Latvijā atsākusies piļu un muižu tirdzniecība

Pagaidām vēl lepno celtņu pircēji un pārdevēji konkrēti neatklāj, kuri īpašumi ir pārdoti. Tomēr ir zināmi darījumu apmēri, raksta Rīgas krievu laikraksts „Vesti Segodņa”.

Talsu novadā nopērk muižu par miljons latiem

Latvijas svētku aģentūra „7 Sky Event Agency” par vienu miljonu latu ir nopirkusi kādu 19. gadsimtā celtu pili Talsu novadā. Divu gadu laika aģentūra šajā pilī plāno investēt vēl vienu miljonu latu, lai tajā varētu organizēt korporatīvos pasākumus un kāzas.

„7 Sky Event Agency” direktore Uļjana Baikeviča saka: „Esam saskārušies ar problēmu, ka Latvijā ir tādu telpu deficīts, kurās vienlaicīgi var uzņemt 100 – 150 cilvēku. Mums banketu rīkošanai ir svarīgi nopirkt nevis kaut kādu angāru, bet gan izvēlēties vietu ar vēsturisku un filozofisku auru, tāpat skaistā ainavā, kur ir aktīvās atpūtas iespējas dabā.

Kad mūsu kompānija nolēma iegādāties šādu īpašumu, mēs apskatījām vairāk nekā 100 vēsturisku objektu. Noskaidrojās, ka ne visas pilis vai muižas var izmantot pasākumu rīkošanai, daudzās ir problēmas ar infrastruktūru un elektrību. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados būvētajās ēkās bieži vien nav pat elementāra kanalizācija. Bieži objekts atrodas tālu no centrālajām maģistrālēm un apdzīvotām vietām.

Rezultātā izvēlējāmies skaistu 19. gadsimta pili Talsu novadā, tikai stundas braucienā no Rīgas. Pagaidām nevēlamies atklāt, kuru pili nopirkām, jo pašlaik risinām sarunas ar pieguļošo zemju īpašniekiem, lai no viņiem atpirktu zemi. To labāk darīt bez skaļas publicitātes, lai neietekmētu cenu. 2013. gadā pili ceram nodot ekspluatācijā.”

Kasjauns.lv Talsu novada domē interesējās, kuru tad īsti vietējo vēsturisko celtni varētu būt izvēlējusies „7 Sky Event Agency”. Par šādu darījumu pašvaldībai nav nekas zināms. Tomēr aģentūras pārstāvji esot bijuši Talsu novadā aplūkot Dižstendes muižas kompleksu. Talsu domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Priede Kasjauns.lv informēja, ka „7 Sky Event Agency” interesējās par Dižstendes muižu ar ratnīcu, bet „domāju, ka šo īpašumu viņi nav nopirkuši, jo tur ir vairāki īpašnieki un ir notikušas tikai sarunas. Vēl Laucienes pagasta centrā ir Nurmuižas pils, kas ir vērienīga un tiek atjaunota, bet tā pieder „ABLV Bankas” („Aizkraukles bankas”) valdes priekšsēdētāja vietniekam Oļegam Fiļam, bet šaubos vai viņš to būtu pārdevis. Vairāk vai mazāk visas pilis un muižas jau pieder privātīpašniekiem.”

Jāteic, ka Baikevičas nosauktajiem kritērijiem – pils vai muiža ir būvēta 19. gadsimtā un tā ir pietiekami grezna – varētu atbilst tikai Dižstendes muižas komplekss, jo Nurmuižas pils ir būvētā pāris gadsimtus senāk.

Pils īpašnieki cer uz bagātiem Rietumu biznesmeņiem un līgavaiņiem

Baikeviča saka: „Uzskata, ka krieviem ir mode uz Latviju, bet tas neattiecas uz pilīm un muižām. Krievi pārsvarā izvēlas skaļos Jūrmalas tusiņus, bet pieprasījums pēc pilīm galvenokārt nāk no rietumnieku puses. Tās ir bagātas Rietumu kompānijas, kurām dzimšanas dienas vai firmu jubilejas nav pieņemts svinēt restorānos, viņi vēlas kaut ko ekskluzīvu, stilīgu un greznu vienlaicīgi. Svinību norise pilī to simtprocentīgi garantē.

