Gulbenē apskatāma slavenā Turīnas līķauta kopija

„Kristus līķauts ir audums, kurā viņš bija ietīts, guldot kapā. Šis līķauts Turīnas pilsētā Itālijā tiek glabāts īpašā šķirstā Jāņa Kristītāja katedrālē kopš 1578. gada, oficiāli tas pieder Vatikānam. Uz Gulbeni tiks atvesta Turīnas līķauta kopija. Šajā kopijā varēs aplūkot visus tos attēlus, kas ir arī oriģinālā,” Gulbenes laikrakstam „Dzirkstelei” teica Gulbenes draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs.

No 19. līdz 24. jūnijam Gulbenes katoļu dievnams būs atvērts augu dienu un ikviens vissvarīgākās kristiešu relikvijas kopiju varēs aplūkot bez maksas. Dievnamā tāpat būs lasāma arī informācija ar paskaidrojumiem par šo eksponātu. Līķauta kopija nav relikvija, taču tā dod iespēju uzzināt, kāds izskatās oriģināls, var izpētīt visus nospiedumus, kas ir redzami oriģinālā.

Pašu Kristus līķauta oriģinālu Turīnā var apskatīt gaužam reti - šāda iespēja tiek piedāvāta labi ja reizi desmit gados. Kad notiek oriģinālā līķauta izstāde, Turīnā ierodas miljoniem interesentu, kuri rindā gaida, lai redzētu relikviju.

Liecības par Turīnas līķauta izcelšanos

Par Turīnā glabātā Kristu līķauta identitāti jau gadu desmitiem strīdas gan zinātnieku un baznīcas pārstāvji, gan mākslas zinātnieki un pārējie interesenti. Ir izskanējušas visdažādākās versijas par līķautu – sākot no apgalvojumiem, ka tas tik tiešām ir gandrīz 2000 gadu vecs Jēzus Kristus „bēru apģērbs”, un beidzot ar to, ka drānas autentiskums ir rupjš reliģisko fanātiķu viltojums.

Pirmās liecības par līķauta esamību ir saglabājušās no 1357. gada Francijā. Kopš tā laika tas cietis pat vairākos ugunsgrēkos.

Kopš 17. gadsimta beigām Turīnas katedrālē glabājas šis senais audekla gabals, kas tiek godāts kā Jēzus Kristus līķauts. 1578.gadā Savojas hercogs Emanuels Filiberts kopā ar savu sievu Francijas Margaritu pārveda šo līķautu uz savu pili Lučento, netālu no Turīnas. Savukārt 1694. gadā Emanuela Filiberta mantinieki uzbūvēja melna marmora kapliču, kuru sāka dēvēt par „karalisko kapliču”. Šī kapliča tika savienota ar Turīnas katedrāles austrumu daļu un hercogs Viktors Amadejslī svinīgi pārnesa līķautu no Lučento uz Turīnu.

Līķauts ir linaudekls (4,36 x 1,10 m) līdzīgs citiem seniem audekliem, kuros apbedīja cilvēkus. Divi krustā sistā cilvēka attēli (priekšējais un aizmugurējais) uz tā ir redzami kā spoguļattēlā un atgādina fotogrāfijas negatīvu. Tiek uzskatīts, ka tas ir Jēzus Kristus līķa nospiedums.

Šī mēneša sākumā itāļu restaurators un mākslas vēsturnieks Lučiano Buso nāca klajā ar apgalvojumu, ka Turīnas līķauts - drāna, nav vis viduslaiku viltojums, bet gan agrīnās Renesanses mākslinieka Džoto darinājums, vēsta britu laikraksts „The Daily Telegraph”.

Viņš atradis uz līķauta Džoto parakstu un skaitli 15, kas, pēc viņa domām, ir 1315.gads.

Buso uzsver: hipotēzi, ka līķauts radīts 1315. gadā, apstiprina 1988. gadā veiktie radioaktīvā oglekļa datēšanas metodes testi, kas uzrādīja, ka līķauts radīts 13. gadsimta beigās vai 14. gadsimta sākumā.

Sarunā ar laikrakstu zinātnieks izteica minējumu, ka oriģinālajā līķautā patiešām ietina Kristu, taču drāna laika gaitā sairusi, sadegusi vai tikusi nozaudēta, tāpēc radīta kopija.

Parakstu un skaitli Buso atrada apslēptu Kristus sejas un roku nospiedumos. Mākslas vēsturnieks uzskata, ka citi eksperti tos nav atraduši, jo ar neapbruņotu aci tie ir gandrīz nesaskatāmi. Pēc viņa domām, ir tikai dabiski, ka baznīca šim uzdevumam izvēlējās Džoto, jo „viņš bija viens no pazīstamākajiem un spējīgākajiem viduslaiku gleznotājiem”.

Turīnas līķauta muzeja direktors Bruno Barneriss ir skeptiski noskaņots pret Buso teoriju un saka: „Pirmkārt, fizikālie un ķīmiskie testi parādījuši, ka līķauts nav zīmējums. Otrkārt, ir vesela virkne zinātnieku, kas palielinājuši līķauta attēlus un redzējuši tur lietas, kuru tur nav, - rožukroni, vārdus aramiešu, grieķu un latīņu valodā. Tas ir tāpat kā skatīties uz Mēnesi un saskatīt tur acis, degunu un muti."