Koalīcija vēl nav pieņēmusi lēmumu par nākamo KNAB priekšnieku

Koalīcijas partiju padomes sēdē šodien nolemts, ka par tālāko virzīšanos uz priekšu ar KNAB vadības jautājumu tiks spriests tuvākajās koalīcijas sanāksmēs.

"Patlaban panākta vienošanās, ka tiks gatavoti priekšlikumi. Nekāds lēmums vēl nav pieņemts," sacīja Panke.

Kā ziņots, Saeima KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti no amata atbrīvoja 16.jūnijā. Vairāki politiķi izteikušies, ka par jaunā KNAB priekšnieka iecelšanu vajadzētu lemt nākamajai Saeimai.

KNAB pēc tā vadītāja Vilnīša atlaišanas no amata nav gaidāmas būtiskas izmaiņas vai būtiski uzlabojumi, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Jo ātrāk izvēlēsies KNAB vadītāju, jo iestādei tas būs labāk, skaidroja ģenerālprokurors. Viņš norādīja, ka KNAB ir nepieciešami arī papildu izmeklētāji.

Ģenerālprokurors arī vērsa uzmanību, ka ir jāpilnveido šīs institūcijas vadītāja iecelšanas sistēma, tomēr šo amata kandidātu nevajadzētu izvirzīt vienpersoniski.

Ģenerālprokurors neatbalsta vienpersonisku jebkuras amatpersonas kandidatūras virzīšanu, jo tas rada šaubas par tiesu varas iestāžu rīcību. Kalnmeiers norādīja, ka nav iepriecināts par to, ka pats tika izvirzīts vienpersoniski no Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča puses, lai gan viņš uzticas AT priekšsēdētājam.

"Atsevišķi simptomi liecina, ka viss valstī nav kārtībā ar tiesiskuma jautājumiem, ka būtu vispārēja krīze - tā es neteiktu, jo visas tiesībsargājošās institūcijas strādā, cita labāk, cita sliktāk, bet visas savas funkcijas viņas pilda," sacīja Kalnmeiers. Tomēr ir problēmas ar attieksmi pret tiesībsargājošajām institūcijām. Tajā skaitā ar Saeimas deputātu attieksmi, uzsvēra ģenerālprokurors.

Kā ziņots, Kalnmeiera vadītā komisija secināja, ka Vilnītis sistemātiski pieļāvis dažādus pārkāpumus un nav tos novērsis, tāpēc tā savā atzinumā ieteica izskatīt jautājumu par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata.