Noraida likumprojektus par tautas vēlētu Valsts prezidentu

Par Satversmes grozījumiem, kas paredz ļaut Valsts prezidentu vēlēt tautai, nobalsoja 21 deputāts no VL-TB/LNNK frakcijas un no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, pret balsoja 20 "Vienotības" deputāti un Ingmārs Līdaka (ZZS), un Guntis Ulmanis (PLL), atturējās 34 deputāti no "Vienotības", "Par labu Latviju" (PLL) frakcijas, ZZS un "Saskaņas centra" (SC). Balsojumā nepiedalījās 18 deputāti no SC, "Vienotības", ZZS un PLL.

VL-TB/LNNK bija sagatavojusi Valsts prezidenta vēlēšanu likumu un Valsts prezidenta atlaišanas kārtības likumu, kā arī Priekšvēlēšanu aģitācijas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām un šo vēlēšanu finansēšanas likumu.

VL-TB/LNNK vēlējās, lai Satversmes 35.pantā tiktu ierakstīts, ka Valsts prezidents ir valsts galva. Valsts prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts.

Valsts prezidentu ievēlētu tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Vēlēšanu kārtību noteiktu īpašs likums.

Tiesības izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidātu, pēc VL-TB/LNNK domām, bija jādod 10 000 balsstiesīgu vēlētāju vai vismaz desmit Saeimas deputātiem.

Kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse balsotāju, būtu uzskatāms par ievēlētu Valsts prezidenta amatā. Ja pirmajā balsošanas kārtā neviens no kandidātiem nesaņemtu šādu vairākumu, rīkojama otra vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidāti, kas pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Kandidāts, kurš otrajā balsošanas kārtā saņemtu visvairāk balsu, būtu uzskatāms par ievēlētu Valsts prezidenta amatā.

VL-TB/LNNK rosināja arī paplašināt Valsts prezidenta tiesības, nosakot, ka Valsts prezidents pārstāv valsti starptautiski, paraksta starptautiskos līgumus un nosūta tos Saeimai ratifikācijai.

Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers vai citāds tikpat smags apdraudējums, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, Valsts prezidentam būtu tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to 24 stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds Valsts prezidenta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai. Ja apdraudējums turpina pastāvēt arī pēc trim mēnešiem, Saeima izņēmuma stāvokli varētu pagarināt. Saeima to varētu pagarināt vairākkārtīgi, bet ik reizes ne ilgāk par diviem mēnešiem.

Pēc tam kad Saeima apstiprinājusi izņēmuma stāvokli, Valsts prezidents uzņemtos Ministru kabineta vadību. Valsts prezidentam būtu tiesība atlaist Saeimu, bet šīs tiesības viņš varētu izmantot ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nākamajām Saeimas vai Valsts prezidenta vēlēšanām.

Valsts prezidents Valdis Zatlers "rīkojumu nr.2" par 10.Saeimas vēlēšanām izdeva sešas dienas pirms nākamajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

VL-TB/LNNK arī rosināja Satversmē noteikt Valsts prezidenta atlaišanas procedūru. Ja Valsts prezidents apzināti būtu izdarījis Satversmes vai citu būtisku likuma pārkāpumu, tad Saeima ar ne mazāk kā trīs piektdaļu visu Saeimas locekļu lēmumu sāktu Valsts prezidenta atlaišanas procedūru.

Ja Saeima pieņēmusi lēmumu par Valsts prezidenta atlaišanas procedūras sākšanu, lieta tiktu nodota izskatīšanai Satversmes tiesā, kuras spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

VL-TB/LNNK arī vēlējās, lai Satversmē būtu ierakstīts, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru ieceļ Valsts prezidents. Ministru kabineta sastāvu apstiprina Valsts prezidents.

Ministru prezidentam viņa amata izpildīšanai būtu nepieciešama Saeimas uzticība. Ministru prezidents un ministri par savu darbību ir atbildīgi Valsts prezidenta un Saeimas priekšā.

Ministru prezidentam vai ministram būtu jāatkāpjas, kad Saeima ar visu deputātu vairākumu tiem izsaka neuzticību. Ja neuzticība izteikta Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam, ja atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Ministru prezidentam un ministram jāatkāpjas, kad Valsts prezidents to prasa.

Tiesnešus izvirzītu likumā noteiktā kārtībā, bet tiesnešus ieceltu Valsts prezidents, un viņi būtu neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata varētu Valsts prezidents vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.

Nacionālā apvienība vēlējās Satversmē noteikt, ka ne tikai Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde, bet arī Tiesībsargs ir neatkarīga iestāde.

Valsts kontrolieri un tiesībsargu izvirza Valsts prezidents un apstiprina amatā Saeima. No amata atcelt valsts kontrolieri un tiesībsargu varētu vienīgi uz tiesas sprieduma pamata.

Tā kā valsts par saviem līdzekļiem nevarētu nodrošināt visiem Valsts prezidenta amata kandidātiem vienādas iespējas iepazīstināt ar savu programmu, VL-TB/LNNK rosināja to nodrošināt tiem, kuriem šādas iespējas ir, - pašiem kandidātiem jeb tiem, kas naudu ievēlēšanas mērķim nežēlos.

Kā skaidroja deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), katrs kandidāts varētu savai kampaņai izlietot tikai 50% no saziedotās naudas, otru pusi vienādās daļās sadalot pārējiem kandidātiem un, protams, arī saņemot no pārējiem kandidātiem tāda pat veidā viņu pārdalīto finansējumu.

Valsts prezidenta amata kandidātu virzītāji - vismaz 10 000 vēlētāju vai vismaz desmit Saeimas deputāti - kopā ar izvirzāmo kandidātu veidotu vēlēšanu apvienības ar īpašu nodibinājuma kontu, kurā konkrētais kandidāts saņemtu ziedojumus no saviem atbalstītājiem priekšvēlēšanu kampaņai. No šiem līdzekļiem 50% atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai tiktu ieskaitīti īpašā izlīdzinājuma fondā, ko pārrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un šie līdzekļi vienlīdzīgās daļās tiktu sadalīti pārējiem Valsts prezidenta amata kandidātiem.

"Vai šāds princips kaut kur darbojas?" jautāja Cilinskis. "Nav dzirdēts, bet, kā zināms, visam ir kāds sākums, un tieši Latvija varētu būt pirmā, kas šādu atbalsta nodokli ievieš," pauda VL-TB/LNNK pārstāvis.