Svelme, plūdi, krusa. Meteorologi: prognozes ir ekstremālas
Šī gada pirmie divi vasaras mēneši – jūnijs un jūlijs – ir bijuši karstākie visā 88 gadus ilgajā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Meteorologi teic, ka arī turpmāk mums jārēķinās ar ekstremālām laika prognozēm.
Lai arī šajā vasarā esam piedzīvojuši gan lielas lietusgāzes un milzīgus krusas graudus, gan draudīgus negaisus un apjomīgus plūdus, gan svilinošu svelmi un citus dabas brīnumus, nekas neliecina par to, ka varētu iestāties kāda globāla dabas katastrofa, piemēram, Latvija pārvērstos par svelmainu tuksnesi vai Baltijas jūra kā okeāns aprītu Latvijas zemi.
Cilvēki neatceras ne tikai politiķu, bet arī meteorologu darbus
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatoloģe Lita Lizuma ar Kasjauns.lv sarunājas kā profesionāla politoloģe. Nezinātājs iesākumā varētu padomāt, ka runa ir par partiju reitingiem, gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un politiķu (ne)darbiem. Tomēr laika apstākļus apspriešana jau ir tikpat populārs sarunu temats kā politika. Tikpat ātri, kā mēs aizmirstam, ko savulaik solījuši un nav izpildījuši politiķi, mēs prātā nepaturam arī dabas likumsakarības.
„Cilvēka atmiņa ir īsa. Mēs atceramies to, kas bija pirms pieciem, labākajā gadījumā pirms astoņiem – desmit gadiem, bet ne vairāk... to, kas bija samērā nesenā pagātnē. Ja paskatāmies novērojumu datus, tad nenotiek nekas nebijis. Vēsture jau atkārtojas!
Ja atceramies pagājušo ziemu ar lielo ziemu, tad sacījām – nu nebūs mums nekāda globālā sasilšana, būs globālā sasalšana! Ja ir mazliet karstāks vai siltāks, tad sakām – ak, Dievs, ārprāts, tā nekad nav bijis!”
Klimata pētniece uzsver, ka dabā vispār nevar būt vienādas vasaras vai ziemas – katra no tām ir unikāla. Vienīgā atšķirība ir tajā, cik lielā mērā mēs šo unikalitāti uztveram kā kaut ko īpašu.
Temperatūras rekordi
Šīs vasaras pirmie divi mēneši varētu būt viskarstākais vasaras sākums Latvijas meteoroloģisko novērojumu 88 gadu ilgajā vēsturē. Jūnija pirmās desmit dienas bija viskarstākās visā novērojumu vēsturē. Toties jūnijs bija otrs siltākais pēc 1999. gada, bet jūlijs – otrs siltākais pēc 2010. gada.
Šogad vasaras pirmās puses gaisa vidējā temperatūra bija +18,6 grādi, 1999. gadā tā bija +18,5, bet 2010. gadā +18,2. Vēl Latvijā viskarstākais vasaras sākums bija 1972. un 1936. gadā.
Savukārt visaukstākā vasara bija 1928. gadā, gan jūnija un jūlija vidēja temperatūra bija + 12 grādi.
„Daba jau pati izkārto, kā vajag?”
Ja pirms vairāk nekā 80 gadiem vasaras sākuma vidēja temperatūra bija +12, bet tagad jau +18, vai varam runāt par globālo sasilšanu? Lizuma atbild: „Ja paskatāmies sausos statistikas datus, tad redzam, ka pēdējos desmit gados vasaras ir kļuvušas siltākas. Bet par to globālo sasilšanu ir grūti pateikt, tas ir strīdīgs jautājums, ir dažādas teorijas...
Tagad bija divas ļoti aukstas un sniegotas ziemas un divas karstas vasaras pēc kārtas. Nākošās var būt mērenas, un mēs vairs nerunāsim, ka ir noticis kaut kas īpašs. Daba jau pati izkārto, kā vajadzētu būt.”
Sagaidāmas ekstremālas prognozes
„Ir ne tikai siltumnīcas gāzu efekts, bet arī ļoti daudz citu faktoru, kas ietekmē klimatu, piemēram, kosmiskie faktori un Saules aktivitāte. Jebkuras izmaiņas uz Saules var būtiski ietekmēt Zemes klimatu. Mēs zinām, kas uz Saules notiek, to monitorējam, bet nezinām, kas uz tās varētu notikt. Tāpat procesi Zemes iekšienē – vulkāna izvirdumi, ir viens no faktoriem, kas ietekmē klimatu.
