Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 9. un 10. jūlijā
Sestdien, 9. jūlijā ne tikai zvejniekciemos un jūras pilsētās atzīmēs Zvejnieksvētkus, jo kaislīgi copmaņi mīt gan Ikšķilē, gan Rēzeknes novadā un citviet. Rīgā uz savu balli pulcēsies arī puķkopji un ziedu mīļotāji.
Festivāla publikas Meka šajā nedēļas nogalē ir Saldū un Bauskā. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sarūpējis divas visnotaļ unikālas izstādes. Savukārt dejotāji aun kājas, lai varētu kārtīgi izdancoties Turaidas Dainu kalnā. Ne mazāk aizraujoši būs arī Jelgavā, kur pirmo reizi pasaulē iededzinās smilšu skulptūru.
Katru gadu jūlija otrajā sestdienā Latvijā atzīmē Zvejnieksvētkus jeb Jūras svētkus. Arī šogad 9. jūlijā tos svinēs visā Latvijas jūras piekrastē – gan pilsētās, gan zvejniekciemos. Svētkos godinās dabas spēkus un cilvēkus, kuru darbs ik dienas ir saistīts ar jūru. Izrādot atzinību zvejnieku spēkam, izturībai un aizrautībai, tiks rīkotas sporta sacensības. Svētku ietvaros notiks arī dažādi kultūras un izklaides pasākumi. Zvejnieku svētku pirmsākumi meklējami 1936. gadā – Pāvilostā un tie jau ir kļuvuši par tradīciju. Sestdien, 9. jūlijā:
* pulksten 10.30 – svētku atklāšana pie tautas nama „Ozolaine”;
* no pulksten 11.00 – sporta spēles;
* pulksten 19.00 – vakara programma Carnikavas parkā (Miks un Paula Dukuri);
* pulksten 21.00 – nakts balle.
* pulksten 12.00 - Auniņparkā svētku atklāšanas koncerts;
* pulksten 16.00 - Auniņparkā koncertēs Lauris Reiniks;
* pulksten 19.00 - Auniņparkā grupas „Baltie Lāči” koncerts;
* pulksten 22.00 - Auniņparkā nakts balle.
* pulksten 20.00 – „Credo” koncerts;
* pulksten 22.00 - uzstāsies Linga;
* pulksten 24.00 - grupas „Tranzīts” koncerts.
Jūrmalā:
* pulksten 20.00 - Mellužu estrādē Jūras svētkiem veltīts koncerts un zaļumballe.
* pulksten 11.30 - Jūras valdnieka sagaidīšana pie steķiem un teatralizēts svētku gājiens uz stadionu;
* pulksten 12.00 - svētku atklāšana stadionā;
* no pulksten 13.30 - „Jestrās zvejniekspēles”;
* pulksten 21.00 - uz lielās skatuves Kolkas ragā koncertprogramma „Zvaigžņu mirdzumā” (Harijs Spanovskis, Jānis Paukštello, Andris Daņiļenko, Miks un Paula Dukuri, Olga Dreģe, Guntis Skrastiņš, bērnu ansamblis „Dzeguzīte”, deju grupa „Dzirnas”).
* no pulksten 22.00 – nakts balles;
* pulksten 24.00 - Līvu ugunskuri un uguņošana Kolkasragā.
* pulksten 13.00 - Jūras valdnieka Neptūna sagaidīšana jūras krastā; svētku atklāšana sporta laukumā pie Tautas nama;
* no pulksten 17.00 – svētku koncerti un dejas;
* pulksten 22.00 - zaļumballe kopā ar grupu „Baltie Lāči”.
Liepājā:
* no pulksten 14.00 līdz 23.00 - Jūras svētku svinības Liepājas promenādē (tostarp arī 5. Starptautiskais ielu teātru festivāls „Zeme. Debess. Jūra. 2011”)
* pulksten 9.00 sāksies Neptūna sporta atrakcijas (enkura nešana, zābaka mešana, lodes grūšana, šautriņu mešana, basketbola metieni, florbola metieni, futbola bumbas žonglēšana, svarabumbas celšana) Mērsraga vidusskolā.
Nagļos (Rēzeknes novads):
* pulksten 13.00 un 17.00 - svētku koncerts;
* pulksten 15.00 - Jautrā zivju ķeršana pie slūžām.
Nīcā:
* pulksten 9.00 - svētku atklāšana Nīcas centrā;
* pulksten 14.00 - Zvejnieku svētku atklāšana Jūrmalciemā pie Smaragdas;
* pulksten 19.00 - Zvejnieku svētku koncerts un Neptūna sagaidīšana Jūrmalciemā;
* pulksten 21.00 - Zvejnieku balle Jūrmalciemā.
