Zatlers varēja vai nevarēja atlaist Saeimu?
Satversmes tiesā pagaidām nav iesniegts protests pret Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinājumu atlaist Saeimu, kaut gan Zatlera rīkojuma leģitimitāte ir diskutabla un juristi par to strīdas.
Galvenais iemesls, kāpēc šāda prasība Satversmes tiesā nav iesniegta, ir lielā tautas nepatika pret parlamentu, politiķu vēlme būt par „labajiem zēniem” un tas, ka Zatlera rīkojumu Nr. 2. Satversmes tiesā var apstrīdēt tikai ļoti šaurs personu loks.
Satversmes tiesā par prezidenta rīkojumu neviens nesūdzas
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra palīdze Līga Pauliņa Kasjauns.lv teica, ka prasību pret Zatlera rīkojumu atlaist Saeimu iesniegt var, bet tādā gadījumā „principā diez vai” lēmums tiks pieņemts līdz 23. jūlijam, kad notiks tautas referendums par Saeimas atlaišanu.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Satversmes tiesa Zatlera rīkojumu Nr. 2. atzīs par neleģitīmu, sekas jau būs iestājušās un 10 . Saeima atlaista.
Pauliņa norādīja, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājs ir norādījis, ka tagad kādam apstrīdēt Zatlera lēmumu būtu nekorekti, jo šis jautājums ir nodots tautas nobalsošanai, kurai tad arī būtu jāvērtē, vai tas ir pamatots vai ne.
Kas var apstrīdēt rīkojumu Nr. 2.
Satversmes tiesas likuma 17. panta 2. daļa nosaka, ka „tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par (..) Valsts prezidenta (..) aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam ir:
* Valsts prezidentam;
* Saeimai;
* ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem un
* Ministru kabinetam.”
Pats prezidents, valdība, kā arī Saeimas vairākums diez vai mēģinās anulēt Valsts prezidenta rīkojumu Nr. 2. Tādejādi reāli vienīgi to varētu izdarīt vismaz 20 Saeimas deputāti. Tomēr tas diez vai notiks, ja ņem vērā to, ka visas Saeimas frakcijas neprotestē pret rīkojumu Nr. 2. Tāpat arī neviena no lielajām partijās vismaz publiski tā leģitimitāti nav apstrīdējusi.
Prezidentam nebija tiesību atlaist Saeimu
Tai pašā laikā juristi Zatlera rīkojumu tulko dažādi, jo izrādās, ka Latvijas Satversmi var dažādi interpretēt.
Saeimas deputāta, par vienu no oligarhiem dēvētā Aināra Šlesera advokāts Viktors Tihonovs uzskata, ka Saeimas atlaišana veikta nelikumīgi
Savus apsvērumus Tihonovs balsta uz Satversmes 14.pantu, kurā ir teikts: „Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.”
Bet šis pants attiecas uz „ne mazāk kā vienu desmito daļu vēlētāju”. Šajā pantā nekas nav teikts par Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu (par to runa ir Satversmes 48. pantā).
Tihonovs tomēr uzsver, ka pēc likuma Zatlera lēmumu var apstrīdēt Satversmes tiesā, taču tā kā izvērtēšanas procedūra prasīs ilgāku laiku nekā referenduma sarīkošana, tad neviens politiķis šādu pieteikumu neiesniedz: „Mēs, juristi turpretī uzskatām: lai tauta balso, kā uzskata par vajadzīgu, bet pēc tam tiesa mierīgi izskatīs, vai šāds lēmums ir bijis tiesisks.”
Vaicāts, kādēļ viņš nav ņēmis vērā Satversmes 48.pantu, Tihonovs atbildēja ar pretjautājumu: „Vai jums šķiet, ka prezidentam tiesības varētu būt daudz plašākas nekā tautai?” Advokāts pauda uzskatu, ka Satversmes vispārīgā daļa nosaka pamatprincipus, kas tālāk atsevišķās nodaļās vairs nav jāpārraksta, līdz ar to šis rīkojums, viņaprāt, būtu apstrīdams tiesā.
Prezidentam bija tiesības atlaist Saeimu
Satversmes 48. pants runā par Valsts prezidenta tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu: „Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.”
Valsts prezidenta juridiskā padomniece Dr.iur Inese Lībiņa - Egner rīkojuma Nr. 2. leģitimitāti pamato šādi:
„Satversmes 48. pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, tas ir, viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.”
Katrā ziņā Zatlera rīkojums Nr. 2 juridiski nav viennozīmīgi vērtējams un paredzams, ka pēc referenduma un, visdrīzāk, pēc jaunās Saeimas ievēlēšanās sāksies diskusijas, kas arī varētu novest pie Satversmes grozījumiem.
