Sorosa fonds: nomelnošanas kampaņā pārkāpta sarkanā līnija

Ratnieks par to stāsta laikrakstam „Neatkarīgā”. Viņš esot uzrunāts jau dienu pirms Zatlera uzrunas par Saeimas atlaišanu, kas liecinot, ka šo lēmumu Valsts prezidents nav pieņēmis pēdējā brīdī, bet gan krietni agrāk, balstoties uz tobrīd vēl nezināmu politisku spēku aģitāciju.

Ratniekam piektdien, 27. maijā, ap pulksten 22 piezvanījis paziņa no Rīgas Juridiskās augstskolas pašpārvaldes. Liels bijis Ratnieka pārsteigums, kad paziņa viņu nevis aicinājis uz kādu piektdienas vakara studentu pasākumu, bet gan izteicis nopietnus politiskus priekšlikumus, raksta „Neatkarīgā”.

Telefonā bijis dzirdams, ka sakāmo tekstu zvanītājam priekšā uzcītīgi diktē kāds cits. Teiktais bijis šokējošs – zvanītāji apgalvojuši, ka prezidents nākamajā dienā gatavojas veikt „mazu apvērsumiņu” un atlaist Saeimu. Ratniekam piedāvāts uzstāties televīzijā uzreiz pēc Zatlera uzrunas. „Ideja bija tāda – jātaisa protesti un jāpadzen lielie oligarhi,” piedāvājumu raksturo Ratnieks.

Studentu līderis atbildējis, ka viņam neviens nav devis deleģējumu šādai rīcībai, viņa vadītajai organizācijai jāaizstāv studentu akadēmiskās, materiālās un kultūras intereses, vadība nedrīkst bez pilnvarojuma nodarboties ar lietām, kas ir ārpus organizācijas definētajiem mērķiem.

Zvanītāji solījuši: „Tev iedos vietu.” Ar to Ratnieks sapratis amatu, taču atbildējis, ka viņš tā nestrādā. „Tad man teica – mēs varētu taisīt dažādus plašus jauniešu un studentu protestus. Lai kalpotu tam mērķim, kāpēc Zatlers it kā atlaidīs Saeimu. Sorosa fonds visu nodrošinās un baros, un visu kaut ko darīs, lai tikai mēs tur ejam un protestējam,” sarunas būtību atstāstījis Ratnieks.

Par runātāju nopietnību viņš pārliecinājies jau nākamās dienas vakarā, kad Zatlers atlaida Saeimu. Pirmdien Ratniekam piezvanījis kāds Jānis no Rīgas Juridiskās augstskolas, Sorosa fonda dibinātas un finansētas struktūras.

Jānis prasījis, vai Ratnieks nav pārdomājis, abi norunājuši satikties otrdien kādā Doma laukuma kafejnīcā. Studentu līderis uz šo sarunu devies bruņojies ar diktofonu un citām „fiksējošām ierīcēm”.

„Saruna bija par plašu tēmu loku. Runājām par iespējamiem jauniem politiskiem spēkiem, partiju reitingiem, par atlaisto Saeimu. Jānis teica, ka viņi mēģinās pierunāt Valsts prezidentu, lai viņš darītu vēl radikālākas lietas. Tika saukti uzvārdi, tika norādīti visu partiju, kuras pārvarējušas 5% barjeru, patiesie finansētāji,” „Neatkarīgajai” stāsta Ratnieks.

Jānis parādījis vērā ņemamu kompetenci politiskajos jautājumos, aģitējis, ka „Vienotībai” būtu jāiet kopā ar „Saskaņas centru”, kas ārkārtas vēlēšanās dabūs daudz vietu. „Pēc kādiem diviem mēnešiem no Briseles atnāks direktīva ieviest abas valodas,” apgalvojis Jānis. No šīs direktīvas pildīšanas praktiski nebūšot nekādu izredžu izvairīties.

Savu lomu pēdējā laika notikumos Jānis raksturojis šādi: „Pieslēdzos kā propagandas aparāts.” Viņš esot pielicis lielas pūles, lai pārliecinātu „Vienotības” vadītājus par atbalstu Saeimas atlaišanai: „Braucu ar taksometru no Igaunijas un visu ceļu zvanīju visiem pēc kārtas, sākot ar Dombrovska preses sekretāru, beidzot ar Āboltiņu, un skaidroju, ka tā vajag. Izklausījās tā, ka viņa sāks raudāt.”

