Šodien 11. Saeimas vēlēšanas

Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Latvijas pilsoņi 17. septembrī Latvijas pilsoņi piedalīsies jau 14. vēlēšanās. Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Latvijā ir notikušas 13 vēlēšanas:

* esam ievēlējuši sešas Saeimas - 1993., 1995., 1998., 2002., 2006. un 2010.gadā;

* piecas reizes piedalījušie pašvaldību vēlēšanas – 1994., 1997., 2001., 2005. un 2009.gadā un

* divas reizes – 2004. un 2009. gadā esam ievēlējuši Latvijas pārstāvjus Eiropas Parlamentā.

13. vēlēšanu reize, kad ievēlējām 10. Saeimu, izrādījās liktenīga. Šoreiz skaitlis 13 nebija veiksmīgs un pirmo reizi valsts vēsturē prezidents atlaida parlamentu un tika sarīkotas ārkārtas Saeimas vēlēšanas.

Lūk, neliels ieskats Saeimas vēlēšanu vēsturē.

Pirmskara vēlēšanas

Pirmajā brīvvalsts laikā pilsoņi Saeimu vēlēja četras reizes – 1922., 1925., 1928. un 1931. gadā.

* 1. Saeimas vēlēšanas norisinājās 1922. gada 7. un 8. oktobrī. Tajās piedalījās 82,2% (800 840) balsstiesīgo. Pieteikti tika 88 kandidātu saraksti, no kuriem ievēlēja 46.

* 2. Saeimas vēlēšanas notika 1925. gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 74,9% (838 800) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegts 141 kandidātu saraksts, no kuriem 48 ieguva mandātus.

* 3. Saeimas vēlēšanas notika 1928. gada 6. un 7. oktobrī. Tajās piedalījās 79,3% (937 968) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 120 kandidātu saraksti, no kuriem 54 ieguva mandātus.

* 4. Saeimas vēlēšanas notika 1931. gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 80,0% (974 822) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 103 kandidātu saraksti, no kuriem 57 ieguva mandātus.

1934. gada 15. maijā Kārļa Ulmaņa vadītā valsts apvērsuma rezultātā 4. Saeimas darbība tika pārtraukta un Saeimas funkcijas uzņēmās Ministru kabinets.

Pēc neatkarības atjaunošanas Saeimas vēlēšanās tika noteikta piecu procentu barjera un mūsu valsts parlamentā vairs nebija tāds partiju mikslis kā pirms Otrā pasaules kara.

5. Saeima

1993. gada 5. un 6. jūnijā gandrīz pēc 62 gadu pārtraukuma Latvijā atkal tika organizētas demokrātiska daudzpartiju augstākā valsts likumdevēja – Saeimas - vēlēšanas.

5. Saeimas vēlēšanās drīkstēja piedalīties tikai Latvijas pilsoņi, kuru kopumu noteica Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 15. oktobra lēmums.

Saeimas vēlēšanām tika reģistrēti 23 kandidātu saraksti, no kuriem parlamentā ievēlēja astoņus. 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9% balsstiesīgie Latvijas pilsoņi.

Vēlēšanu uzvarētājs bija „Latvijas ceļš”, kurš ieguva 35 no 100 mandātiem. Bez „Latvijas ceļa” parlamentā vēl iekļuva LNNK, „Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai”, Latvijas Zemnieku savienība (LZS), „Līdztiesība”, „Tēvzemei un brīvībai”, Kristīgo demokrātu savienība un Demokrātiskā Centra partija.

6. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 1995. gada 30. septembrī un 1. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 955 392 jeb 71,9 procenti balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Vēlēšanās tika reģistrēti 19 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti.

Saeimā iekļuva deputāti no deviņiem sarakstiem, līderis ar 17 vietām atkal bija „Latvijas ceļš”. Saeimā vēl iekļuva LZS un kristīgo demokrātu apvienība, Vienības partija, Tautas saskaņas partija, partija „Saimnieks”, Sociālistiskā partija, tautas kustība „Latvijai” jeb Zīgerista partija, „Tēvzemei un brīvībai” un LNNK un Zaļās partijas apvienība.

7. Saeima

7. Saeimas vēlēšanas, saskaņā ar grozījumiem Satversmē, pirmoreiz vēsturē notika vienā dienā - 1998. gada 3. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 944 667 vēlētāji jeb 71,9% visu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Tika pieņemts 21 kandidātu saraksts, no kuriem mandātus ieguva seši

Šoreiz „Latvijas ceļu” malā pabīdīja Tautas partija, kura ieguva 24 mandātus. Bez „Latvijas ceļa” un Tautas partijas parlamentā vēl tika „Tēvzemei un brīvībai”, Tautas saskaņas partija, sociāldemokrātu apvienība un Jaunā partija.

8. Saeimas vēlēšanas notika 2002. gada 5. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 997 754 (71,51%) vēlētāji. Tika pieteikti 20 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem piecu procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva sešas partijas un partiju apvienības.

Šoreiz no Saeimas tika izdzīts „Latvijas ceļš”, kas gandrīz vai tika parlamentā, jo saņēma 4,9% vēlētāju balsu. Par līderi ar 26 mandātiem kļuva „Jaunais laiks”. Saeimā vēl iekļuva PCTVL, Tautas partija, Latvijas Pirmā partija, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un „Tēvzemei un brīvībai”/LNNK.

9. Saeima

9. Saeimas vēlēšanās, kuras notika 2006. gada 7. oktobrī, piedalījās 60,98 procenti balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Tajās  tika reģistrēti 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva septiņi saraksti. Līderos ar 23 mandātiem izvirzījās Tautas partija, tai sekoja ZZS, „Jaunais laiks”, „Saskaņas Centrs”, Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” apvienība, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un PCTVL.

2010. gada 2. oktobrī notikušajās 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 967 162 vēlētāju jeb 63,12 procenti balsstiesīgo, kuri parlamentā ievēlēja piecu partiju un partiju apvienību pārstāvjus. Kopumā vēlēšanas tika reģistrēti 13 partiju un to apvienību saraksti.

Vislielāko atbalstu (33 mandātus) ieguva „Vienotība”. Bez „Vienotības” parlamentā vēl tika ievēlēti „Saskaņas centra”, ZZS, „Visu Latvijai! – TB/LNNK” un apvienības „Par labu Latviju” deputāti

2011. gada 28. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers izdeva slaveno rīkojumu numur divi un ierosināja tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Tautas nobalsošana notika 2011. gada 23. jūlijā un pēc tās rezultātiem 10. Saeima tika atlaista.

11. Saeimas vēlēšanas

17. septembrī uz vietām parlamentā pretendē 1092 deputātu kandidāti no 13 sarakstiem:

* „Vienotības” (saraksts nr. 1), kas īsi pāris mēnešiem kļuvusi par vienotu partiju, kurā apvienojušies „Jaunā laika”, Pilsoniskās savienības un „Sabiedrība citai politikai” biedri;

* Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (nr. 2.), kas līdz šim nav varējusi lepoties ar panākumiem parlamenta vēlēšanās;

* Zatlera Reformu partijas (nr. 3.), kuru pēc Saeimas atlaišanas nodibināja eksprezidents Valdis Zatlers;

* Kristīgi demokrātiskās savienības (nr. 4.), kura laurus spēja plūkt 5. un 6. Saeimā, bet pēc tam nokļuva aizmirstībā;

* Šlesera Reformas partijas LPP/LC (nr. 5.), kura pārstāv nu jau „degradētās” Pirmās partijas un „Latvijas ceļa” ideoloģiju;

* „Saskaņas centra” (nr. 6.), kurai prognozē uzvaru šajās vēlēšanās;

* PCTVL (nr. 7.), kura nu sava neproduktīvā radikālisma dēļ arī vairs negūst plašu atbalstu, kā pirms gadiem pieciem;

* „Visu Latvijai!” – TB/LNNK (nr. 8.), kurai ir stabils elektorāts un pēc prognozēm saglabās savu pārstāvniecību Saeimā;

* „Par prezidentālu republiku” (nr. 9.) – partija, kuras lietderība daudziem vēlētājiem joprojām nav saprotama, kaut gan tā startēja jau iepriekšējās vēlēšanās;

* Pēdējās partijas (nr. 10.) – atraktīva un simpātiska radošās inteliģences un uzņēmēju atbilde uz pastāvošo politisko sistēmu, bet ar mazu elektorāta atbalstu;

* Zaļo un zemnieku savienības (nr.11.), kas ir tikpat stabila kā Aivars Lembergs;

* „Tautas kontroles” (nr. 12.) – vēlētājiem visnotaļ neizprotams politisks veidojums, kura ideoloģija līdz galam tā arī nav izprotama un

* „Brīvības. Brīvs no bailēm, naida un dusmām” (nr. 13.) – Latvijas Virsmātes izlolota ezoteriska sapņa pirms 11. Saeimas vēlēšanām par Latvijas iecelšanu saules gaismā.

Ja vislielākā tautas aktivitāte bija 5. Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, tad pēc tam pilsoņu aktivitāte strauji ruka. Interesanti, ka 6. un 7. Saeimas vēlēšanās piedalījās vienāds balsstiesīgo procents – 71,9%. Vismazākā atsaucība bija 9. Saeimas vēlēšanās – 60,98%. 10. Saeimas vēlēšanās pirms gandrīz gada piedalījās 63,12% vēlētāju. Arī šajās vēlēšanās netiek prognozēta liela tautas atsaucība.

Pēc neatkarības atjaunošanas divas reizes vislielāko atbalstu vēlēšanās ieguva „Latvijas ceļš” (5. un 6. Saeimā) un Tautas partija (7. un 9. Saeimā). Savukārt 8. Saeimā uzvarēja „Jaunais laiks”, bet 10. Saeimā „Vienotība”. Tādējādi var arī teikt, ka „Jaunais laiks” arī uzvarējis divās parlamenta vēlēšanās, jo pērn tas startēja „Vienotības” sastāvā.

Kaut arī Saeimas ārkārtas vēlēšanu iznākums ir grūti prognozējams un partijas ar daudz mazāku pārliecību kā citugad priekšvēlēšanu laikā min iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, kuluāru sarunās jau iezīmējas divi ticamākie pēcvēlēšanu koalīciju varianti, raksta pietiek.com.

Abos no tiem – ar vai bez „Saskaņas centra” (SC) dalības koalīcijā – ir vieta Zatlera reformu partijai (ZRP), toties visai reāla rādās ZZS palikšana opozīcijā. „Saskaņas centrs”, kas premjera amatam izvirzījusi gan Nilu Ušakovu, gan Jāni Urbanoviču, spriežot pēc tās vadošu politiķu neoficiāliem izteikumiem, uzvaras gadījumā varētu šim amatam virzīt kādu bezpartejisku kandidātu.

* Tas, cik lielu vēlētāju uzticību 17. septembrī spēs iegūt ZRP, ir šo vēlēšanu lielais nezināmais. Tai prognozē vai nu smagu izgāšanos, tikai knapi pārvarot 5% barjeru, vai triumfu. ZRP pārstāvji min 20-22 deputātu vietu iegūšanu 11. Saeimā.

* „Vienotībai” līdzšinējo 33 deputātu krēslu vietā pozitīvākā vēlēšanu iznākuma gadījumā tiek prognozētas līdz 25 vietām.

* Atšķiras Nacionālās apvienības izredžu vērtējumi, kas svārstās amplitūdā no 10 līdz 15 vietām.

* ZZS iekšējie vērtējumi pašlaik sola aptuveni 10 vietas.

* „Saskaņas centram”  tiek prognozēta uzvara vēlēšanās ar aptuveni 30 vietām Saeimā.

Vietu sadalījumu 11. Saeimā var ietekmēt arī tas, vai procentu barjeru iekļūšanai parlamentā izdosies pārvarēt Šlesera reformu partijai LPP/LC. Pārējām partijām neprognozē iekļūšanu Saeimā.

Iespējamās koalīcijas

Politiskie spēki, kuri varētu iekļūt 11. Saeimā, koalīciju veidošanā ir novilkuši divas sarkanās līnijas:

* ZRP nesadarboties ar oligarhu jeb naudas ietekmē esošām partijām, kas no partneru loka izslēdz ZZS ar tās premjera kandidātu Aivaru Lembergu.

* „Visu Latvijai!” - TB/LNNK nevar iedomāties sevi vienā valdībā ar „Saskaņas centru”.

Savukārt „Saskaņas centrs” runās ar visiem, lai gan sarunas ar nacionālo apvienību tas vērtē kā „grūtas”. Pirmo reizi tik tuvu iespējai nonākt valdībā ir „Saskaņas centrs”. Izskan prognozes, ka tieši ZRP varētu pavērt ceļu „Saskaņas centra” iekļaušanai  valdībā.

„Vienotības” tuvākais sabiedrotais ir ZRP. ZRP pārstāvji teikuši, ka „mēģinās panākt vienošanos prioritārā secībā” ar trim partijām – „Vienotību”, VL - TB/LNNK un „Saskaņas centru”.

Atšķirībā no ZRP „Vienotības” līderi nav noraidījuši sadarbību ar ZZS.

Tie prognozēts, ka 11. Saeimā puslīdz droši iekļūs pieci politiskie spēki – „Saskaņas centrs”, „Vienotība”, ZRP, ZZS un Nacionālā apvienība jeb „Visu Latvijai!” – TB/LNNK.

Koalīciju kopā ar „Saskaņas centru” varētu izveidot ZRP un „Vienotība” vai ZZS un „Vienotība”. Pastāv arī iespēja, ka koalīciju var izveidot arī bez „Saskaņas centra” līdzdalības un tad varētu apvienoties ZRP, „Vienotība” un „Visu Latvijai!” – TB/LNNK.

Par 11.Saeimu var balsot 1 542 700 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma.

Vēlēšanām ir izveidoti 1027 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 950 vēlēšanu iecirkņi atrodas Latvijā, bet 77 vēlēšanu iecirkņi 39 ārvalstīs.

Vēlēšanu iecirkņu darba laiks 17. septembrī ir no pulksten 7.00 līdz 20.00. Vienlaikus Latvijā ir 124 vēlēšanu iecirkņi, kas strādās ilgāk - līdz pulksten 22.00. Rīgā būs četri šādi iecirkņi, Daugavpilī un Liepājā pa diviem, bet pārējās pašvaldībās - viens šāds iecirknis.

Ar balsošanas kārtību, partiju priekšvēlēšanu programmām un vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu un darba laiku var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā: www.cvk.lv.

Vēlētāji Īrijā jau izjūt „politiskās paģiras” (LTV Panorāma)

Baldones ļaudis par vēlēšanām (TV Spektrs)