Rīgā reģistrēti pieci "leģionāru slimības" perēkļi
Šā gada piecos mēnešos Latvijā reģistrēti 13 legionelozes jeb tā dēvētās "leģionāru slimības" saslimšanas gadījumi, pērn piecos mēnešos bija tikai viens šāds gadījums, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Infektoloģijas centra Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Rīgā reģistrēti pieci legionelozes perēkļi, kuros epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā, kur, visticamāk inficēšanās notikusi, ieelpojot ar legionellu inficētas ūdens daļiņas mazgāšanās laikā.
Kā skaidroja Perevoščikovs, legionella vairojas 25-40 grādus siltā ūdenī. Ja ūdens temperatūra ir augstāka par 50 grādiem, baktērija iet bojā. Arī aukstā ūdenī tās nedzīvo.
Pašlaik no 13 saslimušajiem visi ir izveseļojušies, izņemot vienu.
Legioneloze ir smaga un salīdzinoši reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija. Tai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39-40,5 grādiem pēc Celsija. Attīstoties pneimonijai, slimniekam novēro sausu klepu, sāpes krūtīs un elpošanas traucējumus. Ja slimība netiek ārstēta, mirst apmēram 40% saslimušo, bet ārstēšanas gadījumā letāli beidzas 5-10% saslimšanu.
"Leģionāru slimība" jeb legioneloze pasaulē pazīstama kopš 20.gadsimta vidus. Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947.gadā, bet pirmais uzliesmojums - 1957.gadā Minesotā. Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976.gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu leģiona sanāksmē. Kopš šī laika legionelozes gadījumi tiek reģistrēti Amerikā, visās Eiropas valstīs, Āfrikā, Japānā, Austrālijā u.c. Lai gan ar legionelozi var inficēties visu gadu, sporādiski saslimšanas gadījumi un arī uzliesmojumi biežāk tiek reģistrēti vasarā un rudenī.
