Aizdomīga satura reklāmas pērn pirms vēlēšanām pamanīja katrs trešais iedzīvotājs
33% Latvijas iedzīvotāju pērn pirms 10.Saeimas vēlēšanām medijos bija manījuši slēptās politiskās reklāmas, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc sabiedriskās politikas centra "Providus" pasūtījuma veiktās aptaujas dati.
32% aptaujāto atzina, ka nebija pamanījuši slēptās politiskās reklāmas, bet 35% nesniedza atbildi uz šo jautājumu. Visvairāk respondenti slēptās reklāmas bija manījuši televīzijas kanālā LNT un visbiežāk par partiju apvienību "Par labu Latviju".
Latvijas pilsoņu vairākums uzskatīja, ka medijos pirms 2010.gada vēlēšanām bija pietiekami daudz kvalitatīvas informācijas. Vairāk nekā puse (51%) aptaujāto uzskatīja, ka pērn pirms vēlēšanām medijos bija pietiekami daudz kvalitatīvas informācijas par partijām, 32% uzskatīja, ka šādas informācijas bija par maz, bet 17% nesniedza konkrētu atbildi.
68% iedzīvotāju uzskatīja, ka pirms 2010. gada vēlēšanām medijos bija pietiekami daudz priekšvēlēšanu diskusiju, 15% šim apgalvojumam nepiekrita un 17% nesniedza vērtējumu.
Taču iedzīvotāju domas dalījās par to, vai mediji, atspoguļojot vēlēšanu procesu, bijuši politiski neitrāli - 34% uzskatīja, ka mediji kopumā bija politiski neitrāli, 42% - ka nebija, bet 24% vērtējumu nesniedza.
Pērn tikai 17% respondentu atzīmēja, ka 2010. gada Saeimas vēlēšanu kampaņā bija par maz politisko reklāmu klipu. 66% šim apgalvojumam nepiekrita. 17% nesniedza konkrētu atbildi.
Kā norāda "Providus" pētniece Iveta Kažoka, salīdzinot socioloģiskās aptaujas datus ar "Providus" 2010. gadā veikto slēpto politisko reklāmu monitoringa rezultātiem, pētnieki secināja, ka vēlētāji visai vāji atpazīst slēptās politiskās reklāmas. It sevišķi krievu valodas medijos vēlētāji reti pamana kandidātiem glaimojošas, "piespēlētas" intervijas vai pseidonotikumus, kuru vienīgais mērķis ir palielināt partijas pozitīvās publicitātes daudzumu, piemēram, ziedu tirgus apmeklējumi, mājdzīvnieku iegāde.
"Par laimi, mediju slēptajam pirmsvēlēšanu saturam nebija tiešas ietekmes uz vēlēšanu rezultātiem. Sabiedrībai mazpazīstami kandidāti, kuri bieži parādījās aizdomīgos mediju materiālos, gan saņēma vidēji nedaudz vairāk balsu - parasti daži simti - nekā citi mazpazīstamie saraksta kandidāti, bet vienlaikus viņus arī vairāk svītroja," skaidro Kažoka.
Pētniece min, ka, piemēram, Gaļina Poļiščuka, kas kandidēja no "Par labu Latviju" Rīgas saraksta, saņēma par 813 plusiem vairāk nekā vidēji citi mazpazīstamie saraksta kandidāti, vienlaikus saņemot arī papildus 724 svītrojumus. Tādēļ, sākot ar ceturto vietu sarakstā, viņa vēlēšanu dienā noslīdēja līdz 21. vietai.
"Tātad, neskatoties uz to, ka vēlētāji slēptās politiskās reklāmas reti atpazīst, to izvietošanai ir ļoti neliela ietekme uz kandidātu vēlēšanu izredzēm. Slēptās politiskās reklāmas korumpē mediju vidi, vienlaikus kandidātiem tā visbiežāk ir tikai lieki izšķiesta nauda," uzskata Kažoka, piebilstot vēl kādu interesantu faktu - vēlētāju izglītotības līmenis par Latvijas mediju vidi ir vērtējams kā ļoti zems, jo, piemēram, tikai 15% Latvijas pilsoņu zinājuši, kas ir Latvijas Televīzijas īpašnieks.
Aptauju 2010.gada oktobrī veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Sabiedriskās politikas centra "Providus" pasūtījuma, kopumā aptaujājot 1020 Latvijas iedzīvotājus, taču padziļināta analīze tika veikta par 847 Latvijas pilsoņu atbildēm.
10. Saeimas vēlēšanas notika pērn oktobrī.
LETA