Pāvilostā:
* pulksten 14.00 - pludmalē grupas „Klaidonis” un Evijas Slokas koncerts;
* pulksten 15.00 - kuģu parāde jūrā;
* pulksten 15.10 - Jūras valdnieka Neptūna vizīte Pāvilostas jūras krastā, kā arī sporta aktivitātes;
* pulksten 19.00 - dziedošo aktieru ansambļa „Drama” koncerts Upesmuižas parka estrādē;
* pulksten 21.00 - zaļumballe Upesmuižas parka estrādē;
* pulksten 24.00 - svētku salūts.
Rojā:
* no pulksten 10.00 līdz 17.00 - vizināšanās ar kuģiem piestātnē;
* pulksten 12.00 – pludmalē „Zvejniek` spēls` priekš liel`un māz`”- ūdensskrējiens, sviedlīnes un zvejnieka zābaka mešana, pludmales minigolfs;
* pulksten 13.00 - Jūras valdnieka vizīte;
* pulksten 14.00 - tradicionālā, gardā svētku ziv`zup „Rojas delikatese” no lielā grāpja;
* pulksten 15.00 - „Latvijas Zelta talantu 2010” ielu vingrotāju priekšnesumi;
* pulksten 16.10 - kabrioletu kolonnas brauciens;
* pulksten 20.00 sākas koncerti un dejas pludmalē („Labvēlīgais tips”, „Otra Puse”, Kaža ar grupu, Normunds Jakušonoks un Daiga Petkeviča, DJ Ufo);
* pulksten 24.00 - svētku salūts virs jūras.
Salacgrīvā:
* pulksten 12.00 - svētku atklāšana;
* pulksten 13.00 - sviedlīnes un zvejnieku zābaka mešanā stadionā;
* pulksten 20.00 - koncerts „Mīlestības vārdā” (dziedās V. Plotņikova un M. K. Kalniņš, piedalās grupa „Autobuss Debesīs”);
* pulksten 21.30 - ballē Zvejnieku parka estrādē spēlēs „Vēja muzikanti”, Pits Andersons un „911”;
* pulksten 24.00 - svētku uguņošana.
* no pulksten 8.00 - Jūras svētku gadatirgus (Ventspils tirgus);
* no pulksten 12.00 līdz 16.00 - teatralizēti muzikāls uzvedums „Saki man „Jā!”... un uz mūžu!” (Ostas ielas promenāde);
* no pulksten 12.30 līdz 16.00 – „Pūķu laivu regate” (Ventas upe);
* pulksten 13.00 - Latvijas čempionāta posms ūdens motocikliem (Zilā karoga pludmale);
* pulksten 19.00 Imanta Kalniņa oratorija „Dzejnieks un Nāra” (teātra nams „Jūras vārti”);
* no pulksten 22.00 līdz 4.00 - izklaides pasākums Reņķa dārzā; (Reņķa dārzs).
* pulksten 22.30 - Kino nakts Livonijas ordeņa pils pagalmā.
Zvejniekciemos un piejūras pilsētās notiks vēl daudz citu aizraujošu Jūras svētku svinību atrakciju, koncertu un sacensību. Informāciju meklējiet sev tuvākajā jūras krastā!
2. Mūzikas festivāli Saldū un Bauskā
Mūzikas festivālu faniem sestdien, 9. jūlijā ir divas nozīmīgas izvēles: doties uz „Saldus Sauli 2011” vai kantrīmūzikas festivālu Bauskā:
* Saldū Kalnsētas parka estrādē sestdien turpināsies festivāls „Saldus Saule 2011”. Šogad festivāla teritorija ir paplašināta, tai pievienojot vēl vienu pļavu, kurā izveidota telšu pilsētiņa, peldvieta, kā arī vairākas kafejnīcas. Festivāls „Saldus Saule” savā ziņā ir unikāls, kā arī vēsturiski senākais festivāls - vienīgais Latvijā notiekošais klasiskais rokfestivāls.
9. jūlijā no pulksten 11.00 norisināsies „Saldus Saules” saldējuma ģimenes rīts, bet pulksten 17.00 sāksies koncerts, kurā uzstāsies „Credo”, „Turaidas Roze”, Ivo Fomins, Linga, „Sīpoli”, „Pērkons”, Miks Dukurs un citi.
Sīkāk internetā: www.saldussaule.lv.
* Savukārt Bauskā no pulksten 11.00 līdz vēlai nakts stundai 9. jūlijā turpināsies 13. Bauskas Kantri festivāls. Šogad jau notiek 13. Bauskas kantri festivāls. Tas ir saglabājis savu iepriekšējo gadu formulu, notiks skatītāju balsojums par labāko Latvijas kantri grupu, mūziķi - kategorijās, labākā aizvadītā gada dziesma, labākais vokālists, labākā grupa. Festivāls būs plaši vietējo mūziķu pārstāvēts, uzaicināti mūziķi no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un ASV.
* no pulksten 11.00 līdz 15.00 - koncerts pie lielveikala „Rimi”.
Bauskas pilsdrupās:
* pulksten 16.00 - Inese Greste un „Slīperi”;
* pulksten – „Tālbraucēji”;
* pulksten 17.20 - Linita un grupa;
* pulksten.18.00 – „Tequila”;
* pulksten 19.00 - Algirdas Klova & „Vydraga +”;
* pulksten 20.00 – „Emburgas zēni”;
* pulksten 21.00 – „Sestā jūdze”;
* pulksten 22.00 – „Hillbilly Deluxe” (Vācija);
* pulksten 23.30 - laureātu apbalvošana;
* pulksten 23.45 - apvienotais Zvaigžņu Koris;
* pulksten 0.15 - Ivars Pētersons un grupa.
Sīkāk internetā: http://www.countrymusic.lv.
Bauskas Kantri mūzikas festivālā uzstāsies grupa „Hillbilly Deluxe” no Vācijas:
3. Smilšu festivāls Jelgavā
Šajās brīvdienās Jelgavas Uzvaras parkā noslēgsies 5. Starptautiskais Smilšu festivāls „Summer signs” („Vasaras zīmes”), kurā ir tapusi arī pasaulē pirmā piecus metrus augsta smilšu uguns skulptūra. Smilšu skulptūras Jelgavā veidojuši atzīti tēlnieki no astoņām pasaules valstīm.
Šī gada festivāla tēma ir „Cirks”. Skulptūras interesentiem ir iespēja vērot, baudot arī interesantu kultūras programmu. 16 pasaulē atzīti tēlnieki no Čehijas, Nīderlandes, ASV, Krievijas, Ungārijas, Itālijas, Lielbritānijas un Latvijas izveidojuši 15 konkursa skulptūras - cirka zvaigznes. Kopumā konkursa darbiem un papildus skulptūru veidošanai izlietoja 500 tonnas smilšu. Uzvaras parkā ir arī Smilšu Bārs un sešus metrus augsta skulptūra ar bērnu smilšu rotaļu laukumu.
Sestdienas, 9. jūlija programma:
* parks atvērts no pulksten 11.00 līdz 23.00;
* pulksten 13.00 - Liepājas cirka studija „Beztemata” cirka izrāde – darbnīca „Vecais cirks”;
* pulksten 18.30 un 20.20 - Tuvo Austrumu mākslas un kultūras centrs Latvijā ar austrumu kultūras programmu;
* pulksten 19.00 – grupas „Colt” koncerts;
* pulksten 21.00 – uzstājas Uškānu ģimenes ansamblis;
* pulksten 22.50 - pasaulē pirmā smilšu uguns skulptūra.
Svētdienas, 10. jūlija programma:
* parks atvērts no pulksten 11.00 līdz 23.00;
* pulksten 13.00 - bērnu vokālā ansambļa „Rotiņa” koncertizrāde „Ceļojums apkārt pasaulei kopā ar Pepiju”;
* pulksten 19.00 – uzstājas Kaža ar grupu;
* pulksten 21.00 – grupas „Musiqq” koncerts;
* pulksten 22.00 – grupas „PER” koncerts;
* pulksten 23.00 - pasaulē pirmā smilšu uguns skulptūra.
Sīkāk internetā: www.jegava.lv.
Smilšu skulptūru festivāls Jelgavā:
4. Deju raksti Dainu kalnā Turaidā
Sestdienas, 9. jūlija pēcpusdienā no pulksten 15.00 līdz 18.30 Turaidas muzejrezervātā Dainu kalnā notiks folkloras svētki „Deju raksti Dainu kalnā”, kuros piedalīsies folkloras kopas no četriem Latvijas novadiem un Rīgas, kā arī viesi – jauniešu deju grupa „Georgia” no Ahmetas (Gruzija).
Svētku galvenā ideja ir popularizēt tautas tradicionālās dejas, īpaši akcentējot dažādo novadu deju savdabību un dažādību, kā arī piedāvāt iespēju sabiedrībai aktīvi pavadīt savu brīvo laiku, kopā dejojot senajā līvzemē – Turaidā.
Lai popularizētu tradicionālās dejas pamatprincipus, prasmes un estētiku pirms koncerta 9. jūlijā pulksten 13.30 muižas pārvaldnieka dzīvojamās mājas konferenču zālē notiks tradicionālās dejas meistarklase, kuru vadīs folkloras deju kopas „Dandari” vadītāji Ilmārs Pumpurs un Dace Circene. Meistarklasē laipni aicināts piedalīties ikviens, kam interesē tradicionālais kultūras mantojums.
Dainu kalnā vairāk kā 25 gadu garumā par tautas tradicionālajā dzīvesziņā balstīto vērtību sistēmu tēlnieka Induļa Rankas radīto skulptūru ielokā biežāk vēstījušas folkloras kopu izdziedātās tautasdziesmas. Šogad svētkos godā tiks celta tradicionālā deja, kas ir folkloras žanrs, kas caur deju rakstiem apliecina tautas vitalitāti, atklāj savstarpējo pašcieņu un vienkāršības pievilcīgumu. Koncerta otrajā daļā notiks kopīga sadancošana, kurā ikviens varēs apgūt tradicionālās dejas, smeļot enerģiju un gūstot dejotprieku.
Folkloras svētku programma:
* pulksten 13.30 - Latviešu tradicionālās dejas meistarklase;
* pulksten 15.00 - tautas tradicionālo deju koncerts „Deju raksti Dainu kalnā” un Gruzijas jauniešu deju kopas „Georgia” sveiciens Dainu kalnā;
* pulksten 17.00 – lustīga sadancošana Dainu kalnā.
Sīkāk internetā: www.turaida-muzejs.lv.
5. Lielā Rīgas Ziedu Balle
Līdz 10. jūlijam Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (Pārdaugavā, Kandavas ielā 2), 10 gadu jubileju atzīmēs Rīgas Ziedu Balle.
Ziedu Balles aizsākums bija Rīgas Latviešu biedrības nama telpās. Kad tās kļuva par šauru, lai ziedi un cilvēki varētu satikties, radās ideja doties zaļumos — ekspozīcijas iekārtot nevis uz spodrā parketa, bet vidē, kura sniedz vairāk iespēju realizēt visneparastākās un aizraujošākās ieceres.
Šovasar balles tēma ir „Augi ienāk Rīgā”. Augi un pilsēta, kā tie sadzīvo viens ar otru, pa kādiem ceļiem viens otru satikuši — par to domā ainavu arhitekti, daiļdārznieki, mākslinieki un studenti, piedaloties dārza dizaina konkursā un veidojot šī gada izstādi.
Rīgā uz Ziedu Balli augi sabraukuši no Latvijas malu malām. Dārznieki saveduši Rīgā savus lolojumus: katra audzētava izrāda savas unikālās stādu krātuves un šī gada jaunumus. Radoši veidotajās ekspozīcijās izcelts katra auga unikālais raksturs, skatītāji iepazīs jaunāko un labāko, ko izaudzējuši Latvijas dārzkopības profesionāļi. Grieztie ziedi — simtiem rožu un liliju šķirnes, puķuzirņi, vasaras puķes un ziemcietes, dekoratīvie koki un krūmi, kā jau ierasts kuplina Botāniskā dārza plašās augu kolekcijas. Šī gada jaunums — varam iepazīt orhideju un vienmēr mainīgo akvāriju ūdens augu pasauli.
Skaistu dienu, ļaujoties dārzu un augu valsts burvībai, Ziedu Ballē var pavadīt ikviens, liels vai mazs, gan tāds, kas nerimstoši rušinās savā dārziņā, gan tāds, kas priecājas par ziedu skaistumu, kad tie rūpīgi izkārtoti vāzē. Izstādes apmeklētāji tiks aicināti balsot par skaistāko, acij un sirdij tīkamāko dārza dizaina paraugu.
Kamēr vecāki bauda ziedu krāšņumu un izvēlas jaunus augus savam dārzam, balkonam vai palodzei, tikmēr bērniem būs ko darīt rokdarbu darbnīcās, būs izjādes ar zirgiem un ponijiem vai padraiskoties ūdens šļakatās.
Ziedu Balles izstādes darba laiks: no pulksten 9.00 līdz 19.00.
Sīkāk internetā: www.botanika.lu.lv.
Līdz 14. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzejā (Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a) ir skatāma izcilā latviešu mākslinieka Borisa Bērziņa mantojuma kolekcijas darbu izstāde „Ainava”.
