Šogad reģistrēti jau 23 "leģionāru slimības" gadījumi
Šogad astoņos mēnešos ir apstiprināti jau 23 tā dēvētās leģionāru slimības gadījumi, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados, pastāstīja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
Pērn astoņos mēnešos bija reģistrēti tikai divi leģionāru slimības gadījumi. Savukārt šogad apstiprināti 23, un vēl par astoņiem gadījumiem turpinās epidemioloģiskā izmeklēšana. Trīs no šogad apstiprinātajiem gadījumiem cilvēki ir inficējušies ar leģionāru slimību ārpus Latvijas. Tāpat šogad reģistrēti divi letāli gadījumi pacientiem, kuriem bija leģionāru slimība.
Saslimstības pieaugums vērojams jau no iepriekšēja gada novembra. Pēc Perevoščikova domām, lielāku pacientu skaitu daļēji varētu skaidrot arī ar to, ka ģimenes ārsti, kā arī mediķi slimnīcās pievērš pastiprinātu uzmanību šai saslimšanai, bet iepriekš, iespējams, bija gadījumi, kad leģionāru slimība netika diagnosticēta.
Taču būtiskākais iemesls ir tas, ka, neskatoties uz LIC izplatīto informāciju par saslimšanu un iespējām no tās izvairīties, joprojām ne visos dzīvojamos namos tiek nodrošināta nepieciešama ūdens temperatūra. "Ja ūdens tīkli nav tie labākie, tad visefektīvākais veids, kā nepieļaut legionellu baktēriju vairošanos, ir nodrošināt temperatūru virs plus 50 grādiem," uzsver Perevoščikovs.
Viņš arī pastāstīja, ka šogad kopumā ir pārbaudīti 62 iespējamie infekcijas pērēkļi, tostarp 23 dzīvesvietas un divas darba vietas, un tika paņemti 103 ūdens paraugi, un legionellu baktērijas tika konstatētas 28 paraugos. Par pārbaužu rezultātiem tiek informēti namu apsaimniekotāji, pašvaldības, kā arī Veselības inspekcija, par situāciju kopumā tiek informēts arī "Rīgas ūdens". Tālāka jautājuma risināšana ir atkarīga no atbildīgajiem dienestiem, norāda Perevoščikovs.
Legionellu baktērijas ir sastopamas dabas ūdeņos, kā arī mākslīgās ūdens sistēmās - karstajā un aukstajā ūdenī, kā arī aplikumos ūdens uzglabāšanas tvertnēs, tostarp ēku ventilācijas sistēmu dzesēšanas torņos, cauruļvados, krānos, dušas uzgaļos. Baktērija var izdzīvot zemā temperatūrā, atrodoties ūdenī rezistentā stāvoklī, bet tā vairojas stāvošā ūdenī, kura temperatūra ir no plus 20 līdz plus 45 grādiem, ja pietiekamā daudzumā ir barības vielas. Vislielākā inficēšanās bīstamība ir gadījumos, kad legionellu baktērijas savairojas lielā skaitā tām optimālajā temperatūrā no plus 37 līdz plus 42 grādiem. Savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs plus 50-60 grādiem, baktērija iet bojā.
Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Ar legionelozi nevar inficēties, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.
Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu, kā arī smēķētājiem.
