Latvijā viesstrādnieki būs jāieved jau pēc 5 gadiem
Tautas skaitīšanas operatīvie rādītāji liecina, ka valsts ekonomika jau pēc pieciem līdz septiņiem gadiem nebūs spējīga attīstīties bez papildu darbaspēka no ārvalstīm, sacīja ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs demogrāfs Ilmārs Mežs.
"Būs divas izvēles - ievest darbaspēku no ārvalstīm vai arī mūžīga stagnācija bez ievērojamas izaugsmes jebkad. Jau pēc pieciem gadiem bezdarbs nokritīs līdz pieciem procentiem, jo zemāk šis rādītājs nebūs nekad, jo daudzi cilvēki ir pieraduši nestrādāt nekādos apstākļos un dzīvot no sociālajiem pabalstiem. Lielākajai daļai darba devēju nebūs iespējams atrast darbiniekus no vietējiem iedzīvotājiem un nebūs iespējams attīstīt uzņēmējdarbību," sacīja Mežs.
Demogrāfs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju kopskaits samazināsies vēl straujāk, nekā iepriekš viņš bija rēķinājis. Tas lielais samazinājums līdz desmit procentiem no tagadējā iedzīvotāju skaita būs jau ātrāk nekā 100 gados. Ja iedzīvotāju skaits samazināsies šādos tempos, tad tas būs jau pēc kādiem 80 gadiem, piebilda Mežs.
Viņš skaidroja, ka pēc tam, kad būs sarēķināts iedzīvotāju skaits šķērsgriezumā pa dažādiem vecumiem un izvietojums pa pašvaldībām, tad atliks vien konstatēt, ka gala rezultāts būs sliktāks, nekā cerēts. Piemēram, pensionāru skaits nesamazinās, jo starp aizbraukušajiem uz citām valstīm ir ļoti maz pensionāru, līdz ar to krietni samazinājies strādājošo iedzīvotāju skaits. Starp aizbraukušajiem ir daudz jaunu cilvēku, kuri ir reproduktīvajā vecumā un plāno veidot ģimeni, līdz ar to nākotnē Latvijā bērnu dzims vēl mazāk.
"Ļoti depresīvi un pesimistiski ir dati par iedzīvotāju skaitu. No otras puses, rādītāji par iedzīvotāju kopproduktu turpmāk būs par kādiem desmit procentiem optimistiskāki. Nemainīsies absolūtais rādītājs, bet gan relatīvais. Cilvēki no tā labāk nedzīvos, bet, iespējams, mēs apsteigsim kādu jauno Eiropas Savienības dalībvalsti, piemēram, Poliju, lai gan redzēs, kādi būs viņu statistikas rādītāji, jo arī viņiem ir liela emigrācija," sacīja Mežs.
Viņš pauda cerību, ka šie dramatiskie dati tomēr būs stimuls demogrāfiju izvirzīt par prioritāti ne tikai runās un uz papīra, bet arī reālajā rīcībā. Varbūt uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām demogrāfiju varētu izvirzīt kā otru mērķi pēc godīgas politikas, piebilda demogrāfs.
Analizējot tautas skaitīšanas operatīvos datus, Mežs norādīja, ka emigrācija ir vismaz divas reizes lielāka, nekā iepriekš bija rēķināts. Viņš domā, ka nebūs vairāk par 50 000 līdz 100 000 cilvēku, kuri ir palikuši nesaskaitīti. Mežs domā, ka arī 2000.gadā iedzīvotāju bilance par 50 000 iedzīvotāju bija mākslīgi palielināta, jo jau toreiz cilvēki bija izbraukuši no Latvijas. Par spīti tam, ka šie cilvēki nebija saskaitīti, dati par viņiem tomēr tika iekļauti kopējā skaitā no iedzīvotāju reģistra.
Kā ziņots, ņemot vērā ievērojamo divkārt saskaitījušos personu skaitu un arī notiekošās rezultātu kvalitātes pārbaudes, pagaidām CSP nevēlas precizēt, par cik iedzīvotājiem tautas skaitīšanā iegūta informācija, norādot, ka pagaidām tie ir jau iepriekš minētie 1,9 miljoni.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane, aptuveni 30 000 līdz 40 000 iedzīvotāju tautas skaitīšanā saskaitījušies divreiz.
Behmane atzina, ka tautas skaitīšanā informācija nav iegūta par aptuveni 300 000 iedzīvotāju, tāpēc turpmākajos mēnešos statistiķi, izmantojot CSP rīcībā esošos valsts reģistrus un datubāzes, analizēs un iegūs informāciju par tiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tautas skaitīšanas laikā netika saskaitīti.
Taujāta, vai CSP jau ir kādas aplēses par emigrējušos personu skaitu, Behmane informēja, ka gan oficiāli (reģistrējušies pirms aizbraukšanas), gan neoficiāli aizbraukušie veido aptuveni 50 000. Tomēr arī šie dati CSP vēl jāpārbauda.
Behmane gan atturējās prognozēt, cik iedzīvotāju galu galā varētu būt Latvijā, norādot, ka atbilde uz šo jautājumu būs gada beigās.
Provizoriskie tautas skaitīšanas rezultāti būs zināmi decembrī, bet oficiālie - nākamā gada februārī.
Kā ziņots, tautas skaitīšana Latvijā norisinājās no 1.marta. Sākotnēji no 1.marta līdz 12.martam iedzīvotāji varēja saskaitīties internetā, bet no 17.marta līdz 31.maijam pie iedzīvotājiem devās teju 2000 tautas skaitītāju. Pēc tam no 1.jūnija līdz 10.jūnijam atkārtoti tika nodrošināta iespēja saskaitīties internetā.
2011.gadā tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta pirmo reizi pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī pirmo reizi iedzīvotājiem ir iespēja anketas aizpildīt elektroniski.
Tautas skaitīšana Latvijā veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas laikā un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
Iepriekšējā tautas skaitīšanā, kas norisinājās 2000.gadā, tika saskaitīti 2,38 miljoni valsts iedzīvotāju.