Savā daiļradē Boriss Bērziņš (1930. – 2002.) bijis visai noturīgs tēmu un sižetu izvēlē, bet daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmības meklējumos. Ainava kā žanrs viņu saista, sekojot dabas nepārtrauktības ritmam, tā piedod mūžības pieskaņu, nopietnības un pamatīguma nokrāsu gan vērojot piekrastes kāpu joslas, saulrietu un putnu lidojumus lauku plašumos, gan koku jaunaudzi mežmalā vai vēja ņirboņu koku lapotnēs. Māksliniekam piemīt prasme uztvert dabas iekšējās sakarības un procesus formās, krāsās, līnijās, laukumu ritmos un izmantot kontrastus vai smalki niansētus koptoņus to daudzveidīgos attēlojumos gan radot tīri ainavisku vidi, gan veidojot fonu figurālām kompozīcijām, klusajām dabām un portretiem.
„Man daudz nevajag. Nemaz nevajag Alpu ainavu, kalnus. Ir līdzenums, tad pakalniņš, tad grantsbedrīte... Man patīk arī ģimenes dārziņi – tur man iepatikās plastikāta siltumnīcas. Tās ir visādas: četrkantīgas un apaļas, caurspīdīgas. Ne pilsēta, ne lauki. Te jau viss būs, tā ainava: te siltumnīca, te malka, tur būs māja, logs, te izlikta veca lupata ārā uz steķiem, te zārds. Pļavas. Es vēl neesmu izdomājis – gleznošu pavasari vai rudeni. Pēc kolorīta viņi ir līdzīgi. Pavasaris tikai vēsāks, rudens ir tāds dzeltenīgāks mazliet. Man ir čupa zīmējumu, es gribu uzgleznot galā kādus četrus piecus šitādus žanrus,” tā ir teicis Boriss Bērziņš.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs testamentārā novēlējumā ir saņēmis visu mākslinieka Borisa Bērziņa radošo mantojumu – gleznas, grafikas darbus un tūkstošiem zīmējumu. Jau vairākus gadus turpinās darbu zinātniskā apstrāde un uzskaite. Ik gadu, kopš 2007. gada, muzejā tiek iekārtota viena izstāde no mantojuma kolekcijas. Izstāde „Ainava” ir kārtējā.
Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
Līdz 2. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Vecrīgā, Skārņu ielā 10/20) ir skatāma pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde no Parīzes „No mini līdz maksi. 20. gs. 60. gadu mode”.
Šī Aleksandra Vasiļjeva kolekcija ietver sevī „haute couture” kleitas no leģendārajiem modes namiem „Chanel”, „Christian Dior”, „Pierre Balmain”, „Yves Saint Laurent”, „Balenciaga”, „Nina Ricci”, „Pierre Cardin” un citiem. Vienlaikus ar šiem apģērbiem Vasiļjeva kolekcijā sastopami arī citu, mazāk populāru 20. gadsimta 60. gadu modes ateljē, kā arī nezināmu modelētāju darbi.
Bez kleitām un apģērbiem tālaika atmosfēru veiksmīgi palīdz uzburt nu jau reti sastopamie attiecīgā perioda aksesuāri – cepures, apavi, somiņas, ko radījušas izcilas firmas. Izstādi rotā fotogrāfiju vintāžas kopijas, kas attēlo 60. gadu modes tendenci, un tālaika populārā mūzika.
Līdzīga izstāde ir tikusi eksponēta Sidnejā, Stambulā, Sanktpēterburgā un Maskavā.
Aleksandrs Vasiļjevs ir pazīstamais modes vēsturnieks, interjeru dekorators, scenogrāfs, populāru grāmatu un rakstu autors, izcils lektors un kolekcionārs. Viņam pieder viena no vislielākajām privātajām vēsturisko tērpu kolekcijām. Tā ir komplektēta 30 gadus un ietver aptuveni 10 000 vienību (apģērbi, apavi, aksesuāri, fotogrāfijas), kas datējamas sākot ar 18. gadsimtu līdz pat 21. gadsimtam. Krājums pastāvīgi tiek papildināts gan ar dāvinājumiem, gan pirkumiem izsolēs un antikvāros salonos. Kolekcija veidota uz zinātniski pētnieciskiem pamatiem ar mērķi ne tikai saglabāt kultūras mantojumu, bet arī darīt to pieejamu sabiedrībai.
Aleksandra Vasiļjeva kolekcija glabājas Parīzē un ar lieliem panākumiem ir rādīta ļoti daudzās pasaules valstīs. Arī Latvijā, Rīgā 2009. gadā varēja iepazīties ar šīs apjomīgās kolekcijas daļu, kas tika rādīta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādē „Viktorijas laika mode”.
Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.