Latgalē notiks zem salmiem augušu kartupeļu novākšanas talka

Pavasarī zem salmiem stādītajiem kartupeļiem pienācis ražas laiks, kā arī laiks šī eksperimenta izvērtēšanai.

"Pasākuma dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar permakultūras pamatprincipiem, bilžu stāstos uzzināt, kā saimniecībā ierīkotas un augušas permadobes, iepazīties ar pirmo dāvinājumu saņēmušajām ģimenēm un, protams, piedalīties kartupeļu novākšanā un kartupeļu pankūku cepšanā," stāsta Putānu saimniece Ilze Mežniece.

Ambeļu pagasta Putānu mājas jau otro gadu saimniecības darbā ievieš permakultūras principus. Sākotnējā motivācija - iegūt ražu, darot mazāk - pārveidojusies principā - mazāk ietekmēt vides ciklus un iegūt ražu. Šajā gadā saimniecībā zemīte vairs netiek arta, bet ielabota ar mulčas un komposta palīdzību. Sākti arī ekobūvniecības projekti un nākamajā pavasarī saimnieki cer pabeigt ēku, kuras būvniecībā tiek izmantotas salmu ķīpas. Ēku plānots izmantot sabiedriskiem un izglītojošiem pasākumiem.

Projekta "Pašapgādājoša, klimata riskus mazinoša ekoloģiskā saimniekošana Dienvidlatgalē" gaitā paredzēts adaptēt Latvijas apstākļiem un popularizēt permadārzkopības metodes, kā arī sākt tālāk dāvināšanas praksi Latgales laukos.

"Esam gandarīti, ka varam būt liecinieki gluži nesen aizsākta projekta pirmajiem rezultātiem. Jau pirms pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības projektu konkursā, Putānu saimniecība darbojās atbildīgi pret vidi, ieviešot permakultūras principus dzīvē, taču tagad darba augļus var baudīt arī plašāka sabiedrība. Ikvienam nu ir iespēja iepazīties ar ilgtspējīgām saimniekošanas metodēm," uzsver "Sorosa fonda - Latvija" Integrācijas programmas direktore Liesma Ose.

Permakultūra ir sistemātiska metode saimniekošanai un dzīvesveidam, kuras mērķis ir radīt stabilas un produktīvas sistēmas, kurās katrs elements nosaka cita elementa dzīvotspēju, to atbalstot un barojot. Šīm sistēmām ir jābūt spējīgām darboties pašām par sevi un tādām, kurās organiski iekļaujas arī cilvēks. Par permakultūras aizsācējiem 1970.gadā kļuva Bils Molisons un Deivids Holmgrems no Austrālijas.

Sorosa Ārkārtas palīdzības fonds (Emergency Fund) ir izveidots, lai mazinātu krīzes sekas 20 Austrumeiropas un Vidusāzijas reģiona valstīs. Uz finansiālo atbalstu no Ārkārtas palīdzības fonda var pretendēt: Albānija, Armēnija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Kosova, Kirgizstāna, Latvija, Lietuva, Maķedonija, Moldova, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Tadžikistāna un Ukraina.