija Orlovs, Imants Bekešs (PLL) un Jānis Klaužs (ZZS).
Vēlāk Saeimas sēdē deputāti lēma neatļaut KNAB veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā. Par atļauju veikt kratīšanu balsoja 35 "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti, pret šādas atļaujas došanu balsoja septiņi "Par labu Latviju" frakcijas deputāti un deputāti Iveta Grigule (ZZS) un Vitauts Staņa (ZZS). Balsojumā atturējās 37 deputāti - pārējie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un "Saskaņas centra" frakcija. Balsojumā nepiedalījās ZZS frakcijas deputāti Dana Reizniece-Ozola, Laimis Šāvējs un Didzis Zemmers, kā arī pats Šlesers.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA
