Apskaties, kā bija toreiz! Aprit astoņi gadi kopš neprātīgajiem Vecrīgas grautiņiem. FOTO

Vecrīgas nemieri, kuri dēvēti arī par Bruģa revolūciju.  bija masu nekārtības un iedzīvotāju sadursmes ar policiju, kas norisinājās.  Šis notikums bija daļa no Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes, kas izraisīja plašas sabiedriskās diskusijas un paātrināja Ivara Godmaņa valdības demisiju 2009. gada 20. februārī.

Šajā dienā aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu. Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Tika bojātas vairākas ēkas, to skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, "Parex" bankas ēkas. Grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu. Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.

Patlaban spriedums 13.janvāra grautiņu krimināllietā nav stājies spēkā vēl tikai vienā lietā, kas nonākusi Augstākajā tiesā (AT), liecina tiesu apkopotā informācija. Visbiežāk notiesātajiem tiesa piespriedusi piespiedu darbus.

Kā  informēja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Raimonds Ločmelis, uz apsūdzēto sola apgabaltiesā pēc Krimināllikuma 225.panta 2.daļas sēdās 65 personas. Patlaban spēkā stājušies notiesājoši spriedumi 56 apsūdzētajiem, savukārt četras personas tika attaisnotas. Tiesvedība turpinās vēl pret piecām personām vienā lietā. Reāli cietumsodi šajās lietās tika piespriesti deviņām personām, nosacīts sods piespriests 17 personām, taču trim personām sods mainīts uz reālu cietumsodu, jo netika pildīti nosacītā soda noteikumi. Piespiedu darbs bija noteikts 26 cilvēkiem, tajā skaitā vienā gadījuma notika šā soda aizstāšana ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. nNaudas sods tika piespriests trim personām.

Kā norādīja Ločmelis, vienā gadījumā tika piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, tas ir, ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā stacionārā, kas vēlāk grozīts uz medicīniska rakstura piespiedu līdzekli - ambulatorisku ārstēšanu medicīnas iestādē.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, patlaban AT Krimināllietu departamentā ir viena lieta apsūdzībā pēc Krimināllikuma 225.panta 2.daļas. Lieta tiesā saņemta pērn 18.jūlijā ar prokurora kasācijas protestu un divu apsūdzēto kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Pagaidām neviena darbība nav reģistrēta, proti, vēl nav izlemts jautājums, vai lieta tiks skatīta kasācijas kārtībā. Attiecībā uz lietām, kas skatītas AT, Kataja piebilda, ka vērā ņemams ir apstāklis, ka kādās no lietām spriedums varbūt nav ticis pārsūdzēts un tajās ir stājies spēkā pirmās vai otrās instances tiesas spriedums.

2015.gadā Krimināllietu departamentā tika pieņemts lēmums par atteikšanos pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu. Līdz ar to stājas spēkā AT Krimināllietu tiesu palātas spriedums, ar ko divas personas sodītas ar nosacītu brīvības atņemšanu. Vēl 2015.gadā Krimināllietu departaments nolēma atteikties pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu, un stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, kur trīs personas tika attaisnotas, bet vienai piespriests piespiedu darbs.

2013.gadā stājas spēkā Krimināllietu tiesu palātas lēmums, ar ko divām personām tika piespriests reāls cietumsods, bet trim - piespiedu darbs. Vēl tajā gadā nepārsūdzēts stājies spēkā Krimināllietu tiesu palātas lēmums, ar ko vienai personai tika piespriests reāls cietumsods. Tāpat 2013.gada vasarā kā nepārsūdzēts stājies spēkā Krimināllietu tiesu palātas spriedums, kur piecām personām piespriesti nosacīti cietumsodi. Šajā lietā ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu notiesātas arī vēl sešas personas, bet attiecībā uz viņiem pirmās instances tiesas spriedums netika pārsūdzēts.

2013.gadā stājās spēkā vēl viens Krimināllietu tiesu palātas spriedums, kur personai piespriests nosacīts cietumsods, tāpat nepārsūdzēti stājās spēkā vēl divi palātas spriedumi 2012.gadā un 2011.gadā.

Šajā laika posmā viens no publiski redzamākajiem 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos apsūdzētajiem - Ansis Ataols Bērziņš - tika izsludināts meklēšanā, lai gan viņš pats apgalvoja, ka devies politiskajā emigrācijā. Valsts policijā toreiz norādīja, ka, izpildot tiesas spriedumu, policijai neizdevās noskaidrot Bērziņa atrašanās vietu, tāpēc kopš pagājušā gada februāra vīrietis ir izsludināts meklēšanā. Rīgas apgabaltiesa pērn februārī noraidīja Bērziņa sūdzību par viņam piespriesto sodu. Līdz ar to vajadzēja izpildīt iepriekš pieņemto spriedumu, kas Bērziņam kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Iepriekš Bērziņam bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz tādu pašu termiņu.

Kasjauns.lv, LETA/Foto: LETA