Ģenerālprokurors: Latvijā nav tiesiskuma krīze. Taču ir dažādi bīstami simptomi

Taujāts, kādu informāciju viņš sniedzis prezidentam Valdim Zatleram pirms viņa lēmuma par Saeimas atlaišanas rosināšanu, prokurors pastāstījis, ka viņš Valsts prezidentu informējis plašākā apjomā, nekā tas tiek pasniegts sabiedrībai, "bet katrā ziņā tur nebija nekā tāda ļoti šokējoša".

Vērtējot, vai politiķiem ir izdevīga stipra Ģenerālprokuratūra un stiprs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Kalnmeiers vērtējis, ka politiķiem ir jāstrādā tautas un valsts interesēs, nevis savās. "Viņiem nevienam nemaz nedrīkstētu būt cita gribēšana un cita vēlme kā nostiprināt tiesisko kārtību valstī. Tātad viņiem visiem būtu 100% vienā balsī jākliedz - mēs esam par stipru KNAB, mēs esam par stipru policiju, par stipru Ģenerālprokuratūru!"

"Realitāte ir tāda, kāda tā ir. Ko man teikt? Prokuratūra strādā, savas funkcijas pilda. Cik labi? Ne man to vērtēt. Politiķi, nu, protams, ir daļa, kas saka... kaut vai pēc šīs kratīšanas noraidīšanas pie Šlesera ne vienu reizi vien publiskajā telpā izskanēja, ka prokuratūra un KNAB ir safabricējuši lietu, ir politiskais pasūtījums. Nu, tas jau arī parāda kādas politiķu daļas attieksmi pret tiesībsargājošajām iestādēm, ja viņi uzskata, ka te viss ir politizēts, ka te katrs var atnākt tikpat kā uz pasūtījumu galdu: man, lūdzu, lietu pret to politiķi. Nu, nonsenss!" sacījis prokurors.

"Es domāju, viņus varētu interesēt, lai nav politiski ietekmējamas šīs iestādes. Jo šeit jau nevar nodalīt atsevišķi nost politiķus no cilvēkiem. Katrs politiķis ir cilvēks, katrs dzīvo savu dzīvi, iet pa ielu, katram ir kāds personiskais īpašums. Un, ja viņš, atvainojiet par prastumu, vēlā vakarā atrausies pa galvu, tad viņi visi kliegs: kur skatās policija, kāpēc ir vāja prokuratūra un tiesā lietas ilgi skata. Tad viņi būs ieinteresēti, lai viss būtu labā kārtībā. To tā nevar nodalīt. Viņi ir ieinteresēti vairāk, lai nebūtu iespējas politiski ietekmēt. Katrā ziņā es par prokuratūru varu teikt, ka caur mani kā caur ģenerālprokuroru nekādas politiskās spēlītes neies cauri," turpinājis ģenerālprokurors.

Vaicāts, vai viņš ir pārliecināts, ka tā dēvētā "oligarhu lieta" beigsies ar notiesājošiem spriedumiem, Kalnmeiers atbildējis, ka tas ir ļoti pāragrs jautājums. "Vēl ir pāragri spriest, jo notiek darbs, lai apzinātu kratīšanā izņemto dokumentu saturu. Apjoms ir ļoti liels. Tā katrā ziņā nebūs no ātrajām [lietām]. Izskatās, ka tur būs nepieciešama starptautiskā sadarbība, lai skaidrotu dažādu firmu piederības, to īpašniekus, patiesos labuma guvējus un tamlīdzīgi."

Pēc Kalnmeiera vārdiem, noplūdusī informācija par iecerētajām kratīšanām nebūs iemesls, lai lieta izgāztos, tomēr šis apstāklis noteica to, ka tika sasteigti veiktas izmeklēšanas darbības. "Steiga nekad nenāk par labu - steigā vienmēr pieļauj kaut kādas kļūdas. Mēs nejaucamies politikā, bet arī apzinājāmies to, ka šāda plaša masveida akcija, kurā ir iesaistīti politiķi, vienmēr tiks traktēta kā politiska rīcība. Tā arī notika. To mēs apzinājāmies, ņemot vērā, ka prezidenta vēlēšanas bija turpat... Nu, nebija plānots tas," sacījis prokurors.

Savukārt vērtējot šīs lietas sakarā piesauktā aviokompānijas "airBaltic" vadītāja Bertolts Fliks izvairīšanos atgriezties Latvijā, Kalnmeiers atzīmējis, ka tas lietu būtiski neietekmēs: "Ja izmeklētāji gūst pārliecību un pietiekamu pamatu lemšanai par Flika iespējamo atbildību, tad arī tiks lemts neatkarīgi no tā, kuras valsts pilsonis viņš ir. Redziet, ir neliela atšķirība starp Eiropas Savienību (ES) un citām valstīm. Starptautiski atzīts princips ir tāds, ka neviena valsts neizdod savu pilsoni citai valstij tiesāšanai, kriminālvajāšanai. ES ietvaros pastāv cits princips - nevis izdošana, bet nodošana. Tas neizslēdz iespēju, ja būs nepieciešamība, vērsties pie Vācijas kompetentajām iestādēm. Bet pagaidām par to ir pāragri runāt."