Jauna politiska spēka veidošanai „piķis būs”, paudis Jānis. Savukārt „apvienība” (iespējams, domāta studentu apvienība) naudiņu varot dabūt, „cik tev vajag”, no Sorosa vai Berezovska.

Rēķinu par kafiju Jānis samaksājis, izvelkot ļoti lielu naudas žūksni un no tā izņemot vienu banknoti. „Acīmredzot gribēja parādīt, kā es varētu dzīvot,” secina Ratnieks, kurš savu rēķinu apmaksājis pats ar bankas karti.

Premjera Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke Kasjauns.lv, vaicāts, vai viņam zvanījis Jānis par Saeimas atlaišanu, pasmaida: „Es kaut kā tādu zvanu neatceros.” Panke pat nepazīstot nevienu no Juridiskās augstskolas, nav pašam bijis gods tur mācīties.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien žurnālistiem, lūgts komentēt Ratnieka apgalvojumus, teica: „Ziniet, es arī izlasīju to rakstu, un tas bija tik samudžināts, ka es īstenībā nekā nesapratu. Tā kā es domāju, šis jautājums ir gan raksta autoriem, gan pašai avīze, kas to publicēja. Man nekā kopīga ar šiem procesiem nav, nebūs un nebija.”

„Sorosa fonds Latvija” ( SFL) preses konferencē noraidīja viņu saistīšanu ar it kā notikušu naudas piedāvāšanu studentu līderim. Fonda izpilddirektors Andris Aukmanis norādīja, ka fonds „nepiedalās un nefinansē politiskās partijas, politiķus, manifestācijas, vai kaut kādas kampaņas”, bet sniedz atbalstu pilsoņu līdzdalībai politiskos procesos. Neviens SFL nav piedāvājis finansiālu atbalstu šādām politiskām spēlēm un runa esot par stāstu, kurā citi cilvēki savā sarunā piesauc „Sorosa fondu Latvija”.

SFL neesot reaģējis uz jau septiņus, astoņus gadu ilgu nomelnošanas kampaņu, taču šoreiz jutis, ka „ir pārkāpta sarkanā līnija”, sacīja Aukmanis. Viņš norādīja, ka nepazīst publikācijā minēto Jāni, taču ir uzzinājis, ka tas ir Jānis Griķis, un sazinājies ar viņu. Jāpiebilst, ka Juridiskās augstskolas Studentu asociācijas Sabiedrisko attiecību un informācijas komitejā darbojas Jānis Griķis.

Aukmanis no Griķa uzzinājis, ka viņš pārstāv kādu nevalstisku organizāciju, kura vēlējusies iegūt finansējumu politiskām darbībām no Sorosa fonda un miljonāra Borisa Berezovska.

Preses konferencē klātesošais Ratnieks izteicās, ka viņu pilnībā nav pārliecinājuši SFL skaidrojumi. Viņš gan ir pieļāvis, ka šīs sarunas ar viņu varētu būt provokācija, tomēr uzskatījis par nepieciešamām tās publiskot. Viņš atteicās nosaukt pazīstamo cilvēku, kurš ar viņu sazinājās telefoniski.

Juridiskās augstskolas Studentu asociācija paziņojusi, ka Ratnieks ir diskreditējis sevi kā neatkarīgs studentu interešu pārstāvis un viņam jāatkāpjas no amata. Publikācijā minētais Jānis avīzē aprakstītās sarunas laikā neesot ieņēmis nekādu amatu augstskolas Studentu asociācijā.

Aģentūrai LETA otrdien piezvanīja kungs, kurš stādījās priekšā kā krievu miljonāra Berezovska izveidotā Starptautiskā Pilsonisko brīvību fonda vadītājs Aleksandrs Goldfarbs un uzsvēra, ka Berezovska nauda nekādām aktivitātēm Latvijā nav dota.

Fondam gan nesen esot zvanījuši „kaut kādi cilvēki no Rīgas”, „studentu aktīvisti” un lūguši finansiālu palīdzību it kā Zatlera darbības atbalstam, taču organizācijas pārstāvji to novērtējuši kā provokāciju un sarunas neesot turpinājuši.

Kā uzsvēra Goldfarbs, kopš 2005. gada, kad Berezovski iekļāva Latvijai nevēlamo personu sarakstā, viņš jebkādu darbību mūsu valstī ir pārtraucis. Līdz tam gan Berezovska fonds Latvijā esot ieguldījis 0,5 līdz vienam miljonam dolāru – pārsvarā kultūras projektos.