Rīgā izplatās bīstama infekcija - leģionāru slimība
Rīgā izplatās samērā retā un bīstamā leģionāru slimība. Pie vairākiem daudzdzīvokļu namiem (sevišķi Juglā un Teikā) izlikti brīdinājumi par slimības uzliesmojumu un aicinājums iedzīvotājiem būt piesardzīgiem.
Ūdensapgādes sistēmas bīstamā baktērija
Tā kā leģionāru slimības izraisītāja – baktērijas legionelozes – „dzīvesvieta” ir pilsētas ūdensvada sistēmas karstajā ūdenī: dušās, ūdens krānos, saunās, tvaiku kondensatoros un tamlīdzīgi, tad iedzīvotāji tiek aicināti notecināt silto ūdeni pirms iešanas dušā vai trauku mazgāšanas, lai iespējamo baktēriju „aizskalotu” kanalizācijā. Pie tam iedzīvotājiem tiek ieteikts ūdens notecināšanas laikā nestāvēt tuvu ūdens strūklai jo no tās uz cietās izlietnes virsmas „atsitušās” ūdens daļiņas, kurās var būt legionelozes baktērija, cilvēks var ieelpot.
Ņemot vērā to, ka slimību izraisošā baktērija vairojas siltā ūdens apgādes sistēmā, tad namu apsaimniekotāji aicina to „netraumēt”, piemēram, naktīs pazemināt temperatūru ūdensapgādes sistēmā. Tāpat arī nevajadzētu taupīt uz karstā ūdens notecināšanas rēķina.
Leģionāru slimība galvenokārt ir attīstīto valstu nelaime, jo trešās pasaules valstis nevar lepoties ar modernām karstā ūdens sistēmām. Tāpat jāuzsver, ka legionelozes baktērijas visaktīvāk „uzdarbojas” vasarā un rudenī.
Par draudošajām briesmām brīdināja jau aprīlī
Jau aprīlī Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) vadītāja Baiba Rozentāle cēla trauksmi, ka Rīgā izplatās leģionāru slimība. Par to viņa vēstulē rakstīja Veselības ministrijai: „Ja laikā posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. oktobrim Latvijā reģistrēti 14 saslimšanas gadījumi ar legionelozi (vidēji 0,3 gadījumi mēnesī), tad no 2010. gada 1. novembra līdz šim jau ir reģistrēti 11 (vidēji 2,2 gadījumi mēnesī). Visi saslimušie ir pieaugušie. Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā konstatēts, ka lielākā saslimušo daļa (72%) inficējušies Latvijā.”
Sākumā šī Rozentāles vēstule netika plaši publiskota un tā faktiski tika klasificēta kā „iekšējā sarakste”. Sabiedrība par leģionāru slimības izplatību Latvijā uzzināja tikai tad, kad preses rīcībā nokļuva šīs vēstules kopija.
Tālāk Rozentāle norāda, ka šogad (līdz aprīlim) Rīgā reģistrēti jau trīs legionelozes perēkļi, kuros epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā „ar lielu varbūtības pakāpi norāda uz to, ka inficēšanās notikusi dzīves vietā, ieelpojot kontaminētās ūdens daļiņas mazgāšanās laikā. Minētajos dzīvokļos ar legionelozi saslimuši četri cilvēki, no kuriem viens ir letāls gadījums."
Jāteic, ka dzīvokļos kuros veikta dezinfekcija atkal var tikt atklātas legionelozes baktērijas. Dzīvokļu dezinfekcija iedzīvotājus pilnībā nepaglābj no iespējamās inficēšanās, jo legionelozes baktērija pēc indēšanas spēj „atdzimt”.
Trīs mēnešus pēc Rozentāles vēstules Veselības ministrijai situācija nav mainījusies, bet gan kļuvusi satraucošāka.
Strauji uzliesmo bīstama infekcija
Šogad ar leģionāru slimību jau saslimuši 16 cilvēki, no kuriem lielākā daļa tieši galvaspilsētā, raksta portāls nra.lv. Šis skaitlis liecina par slimības strauju uzliesmojumu, jo 2007. gadā ar leģionāru slimību Latvijā bija sasirguši trīs, 2008. un 2009. gadā – pa četriem, bet pērn – astoņi cilvēki,.
LIC Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja, epidemioloģe Irina Lucenko „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teica, ka taupības laikā iedzīvotāji varētu neievērot ieteikumus, piemēram, regulāri notecināt karsto ūdeni. Tāpēc epidemiologi pieļauj, ka infekciju slimības izplatība vēl nemazināsies.
„Mēs turpinām epidemioloģisko izmeklēšanu arī jaunajos saslimšanas gadījumos, un pierādīts, ka legionellas – leģionāru slimības - izraisītājas mitinās ūdenī daudzdzīvokļu namu siltummezglos,” saka Lucenko.
Baktērijām sākas uzdzīve
Pēc tam, kad LIC reģistrēja pirmos saslimšanas gadījumus, kuru pēkšņi bija vairāk nekā visos iepriekšējos gados, centrs par situāciju informēja arī uzņēmumus „Rīgas siltums” un „Rīgas ūdens”, jo tieši ūdenī noteiktā temperatūrā legionelozes baktērijas savairojas. „Rīgas namu apsaimniekotāja” administrācija rīkojusies atbildīgi, veikusi pārbaudes un dezinfekciju, kā arī sākusi informēt iedzīvotājus, uzskata Lucenko.
Ja karstais ūdens ūdensapgādes sistēmā tiek „dzenāts pa riņķi”, tas nestāv, un tur ir mazāks risks, ka savairosies bīstamās baktērijas. Tomēr, ja karstais ūdens necirkulē un regulāri netiek lietots, tas atdziest un kļūst par baktēriju perēkli. Ūdens temperatūrai jābūt vismaz 45 – 50 grādu, jo zemākā temperatūrā, piemēram, 38 grādos, legionelozeas baktērijām sākas uzdzīve.
Leģionāru slimības simptomi
Leģionāru slimība jeb legioneloze ir reta pneimonijas forma, kas pazīstama kopš 20. gadsimta vidus. Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947. gadā, bet slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976. gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu leģiona sanāksmē (no baktērijas atklāšanas vietas – leģionāru sanāksmes – radies arī leģionāru slimības nosaukums).
Slimības pazīmes ir apetītes trūkums, mialģija (sāpes muskuļos) un galvassāpes.
Legionelozes inkubācijas periods ir 2 - 10 (visbiežāk 5 - 6) dienas. Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39 - 40,5 grādiem, novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, neproduktīvu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, sirds un nieru mazspēju, pneimoniju, diareju. Ja slimība netiek ārstēta, letalitāte (miršanas gadījumu skaits) ir līdz 39%. Ārstēšanas gadījumā letalitāte ir 5 - 10%.
Elmārs Barkāns/Foto: AFP/LETA
