Dīvainības sociāldemokrātu deputātu kandidātu sarakstos
11. Saeimas deputātu krēslos grib iesēsties raibu raibā publika. Kasjauns.lv vēlēšanu sarakstos centās atrast visneordinārākās personības, kas pretendē būt par tautas priekšstāvjiem.
Šoreiz Kasjauns.lv ieskatās nu jau par mazpartiju palikušās sociāldemokrātiskās partijas deputātu kandidātu sarakstos. Vēl pavisam nesen viņi noteica toni Latvijas galvaspilsētā, bet pirms gadiem simts taisīja revolūciju uz vella paraušanu.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kurai ļoti patīk uzsvērt, ka tā ir vecākā un pieredzes bagātākā Latvijas partija, 11. Saeimas vēlēšanās startē ar vienu no īsākajiem sarakstiem – listēs ierakstīti tikai 54 kandidāti. Tik tiešām šodien viņi var lepoties tikai ar savu vēsturi.
Varbūt kāds vēl atceras, ka LSDSP šiverēja pa Rīgas domi un par galvaspilsētas mēru bija kļuvis sociķis Gundars Bojārs, kurš tieši pirms desmit gadiem varēja lepni svinēt Rīgas 800. dzimšanas dienu. Sociāldemokrāti arī tajos „tālajos laikos” rosījās Saeimā.
Tomēr to, ka 1904. gadā dibinātās latviešu sociķu partijas vadībā 1905. gadā tika svilinātas muižas un dibināta sadraudzība ar Ļeņina boļševikiem, neviens vairs neatceras, un neviens to arī negrib pieminēt.
Tāpat arī to, kā pagājušā gadsimta divdesmitajos gados LSDSP bija „ateistiskās frontes” priekšpostenis. Palasot tā laika LSDSP avīzes „Sociāldemokrāts” rakstus, mēs droši varam teikt, ka mūsu sociķi ateismā diez ko neatšķīrās no staļiniskās padomju Krievijas karojošiem bezdievjiem.
Tagad tikai varam pabrīnīties par to, kā vilks pārvērties par avi. Nekas pret iesēšanos 11. Saeimas krēslā no sociķu saraksta nav pat dedzīgām kristietēm - kristīgo pasniedzēju, akadēmiķu un studentu apvienības „Dzintars” biedrei Simonai Kalniņai un Liepājas luteriskās vācu draudzes priekšniecei Ilgai Vitālei.
Cilvēku ar pazīstamiem vārdiem LSDSP listēs gandrīz nav, varbūt izņemot divus „bijušos” – kādreizējo Rīgas vicemēru Jāni Dineviču un bijušo Paula Stradiņa universitātes slimnīcas vadītāju Māri Pļaviņu, kuru no amata atstādināja saistībā ar Veselības ministrijas atklātajiem pārkāpumiem līgumu slēgšanā par pacientu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.
Klusi un nemanāmi no LSDSP rindām ir pazuduši tās kādreizējie flagmaņi – gan tēvs un dēls Bojāri, gan trešās atmodas tribūns Dainis Īvāns. Savukārt Ati Lejiņu LSDSP pati izslēdza no savām rindām, jo viņš 10. Saeimas vēlēšanās bija atļāvies startēt „Vienotības” sarakstā.
LSDSP diez vai cer uz kādu lielu atbalstu un iekļūšanu Saeimā. Partijas valdes loceklis Jānis Dinevičs atzinies, ka partijai neesot līdzekļu, lai pilnvērtīgi piedalītos priekšvēlēšanu kampaņā. Viņš izvirzījis divus mērķus. Maksimālais paredz pārvarēt piecu procentu robežu un iegūt pārstāvniecību Saeimā, minimālais – iegūt vismaz divus procentus balsu, kas nākotnē ļautu cerēt uz valsts finansējumu, ko izmantot pašvaldību vēlēšanām.
Jau vēsturē ir tie laiki, kad Rīgā uz katra stūra varēja redzēt plakātus ar sarkanām neļķēm.
Jāatgādina, ka 10. Saeimas vēlēšanās LSDSP startēja apvienības „Atbildība” sastāvā, kurā ietilpa arī partija „Mūsu zeme”, Sociālā taisnīguma partija un „Latvijas atmoda”. Par „Atbildības” deputātu kandidātu sarakstu nobalsoja tikai 6139 jeb 0,636% vēlētāju.
Priecīgas Lieldienas vēl LSDSP!
