Imants Kalniņš: katra latvieša plauktā ir vieta Korānam
Komponista un bijušā Saeimas deputāta Imanta Kalniņa 70 gadu jubileja sakritusi ar vēl kādu zīmīgu notikumu viņa dzīvē – klajā nācis Kalniņa latviešu valodā pārtulkotais Korāns.
Imanta Kalniņa interpretētā Korāna atvēršanas svētki
Kā stāsta pats Kalniņš, viens no pamudinājumiem šim darbam bijusi preses ziņa pirms dažiem gadiem, ka Zviedrijā latviešu izcelsmes mākslinieks Lāšs Vilks „ir atļāvies ņirgāties par citiem cilvēkiem svētām lietām”. Proti, Vilks publiskoja zīmējumu, kurā pravietis Muhameds attēlots kā suns. Kopš tā laika viņu ir mēģināts pat nogalināt.
Savukārt Kalniņš par Vilka daiļradi saka: „Tas mani fantastiski satrieca. Man šķita, ka tā ir barbarisma visaugstākā pakāpe.” Pie Korāna tulkojuma no arābu valodas viņš ķērās pirms četriem gadiem. „Berlīnes mūris ir kritis, dzelzs priekškars ir kritis, bet joprojām pastāv sienas, kas neļauj tautām un valstīm saprasties,” Kalniņš savu veikumu uzskata par soli uz savstarpējas sapratnes tuvināšanu. „Tā ir viena no grāmata, kura ir tiesīga atrasties jebkuras tautas pārstāvja visaugstākajā plauktā.”
Jāpiebilst, ka pilnīgi pareizi Korānu latviešu valodā sauc nevis par tulkojumu, bet par interpretāciju – musulmaņi par vienīgo īsteno savas svētās grāmatas variantu uzskata Korānu arābu valodā, kā to pravietim Muhamedam sniedzis eņģelis Džibrīls.
Imants Kalniņš Kasjauns.lv teic, ka priekšzināšanas arābu valodā viņam bijušas, bet pēdējos trīs gados mācījies intensīvi. Sieva Agra visu laiku bijusi palīdze šajā darbā. „Visu laiku radās nepieciešamība, kā kādu vārdu izteikt latviešu valodā, un tad man bija brīnišķīgs konsultants,” savu dzīvesbiedri slavē Kalniņš.
Islāmā Kalniņš gan nav pārgājis un arī nevienu musulmaņu valsti vēl nav apmeklējis, pat ne Ēģiptes kūrortus. Varbūt laiks svētceļojumam uz Meku? „Katrā cilvēkā, kurš iepazīstas ar islāmu, ar svētceļojumu kārtību, rituāliem, domāju, pamodīsies vēlēšanās nokļūt līdz šīm vietām,” spriež Kalniņš. Taču viņš nav musulmanis un nedrīkst pievienoties viņu rituāliem.
Pēdējās Saeimas vēlēšanās Kalniņš startēja Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā, bet palika aiz borta. „Tas nāca par svētību,” uzskata viņa sieva Agra. Ir daudz laika radošajam darbam, pašlaik Kalniņš gatavojas pabeigt 7. simfoniju, pošas Imantdienām, piedalās koncertos. Par šā brīža politiskajām norisēm viņš vien atzīst: „Nesaprotu, kāpēc cilvēki tā dara, es domāju aktīvās politikas personāžus.”
Uz Korāna atvēršanas svētkiem ieradās arī viens no politikas personāžiem – Ventspils mērs Aivars Lembergs. „Neteikšu, ka izlasīšu no vāka līdz vākam, bet mani interesē šī tematika. Vēsturiski mazliet orientējos, kā šī reliģija ienāca Eiropā, cik tālu aizgāja un pēc tam atpakaļ. Islāms ģeopolitiski spēlē milzu lomu. Un visbeidzot gribēju paspiest roku komponistam 70 gadu jubilejā,” saka Lembergs.
Savu attieksmi pret reliģiju viņš raksturo kā dziļu pietāti, lai arī dziļos padomju laikos Lembergs bija Komunistiskās partijas Ventspils komitejas propagandas instruktors – un komunistiem Dieva noliegšana bija viens no ideoloģijas stūrakmeņiem.
