Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sākusi pastiprinātu priekšvēlēšanu reklāmu monitoringu

Valdība nolēma piešķirt papildus finansējumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei - 18 722 latu, Latvijas Radio - 29 660 latu, bet Latvijas Televīzijai - 63 236 latus.

Kā stāsta Kārītis, šogad monitorēšanas sistēma būs līdzīga kā pērn - tiek algoti tie paši astoņi papildu darbinieki, kas pagājušajā gadā.

"Viņi izskatīs televīziju un radio programmu ierakstus, un, ja tiks konstatētas iespējamās partiju slēptās reklāmas, jautājums tiks nodots tālākai izskatīšanai padomes Monitoringa centram. Centra darbinieki izlems, vai ierosināt lietu un nodot to tālākai izskatīšanai padomes sēdēs. Galvenais kritērijs šo cilvēku izvēlē bija juridiskā izglītība un pieredze. Pērn mēs viņus arī apmācījām. Savukārt šogad viss notiek tik ātri, ka nav iespējas rīkot jaunus konkursus un meklēt jaunus speciālistus, tādēļ izvēlējāmies tos pašus, ko pagājušajā gadā," sacīja Kārītis.

Tāpat padome izskatīs tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" ziņojumus par konstatētajām politiskajām reklāmām, kā arī plānots izmantot ziņu aģentūru mediju monitoringu pakalpojumus, par ko padome lems kādā no tuvākajām sēdēm.

Kārītis norāda, ka pēc pieprasījuma tiks izskatīti arī slēpto reklāmu gadījumi augustā un jūlijā. Medijos tiks vērtēts arī, vai elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentāriem un viedokļiem jābūt atdalītiem no ziņām un jābūt nosauktiem viedokļa vai komentāra autoriem.

Šogad savus izcenojumus politiskajām aģitācijām, kas ļauj elektroniskajiem medijiem izvietot politisko spēku reklāmas, iesniegušas 16 telekompānijas un 36 radiostacijas.

Ziņojumi par medijos konstatētajām slēptajām reklāmām tiks apkopoti ik nedēļu līdz 11. Saeimas vēlēšanām 17. septembrī.

Latvijas Radio aptuveni divas trešdaļas papildu saņemto līdzekļu novirzīs raidījumu veidošanai visās programmās, bet vienu trešdaļu - žurnālistu ierakstu tehnikas nodrošināšanai, autortiesību apmaksai, dažu portatīvo datoru un programmatūras, kā arī kancelejas preču iegādei.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidro Latvijas Radio Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ginta Subbota, šādam sadalījumam esot vairāki iemesli.

"Latvijas Radio 1 (LR1) un Latvijas Radio 4 "Doma laukums" (LR4) priekšvēlēšanu un vēlēšanu perioda raidījumi savā uzbūvē ir sarežģītāki. Piemēram, raidījumā "Krustpunktā" dominē intervijas žanrs, bet priekšvēlēšanu un vēlēšanu periodā paredzēti analītiski un diskusiju raidījumi. Savukārt Latvijas Radio 2 (LR2) un Latvijas Radio 3 - "Klasika" - (LR3) tiks veidoti pilnīgi jauni raidījumi," klāsta Subbota.

LR2 ēterā paredzēti īsi trīs minūšu raidījumi, veidoti atbilstoši šīs radiostacijas auditorijai un tās interesēm, bet LR3 paredzēts veidot priekšvēlēšanu un vēlēšanu laikam atbilstošu raidījumu, kurš žanra ziņā salīdzināms ar LR1 raidījumu "Krustpunktā", bet specifiskais tematu virziens būs kultūra. Tāpat LR1 un LR4 ēterā paredzēti vēlēšanu dienas un nakts raidījumi, kas prasa papildus ieguldījumu to veidošanā.

Raidījumu izmaksas rēķinātas, ņemot vērā Latvijas Radio izstrādātās attiecīgo raidījumu pases vai jauno raidījumu gadījumā - aprēķinot to pašizmaksu pēc analoģijas.

Bet Latvijas Televīzija papildu līdzekļus tērēs priekšvēlēšanu debašu ciklam "Izvēlies nākotni!", kas ēterā ir no 24.augusta. Kopumā paredzētas deviņas diskusijas, turklāt visām tiks nodrošināts surdotulkojums. Katras diskusijas ilgums būs 90 minūtes.

Saeimas ārkārtas vēlēšanu priekšvakarā 16. septembrī Latvijas Televīzijas studijā notiks tradicionālās premjera amata kandidātu debates, bet vēlēšanu dienā, 17.septembrī, paredzēti trīs ziņu speciālizlaidumi un vēlēšanu nakts tiešraide "Izvēlies nākotni! Vēlēšanu nakts", kura plānota četru stundu garumā.

Noslēdzot diskusiju ciklu "Izvēlies nākotni!", 21. septembrī tiks izveidots speciālraidījums "11. Saeimas vēlēšanas. Latvija ir izvēlējusies". Tās būs sabiedrības pārstāvju debates par vēlēšanu rezultātiem un darba uzdevuma došana jaunajai 11. Saeimai.

2. septembrī Latvijas Televīzijas 1.kanālā tiešraidē pārraidīs politisko partiju un politisko partiju apvienību bezmaksas politiskās aģitācijas raidlaiku izlozi. Bezmaksas politiskās aģitācijas ir plānotas pārraidīt piecos raidījumos no 10. septembra līdz 15. septembrim. Katra raidījuma garums būs 33 minūtes.

Kā ziņots, valdība nolēma piešķirt 111 618 latus slēpto reklāmu monitoringam priekšvēlēšanu laikā, kā arī Saeimas ārkārtas vēlēšanu atspoguļošanai sabiedriskajos medijos.

Šī summa tiks piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Jautājuma virzītāja valdībā Kultūras ministrija (KM) skaidro, ka patlaban likumā noteiktās plašsaziņas līdzekļu uzraudzības funkcijas pilda divi padomes darbinieki. Ņemot vērā raidorganizāciju skaitu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu likumā noteikto uzraudzības funkciju izpildi, priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzības funkciju izpildes kapacitāte ir nepietiekama. Šo funkciju nodrošināšanai nepieciešams piesaistīt papildu darbiniekus, kā arī nepieciešama datu iegāde no datus apkopojošajām aģentūrām par televīzijas un radio monitoringu, teikts valdībai iesniegtajos dokumentos.

Kā ziņots, 11. Saeimas vēlēšanas notiks 17. septembrī.

LETA