Otra piļu pasūtījumu kategorija ir kāzas. Tās pārsvarā ir nevis „vietējās” kāzas, bet jauktās laulības. Mēs to saucam par Pelnrušķītes fenomenu. Kopš 2007. gada no Latvijas ir aizbraukušas daudzas meitenes, kuras šodien dzimtenē atgriežas ar saviem ārzemju līgavaiņiem, lai te grezni nosvinētu kāzas. Ārzemēs kāzas pilī uzskata par labo stilu.

Runājot par pils cenu – vienu miljonu latu, Baikečova saka, ka „7 Sky Event Agency” samaksājusi tikai 50% no sākotnēji prasītās cenas: „Piļu cenas ir pārmērīgi uzskrūvētas. Pat krīzes laikā, kas pamatīgi koriģēja īpašumu cenas, šajā segmentā tās ir pārmērīgi augstas. Iespējams, ka tas saistīts ar šo celtņu nemateriālo vērtību – vēsturisko atmiņu un ģimenes relikvijām.

Piedāvājumā ir pat vārda tiešā nozīmē īstas vistu kūtis ar 120 kvadrātmetru lielu platību, par kurām prasa 140 000 latu. Pārdevēji nez kāpēc domā, ka pateicoties vēsturiskam statusam, viņi var prasīt milzīgu naudu. Tomēr investors saprot, ka nāksies ieguldīt vēl milzīgi daudz līdzekļu, jo objekti bieži vien ir sliktā vai pat ļoti sliktā stāvoklī.”

Šajās dienās Talsu novadā noticis vēl viens darījums. Nekustamo īpašumu darījumu firma “Baltic Sotheby’s International Realty” kādam Vācijas pilsonim par pusmiljonu latu ir pārdevusi divas muižas, pie tam pat ar nelielu baznīciņu, vēsta „Vesti Segodņa”. Arī šo muižu atrašanās vietu neatklāj.

Klusums tirgū

Ja nesen izdarītie likuma grozījumi, kas paredz uzturēšanās atļaujas Latvijā, respektīvi – Eiropas Savienībā, par lielu investīciju ieguldīšanu Latvijas tirgū piešķirt trešo valstu pilsoņiem, viesa cerības, ka Latvijas pilis un muižas sāks pirkt krievu bagātnieki, tad šogad varam secināt, ka šīs cerības neattaisnojās. Par senajām muižām un pilīm interesi galvenokārt izrāda vienīgi rietumnieki.

Darījumi nenotiek tādēļ, ka pārsvarā tiek piedāvātas faktiski pussagruvušas vēsturiskās celtnes, kuru atjaunošanā jāiegulda milzīgi līdzekļi un pie tam tās ir jāatjauno vēsturiskā izskatā, pārbūve nav atļauta. Pie tam neviens no 98 Latvijas Piļu un muižas asociācijas biedriem vismaz publiski saka, ka nedomā pārdot savus īpašumus. Kaut arī Latvija ir ap 1300 piļu un muižu tirgū ir klusums - ja gadā tiek pārdots viens vai divi īpašumi, tad tas jau esot liels sasniegums, teic eksperti.

Nekustamo īpašumu firmas “Balsts” vadītājs Aigars Zariņš saka: „Pēdējo piecu gadu laikā vispār neesmu dzirdējis, ka kāds nopietni interesētos par pilīm un muižām. Kādu laiku atpakaļ bija viens pieprasījums no angļiem, kuri gribēja nopirkt kādu vēsturisku muižu, lai to pārvērstu par medību pili. Tomēr kaut kas aizgāja greizi… Domāju, ka pēc pāris gadiem šis tirgus segments, neskatoties uz visu, atkal varētu kļūt visnotaļ aktīvs.”

Pašreizējie piļu un muižu īpašnieki nevēlas pārdot savus īpašumus Bet ja arī ir gatavi to darīt, tad par pārāk lielu cenu, jo uzskata, ka tam pievienotā „vēsturiskā aura” pati par sevi jau ir milzīga vērtība, saka nekustamo īpašumu speciālisti. Tomēr jāņem vērā, ka daudzi īpašumi ir ļoti bēdīgā stāvokli, bez komunikācijām, tālu no ceļiem un apdzīvotām vietām.

Pašlaik tikai 10 – 15% piļu un muižu īpašnieku no saviem īpašumiem gūst ienākumus, piemēram, pārdot ieejas biļetes uz vēsturiskām ekspozīcijām, uzturot kafejnīcas vai viesu namus, kā arī rīkojot dažādus pasākumus.