Ērgļu novada cilvēki satraukti par sabiedrības novecošanos un zemo dzimstību
Ērgļu novada iedzīvotājus satrauc sabiedrības novecošanās problēma, - atklājies, apkopojot fokusa grupu diskusijās gūtās idejas un iedzīvotāju apsekojuma rezultātus, kas veikti projektā "Ērgļu novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana".
Novada iedzīvotāji uzskata, ka novada sabiedrības novecošanas cēloņi ir zemā dzimstība un gados jaunāko iedzīvotāju emigrācija. Ērgļu novada iedzīvotāju aptauja rāda, ka vislielāko gatavību aizbraukt no Ērgļu novada izrāda jaunākā paaudze, kas ir nozīmīgākais risks novada attīstībai ilgtermiņā.
Aptaujā iegūtā informācija liecina, ka vidēji 73% Ērgļu novada iedzīvotāju plāno dzīvot novadā tuvāko piecu gadu laikā. Jo gados vecāki bija aptaujātie, jo lielāka ir viņu gatavība palikt dzīvot novadā. Tuvāko piecu gadu laikā Ērgļu novadā plāno dzīvot 51% iedzīvotāju 15-34 gadu vecumā, 78% aptaujāto 35-54 gadu vecumā un 93% iedzīvotāju 55 un vairāk gadu vecumā.
Zemāku gatavību palikt dzīvot novadā izsaka tie iedzīvotāji, kuri pašlaik mācās, un citi nestrādājoši iedzīvotāji ekonomiski aktīvā vecumā.
Daļa iedzīvotāju, kas ieguvuši augstāko izglītību, pēc studiju noslēguma sāk dzīves un darba gaitas citur. Tas nozīmē, ka novadam pastāv risks zaudēt daļu savu izglītotāko jaunās paaudzes iedzīvotāju. Savukārt tie aptaujātie, kuri ir pagātnē ieguvuši augstāko izglītību, atgriezušies un dzīvo novadā, vidēji izrāda tādu pašu gatavību palikt novadā kā citas iedzīvotāju grupas.
Ērgļu novada iedzīvotāji uzskata, ka lielākā novada bagātība ir pievilcīga ainava, aktīvai atpūtai piemēroti apstākļi, tīra vide un kultūrvēsturiskie pieminekļi. Tāpat iedzīvotāji uzskata, ka Ērgļu novadam ir veiksmīgs ģeogrāfiskais novietojums - ne vairāk kā 130 kilometru rādiusā no Ērgļiem atrodas vairākas nozīmīgas Latvijas pilsētas (piemēram, Rīga, Madona, Jēkabpils, Valmiera), no kurām novads ir sasniedzams salīdzinoši īsā laika posmā.
Augstākās izglītības iegūšana un grūtības atrast darbu novadā ir viens no iemesliem, kāpēc gados jaunākie iedzīvotāji brauc prom no Ērgļiem. Savukārt uz Ērgļiem pārceļas dzīvot cilvēki, kuri vēlas dzīvot pie dabas, pievilcīgā ainavā un veselīgā vidē.
Ciešākās saites novadam veidojas ar bijušo rajona centru Madonu un galvaspilsētu Rīgu.
Madona ir pēc Ērgļu novada otrā biežāk pieminētā vieta, kur Ērgļu novada iedzīvotāji dodas iepirkties, saņemt sadzīves un medicīniskos pakalpojumus, un trešā biežāk pieminētā vieta, kurp novada iedzīvotāji dodas strādāt.
Rīga parasti ir trešā biežāk minētā vieta, kur novada iedzīvotāji dodas iepirkties un saņemt dažādus pakalpojumus, taču otrā biežāk minētā vieta, kurp iedzīvotāji dodas strādāt vai apmeklēt kultūras pasākumus, un pirmā – kurp dodas mācīties.
Novada iedzīvotāji vismazāk ir apmierināti ar nodarbinātības iespējām. Visas iedzīvotāju grupas satrauc darbavietu trūkums un šaurais profesiju pieprasījums Ērgļu novadā. Apmierinātība ar darba iespējām kopumā Ērgļu novadā ir ļoti zema – 23% iedzīvotāji pilnībā vai drīzāk apmierināti un 71% – pilnībā vai drīzāk neapmierināti. Seši procenti atbildējuši ar "grūti pateikt".
Savukārt jauniešiem grūtības atrast darbu rada divi faktori. Pirmkārt, mūsdienu jaunieši biežāk izvēlas radošas profesijas un augstāko izglītību, savukārt šādu darbavietu piedāvājums koncentrējas pilsētās. Strādāt vidējās kvalifikācijas vai vienkāršu darbu, ko piedāvā novada uzņēmēji, jauniešiem nešķiet pievilcīgi.
Otrkārt, Ērgļu novadā netiek radītas jaunas darbavietas, savukārt esošajās jau strādā vidējās un vecākās paaudzes novada iedzīvotāji. Atsevišķi jaunieši uzskata, ka šādā situācijā, vismaz pašvaldības iestādēs, nevajadzētu ļaut strādāt pensijas vecuma iedzīvotājiem – sasniedzot pensiju, cilvēkiem būtu jābeidz strādāt pašvaldības iestādē, dodot iespēju nākt strādāt jaunākiem un aktīvākiem novada iedzīvotājiem.
