Edmunds Sprūdžs: ir pēdējais laiks atbalstīt ģimenes
Zatlera Reformu partijas premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs uzsver, ka šobrīd ir pēdējais brīdis, kad paaudze, kas nākusi pasaulē 80. gadu beigās dzimstības buma laikā, var radīt bērnus.
„Mums ar visiem iespējamiem līdzekļiem tas jāpanāk, nedrīkst atlikt, citādi mēs kā nācija turpināsim iznīkt,” brīdina Sprūdžs. Kamēr valdošā koalīcija mierina, ka viss iet uz augšu, pat Labklājības ministrijas veiktā pētījumā ir parādīts, cik patiesībā draudīga ir situācija. „Viņu pašu prognoze – lai sociālā sistēma darbotos, jāpalielina sociālais nodoklis līdz 50%,” saka Sprūdžs.
Ir steigšus jāsniedz atbalsts jaunajām ģimenēm, nākamā bērna dzimšanai. „Mēs neliekuļojam, sakot, ka tas ir simtprocentīgs piedāvājums, tāds nevar būt, kamēr neesi pie varas. Jāizstrādā detaļas, visas reformas ir saskaņošanas stadijā ar sabiedrību,” teic premjera amata kandidāts.
Nākamais jautājums ir reāla bezmaksas vidējā izglītība, lai vecākiem nav jādomā, cik maksā mācību grāmatas. Lai sagatavotu bērnu skolai, summas nav mazas, tie ir piecdesmit, simts un pat vairāk latu. Sprūdžs neslēpj, ka nevar vien populistiski paziņot, ka nu valsts segs visu, runa ir par milzīgu naudu, taču šobrīd valsts uz vienu skolēnu grāmatās investē 34 santīmus gadā.
„Ir skaidri jāparāda virziens, varbūt nevaram uzreiz atvēlēt 50 latu, bet varam kaut ko darīt bibliotēku labā, kaut ko ar saturu, lai tik bieži nemainās, varbūt pāriet uz elektroniskiem mācību līdzekļiem,” uzskata Sprūdžs.
Valsts pietiekami neatbalsta pat mazturīgās skolēnu ģimenes, labi, ka katru gadu ir akcija „Skolas soma”, brīnišķīgs labdarības pasākums. Nenoliedzot valsts pienākums, Sprūdžs ir pārliecināts: „Sociālās akcijas ir ļoti nepieciešamas!” Viņš uzskata, ka brīvā tirgus situācijā uzņēmēju pienākums ir būt sociāli atbildīgiem. Tas nozīmē ne tikai godīgi maksāt par darbiniekiem nodokļus. „Ja esi veiksmīgs, daudz nopelnījis, ir pienākums aktīvi atbalstīt atbilstošas organizācijas, jo nav viss jādara valstij.”
Sabiedrībās ar senu demokrātijas vēsturi, piemēram, ASV mecenātisms, arī studentu finansēšana, arī jaunu ideju piedāvāšana valdībai ļoti lielā mērā notiek par privātiem līdzekļiem. Sprūdžs: „Latvijā tas ir ļoti par maz, pats esmu centies iespēju robežās rādīt piemēru un meklēt organizācijas, kas labi apsaimniekos labdarības līdzekļus. Mums beidzot jāpārvar savtīgums un jāsāk atbalstīt citam citu. Mūsu valsts ir novārdzināta un izzagta, un mums jāpārstāj no tās gaidīt brīnumus. Tā vietā mums jāpalīdz citiem, jāiesaistās, jārīkojas.”