Tā kā konkrētu atbildi par to, kā būs, ir grūti sniegt. Mums tas viss vienkārši jāpieņem, ka tas tā notiek. Cilvēkiem jābūt gataviem, ka varētu atkārtoties tas, kas vēsturē jau reiz ir bijis, bet ko jau esam aizmirsuši, ko mēs nebūt negaidām.
Zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka nākotnē klimats kļūs ekstremālāks. Nebūs jau tā, ka gadsimta beigās ziema kļūs par 80% siltāka nekā pašreiz. Ekstremalitāte izpaudīsies tā, ka būs mērenas ziemas un tad viena ziema pēkšņi būs silta. Tā jau vēsturē ir bijis, bet cilvēki nebūs neko tādu piedzīvojuši un tas konkrētajā ziemā izskatīsies ļoti ekstremāli. Arī šī ziema ar lielo sniegu izskatījās ļoti ekstremāli. Bet vai sniegs ziemā Latvijā ir kās ekstrēms...,” turpina Lizuma.
Ekstremālas dabas katastrofas pie mums gan nav iespējamas, saka meteorologi. Postošas zemestrīces Latvijā neesot iespējamas, kaut gan nelielas zemestrīces pie mums tiek fiksētas katru dienu. Arī lieli virpuļviesuļi Latvijā nevar rasties. Latvijā nav nedz tik mitrs, nedz karsts un nav arī tik lieli ūdens apjomi, lai varētu rasties postoši virpuļviesuļi. Maziņi tornado gan tiek novēroti katru vasaru, bet tie nav postoši – sliktākajā gadījumā tie var pa gaisu aiznest kādu siltumnīcu vai nojumi.
Mierīga līdzāspastāvēšana
Agrāk, kad kosmosā vēl nelidoja pavadoņi un meteoroloģiskās kartes nezīmēja datori, cilvēki laiku noteica pēc putnu dziesmām un ievu ziedēšanas laika. Viedie dabas bērni teic, ka tādā veida var iegūt daudz prātīgākas laika ziņas nekā meteorologu kabinetos no printera izdrukātajās prognožu tabulu līknēs.
LVĢMC Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna Kasjauns.lv teica, ka daļa sabiedrības laika apstākļus nosaka pēc sentēvu metodēm, bet LVĢMC to dara zinātniski - analīzē apmēram 100 dažādu novērojumu parametrus un sinoptiķi tos attēlo kartēs, pēc kurām izkalkulē meteoroloģiskās prognozes. Tas ir visnotaļ sarežģīts process nekā vienkārša dabas procesu vērošana.
Runājot par sentēvu metodēm, Vīksna teic, ka starp profesionāliem meteorologiem un dabas pētniekiem notiek mierīga līdzāspastāvēšana. Tomēr tagad vairs nevar īpaši uzticēties dabas novērotāju slēdzieniem, saka Vīksna. Senāk, kad dabas novērojumi bija vienīgā iespēja, kā noteikt laika prognozi, cilvēki tiem ticēja un bija priecīgi par šo vienīgo iespēju. Tagad nākušas klāt gan jaunas zināšanas, gan arī tehnoloģijas, kuras diemžēl arī ir izmainījušas dabas procesu ritmu.
„Pavasarī biju uz vienu pasākumā kādā muzejā, kurā bija sapulcējušies dabas pētnieki. Diemžēl dati dabas pētniekiem bija bēdīgi. Nekāda ciešā korelācija (savstarpēja sakarība un atbilstība) starp sīļa dziesmu, vālodzes kūkošanu vai pīlādžu ziedēšanu un laika prognozēm netika fiksēta. Agrāk tā korelācija bija ciešāka, bet tagad, iespējams, visas jaunās lauksaimniecības ķimikālijas un citi procesi to ir būtiski iespaidojuši, izmainījuši,” teic Vīksna.
Vēsturiskie dati
Zinātniski meteoroloģiskie novērojumu Latvijā tiek veikti jau kopš 1759. gada, kad to sāka darīt Rīgas Doma skolas skolotājs. Vēlāk tos veica Rīgas Dabaspētnieku biedrība. Tomēr tas notika tikai Rīgā un tāpēc no tā laika vēl netiek noteikta gada, mēneša, dekādes vai dienas vidēja temperatūra un nokrišņu daudzums Latvijā. Šādus datus apkopo tikai kopš 1923. gadā, kad neatkarīgajā Latvijā sāka darboties vienots nacionālais meteoroloģijas tīkls visā valsts teritorijā.
Tā kā, iespējams, tik ekstremāla vasara, kā šogad, jau reiz Latvijā ir bijusi pirms simts vai vairāk gadiem.
