Saeimā sāk diskusiju par vēlēšanu tiesību piešķiršanu bērniem
Saeimas Demogrāfijas politikas apakškomisijā šodien tika sākta diskusija par balsstiesību piešķiršanu nepilngadīgiem bērniem, kas būtu viens no iespējamiem pasākumiem dzimstības uzlabošanai Latvijā.
Līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai šīs balsošanas tiesības varētu tikt deleģētas viņu vecākiem, norādīja idejas prezentētājs deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Parādnieks apakškomisiju iepazīstināja ar balsstiesību evolūciju pasaulē, pieminot, ka tiesības vēlēt pakāpeniski ieguvuši gan melnādainie, gan sievietes. Viņaprāt, balsošanas tiesību piešķiršana bērniem būtu loģisks tiesību evolūcijas turpinājums.
Deputāts skaidroja, ka diskusijas par šādu balsstiesību piešķiršanu jau ir bijušas vairākās valstīs, piemēram, Vācijā, Ungārijā, Japānā, un neesot daudz trūcis, ka tās varētu arī tikt ieviestas. "Latvija varētu būt pirmā valsts pasaulē, kas to izdara," uzsvēra Parādnieks.
Pēc politiķa teiktā, būtu nepieciešams veikt izmaiņas vairākos likumos, nosakot, ka balsstiesības ir visiem pilntiesīgajiem pilsoņiem, bet līdz 18 gadu vecumam šīs tiesības vēlēt tiek deleģētas vecākiem vai aizbildņiem. "Tas būtu analoģiski, kā tiek īstenota nepilngadīgu bērnu mantas pārvaldīšana," viņš piebilda.
Parādnieks arī minēja vairākas iespējamās problēmas, piemēram, kā sadalīt balsis starp vecākiem un kas varētu pārstāvēt vēlēšanās bērnus bez vecākiem, piemēram, bērnunamu audzēkņus.
Kā viens no risinājumiem tika minēts, ka katrs no vecākiem par vienu bērnu varētu saņemt pusi no vienas balss. "Šobrīd valsts politika netiek virzīta uz iedzīvotāju dabisko atjaunošanos, vairāk notiek orientēšanās uz gados vecākiem cilvēkiem. Ja ģimenēm būs vairāk balsu, mainīsies valsts politika," ieceri skaidroja Parādnieks.
Pret šo ieceri dažādus iebildumus izteica gan tiesību eksperti, gan citi deputāti, norādot uz dažādām problēmām un iespējamu citu vēlētāju diskrimināciju. Tāpat tika paustas šaubas, vai vecāki tiešām ņemtu vērā bērnu domas un savus balsošanas pienākumus pildītu apzinīgi.
Konstitucionālo tiesību eksperts Aivars Endziņš bija kritisks par to, ka kādam varētu dot papildu balsstiesības tikai tāpēc, ka viņš ir radījis bērnus. "Te ir vairāk jautājumu nekā atbilžu," sacīja Endziņš, piebilstot, ka varbūt būtu loģiskāk diskutēt par vecuma cenza samazināšanu vēlētājiem, jo, piemēram, kriminālatbildība iestājas jau no 14 gadu vecuma.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norādīja, ka viņš šeit saskatot problēmas ar vienlīdzīgu vēlēšanu nodrošināšanu, iespējamu diskrimināciju un brīvu vēlēšanu nodrošināšanu.
Deputāte Silva Bendrāte (V) atzīmēja, ka bērnunamos dzīvojošo bērnu intereses pārstāvētas netiktu, jo nebūtu, kam deleģēt to balsstiesības.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) vērsa uzmanību uz problemātisku bērna balsstiesību sadalīšanu starp bērna vecākiem, kuriem turklāt iespējami pretēji politiskie uzskati. Sarežģīti būtu nodrošināt, lai tiek ievērotas, piemēram, pusaudža balsstiesības, kura politiskajām simpātijām vecāki nepiekrīt, aizklātā balsošanā, iespējams, atdodot šo balsi citam politiskajam spēkam. Tāpat nebūtu skaidrs, kas pārstāvētu bērna balsstiesības, ja viņa māte būtu tikai 15 gadus veca, norādīja Āboltiņa.
Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) izteicās, ka ar demogrāfiju mēs tagad esot "tādā tintē", ka ar klasiskiem paņēmieniem būs grūti ko iesākt, tādēļ vajadzētu pamēģināt kaut ko jaunu, piemēram, minēto ideju.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars deputātiem atzina, ka šādas sistēmas ieviešana varētu būt tehniski atrisināma, jo, ja pasaulē tiek taisīti kosmosa kuģi un atombumbas, tad tas nebūtu nekas neiespējams. Vajagot gan vispirms nolemt, vai šāda sistēma ir nepieciešama, un tad varot domāt, kā to realizēt.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Šķēle (PLL) pauda pārliecību, ka vēlēšanu tiesību piešķiršana bērniem ir nopietnas diskusijas vērts jautājums, šādas izmaiņas motivētu politiķus ģimenes ar bērniem uztvert kā nopietnu elektorātu. "Šodien politiķi savus vēlētājus meklē pensionāru, krievu vai latviešu vidū. Ja viņi redzēs, ka ģimenes ar bērniem ir nozīmīgs vēlētājs, arī tie, kam demogrāfijas problēmas nav aktuālas, būs spiesti domāt par ģimenēm draudzīgākas vides radīšanu," uzskata Šķēle.
Apakškomisija plāno diskusiju par šo jautājumu turpināt nākamajās sēdēs.
LETA
