Ārzemju latvieši gatavi balsot par Saeimas atlaišanu
Lai ārpus tēvzemes dzīvojošie Latvijas pilsoņi varētu balsot par 10. Saeimas atlaišanu, viņu mītnes zemēs atvērts vēl nebijis skaits vēlēšanu iecirkņu. Kasjauns.lv skaidroja, kā ārzemju latvieši vērtē gaidāmo referendumu.
Tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu 23. jūlijā notiks arī 40 ārvalstīs, kur Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēstniecībās, goda konsulātos un vietējo latviešu biedrību namos būs atvērusi 78 vēlēšanu iecirkņus. Visvairāk vēlēšanu iecirkņi ārzemēs darbosies Amerikas Savienotajās Valstīs – 13, Vācijā būs 7, bet Austrālijā un Lielbritānijā – pa sešiem iecirkņiem. Vēlēšanu iecirkņi darbosies ne tikai Eiropas un latviešu trimdas mītnes zemēs, bet arī visnotaļ eksotiskās valstīs, kā, piemēram, Kazahstānā, Uzbekistānā, Japānā, Venecuēlā, Čīlē un citviet pasaulē.
Šoreiz ārzemju latviešiem būs daudz lielākas iespējas izteikt savu gribu. Piemēram, parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē, kas tika organizētā šā gada maijā – jūnijā ārvalstīs darbojās tikai 45 parakstu vākšanas vietas. 10. Saeimu varēja vēlēt tikai 64 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, bet 9. Saeimu vēl mazāk vēlēšanu iecirkņos – 51.
Pēdējos gados strauji arī pieaudzis to Latvijas pilsoņi skaits, kuri vēlēšanās piedalās ārpus savas tēvzemes. Ja par 9. Saeimu 2006. gadā ārvalstī nobalsoja 7 490 vēlētāji, tad pērn 10. Saeimas vēlēšanās piedalījās jau 42 724 vēlētāji.
Jāteic, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi var balsot arī pastu (pieteikumu pieņemšanu šādai balsošanai jau ir beigusies). Tomēr šajā ziņā ārzemju tautieši šoreiz ir visai kūtri, ja 10. Saeimu pa pastu gribēja vēlēt 907 Latvijas pilsoņi, tad to atlaist – tikai 232 pilsoņi,
Vēl balsošana „pa vecam”
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa Kasjauns.lv skaidroja, ka balsošana pastu popularitāte patiesībā nav nemaz tik katastrofāli kritusies. Ja uz „plānotajām” vēlēšanām, kādas ir Saeimas vēlēšanas, balsot pa pastu, personīgi ierodoties kādā no vēlēšanu iecirkņiem, kas to organizē, var piecus mēnešus, tad šajā referendumā, kas bija jāorganizē īsā laikā, to varēja izdarīt tikai divas nedēļas. Daudzi šajās pāris nedēļās nebija plānojuši braukt uz, iespējams, visai attālām vietām, kur pieņem pieteikumus balsošanai pa pastu.
Ārzemju latvieši arī vaicā, vai nevarētu organizēt interneta balsošanu, jo ir taču 21. gadsimts. Bērziņa Kasjauns.lv atgādināja, ka valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka interneta balsošanai pirmo reizi Latvijā ir jānotiek 2013. gada pašvaldību vēlēšanās. Pašlaik pie Satiksmes ministrijas strādā darba grupa, kas to cenšas arī ieviest. Tikmēr Latvijā balsošana notiks „pa vecam”.
Kasjauns.lv jautāja ārzemju tautiešiem, vai viņi grasās piedalīties referendumā, vai viņiem aizkļūšana līdz vēlēšanu iecirknim sagādā problēmas un kā viņi vērtē CVK darbību?
Spānijā: „Latvijā ir viena liela depresija”
Spānijā dzīvojošā datormāksliniece Ilze Šmēdiņa-Biezā Kasjauns.lv pavēstīja, ka tautas nobalsošanā nepiedalīsies. Viņa teic, ka jau kādu laiku vairs nepiedalās vēlēšanās. Spānijas latviešiem vēlēšanu iecirknis ir tikai valsts galvaspilsētā Madridē – Latvijas vēstniecībā, kas ir tālu no viņas dzīvesvietas un viņa nobalsošanas dienā arī negribētu doties tik tālā ceļā.
Politisko situāciju Latvijā Šmēdiņa-Biezā vērtē šādi: „Vispār, kad padzīvo tā prom no Latvijas un Latvijas problēmām, tad viss tas liekas kā tāda izrāde, kad nav tajā visā iekšā un visu neizjūt uz savas ādas. Protams, es lasu ziņas visus portālos un man ir ļoti, ļoti žēl, kas Latvijā notiek.
Man ir tāda sajūta, ka Latvijā ir viena liela vispārēja depresija, sevišķi jau ziemā. Es piektdien braucu uz Latviju un man liekas, ka tur visi būs drūmi un nelaimīgi. Šeit cilvēki ir tik ļoti, ļoti smaidīgi. Nu redzēs, kādas man būs sajūtas pēc divu gadu prombūtnes. Politiskās lietas liekas kā cirks, kā izrāde... sajūta, ka tie tur augšā savā nodabā kaut ko darās. Zatlera solis bija drosmīgs, bet ar jau tāds cirks vien bija...
Un tagad visā tā partijas dibināšana. Un tad tas smieklīgais oligarhu rakšanas pasākums... Tauta ir smieklīga un naiva.”
Vācijā: „Gan vēstniecība, gan CVK strādā kā pulkstenis”
Bijušais sabiedrības par atklātību „Delna” vadītājs un kādreizējais „Parekss bankas” darbinieks Roberts Putnis ir Minhenes (Vācija) vēlēšanu komisijas, kas darbosies Latvijas Goda konsulāta telpās, priekšsēdētājs.
Viņš saka, ka Latvijas vēstniecībā Vācijā kopā ar vietējo latviešu kopienu Vācijā pirmo reizi ir noorganizējusi iecirkņus gandrīz visās lielākajās Vācijas pilsētās. „Var gadīties, ka kādam būtu jābrauc 200 - 300 km, bet nu tas Vācijai nav tik daudz,” teic Putnis.
Putnis kā vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs teic, ka nevar būt objektīvs vērtējot CVK darbu ar ārzemju tautiešiem, bet teic, ka Vācijā nav viegli visus tautiešu apziņot par referendumu: „Kopumā, cik saprotu, vēstniecība izplata informāciju caur savu vēstkopu, tad to dara visas latviešu biedrības, es to daru internetā un personiski.” Viņš ir apmierināts gan ar Latvijas vēstniecības, gan CVK darbību, lai izveidotu Minhenes vēlēšanu iecirkni un nodrošinātu tā darbību. „Gan vēstniecība, gan CVK strādā kā pulkstenis,” vērtē Putnis.
ASV: „Varbūt tieši mūsu balsu pietrūka”
Arī Amerikas Savienotajās Valstīs CVK ir noorganizējusi vairāk iecirkņu, nekā tas bija nesen notikušajā parakstu vākšanā par valsts skolu pāriešanu uz apmācību tikai latviešu valodā. Toreiz daudzi Amerikas latvieši neparakstījās tikai tādēļ, ka bija jāmēro garš ceļš līdz parakstu vākšanas vietai.
ASV Austrumu krastā dzīvojošā kādreizējā Leļļu teātra aktrise Ilze Dauvarte Kasjauns.lv atklāj, ka tautas nobalsošanā piedalīsies: „Šinī situācijā es braukšu parakstīties, jo jābrauc tikai divas stundas. Par referendumu valodas jautājumā bija tikai viens vēlēšanu iecirknis visā ASV, tā kā balsošanā nespēju piedalīties. Un varbūt tieši mūsu balsu pietrūka. Toreiz vēlēšanu iecirknis atradās 15 stundu braucienā ar auto vai četru stundu lidojuma attālumā. Atpakaļ lidojumu parakstu vākšanas dienā nebija. Vajadzētu arī nakšņot viesnīcā, jo vienas dienas laikā nevarēja paspēt no lidostas aizkulties līdz vēlēšanu iecirknim un atpakaļ uz lidostu.
Daudz neko nezinu, ko CVK dara, lai tautiešus informētu par nobalsošanu, jo visu nepieciešamo informāciju saņemu citādi. Neesmu ar CVK kontaktējusies. Bet, lai no kā tas arī nebūtu bijis atkarīgs, esmu neizsakāmi neapmierināta par referenduma par latviešu valodu neorganizētību ārzemēs!”
Anglijā: „Sen jau vajadzēja elektronisko balsošanu”
Londonā dzīvojošais un strādājošais mācītājs Māris Sants Kasjauns.lv teic, ka piedalīsies referendumā, un tas viņam nesagādās problēmas, jo viņš dzīvo pilsētā, kurā ir Latvijas vēstniecība. Tomēr viņš teic, ka Latvijā jau sen kā vajadzēja organizēt interneta balsošanu:
„Es domāju, ka sen jau vajadzēja elektronisko balsošanu, piemēram, izmantojot ne tikai tās bankas kartes, kas ir Latvijā, bet arī citas identifikācijas metodes. Šo viedokli ir izteikuši daudzi, bet tas nešķiet saklausīts.”
Šajā sakarā jāpiebilst, ka CVK Kasjauns.lv teica, ka diez vai kā elektroniskās balsošanas identifikācijas metodi izmantos bankas kartes. Identifikācija tiks realizēta caur CVK sastādīto vēlētāju reģistru.
Briselē: „Ja tuvumā nebūtu vēlēšanu iecirkņa, nepiedalītos”
„Eiropas galvaspilsētā” – Briselē strādājošais Rūdolfs Vērdiņš Kasjauns.lv teica: „Iecirknis Brisele ir ērtā vietā. Bet nobalsošanas dienā būšu Latvijā, tā kā referendumā piedalīšos Latvijā. Ja iecirkņa tuvumā nebūtu, tad gan es nobalsošanā nepiedalītos.”
Jautāts par to, vai CVK ārzemju tautiešiem ir sniegusi visu nepieciešamo informāciju par tautas nobalsošanu, Vērdiņš saka, ka par to nevar spriest: „Nevaru atbildēt, - neesmu neko gribējis par to zināt.”
Elmārs Barkāns/ Foto: Edijs Pālens/ LETA, Shutterstock
