Aizliedzot cīsiņus skolās un piešķirot pusi naudas, valdība skaisti melo

Direktore uzskata, ka gadījumā, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neatradīs trūkstošo finansējumu internātskolu uzturēšanai, būs jādomā, vai vispār būs iespējams pabarot bērnus, nemaz nerunājot par kaitīgo cīsiņu izslēgšanu no skolēnu ēdienkartes. "Bērniem varēsim pusdienās iedot tikai dārzeņus, bet ir jādomā, lai ēdienam būtu atbilstošs kaloriju daudzums un lai bērniem vispār būtu spēks mācīties. Mūsu skolēniem ir nepieciešami arī medikamenti un higiēnas preces. Jā, protams, mums patlaban vēl ir uzkrājumi, taču tie nav bezgalīgi," sacīja Felsberga.

Runājot par to, cik ilgi un kā būs iespējams nodrošināt skolas darbību ar piešķirtajiem 52,69% no uzturēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, direktore uzsvēra, ka viss būs atkarīgs no laika apstākļiem, jo lielākās izdevumu pozīcijas ir tieši apkure. "Var jau IZM norādīt, ka finansējums nav samazināts, salīdzinot ar kādu no iepriekšējiem gadiem, taču nedrīkst aizmirst, ka šogad akmeņogļu tonna maksā nevis 36 latus, bet gan 100,36 latus. Skolēnu rudens un ziemas brīvlaikā skolu slēgsim pilnībā, lai ekonomētu uz apkures un elektroenerģijas rēķina. Skolotājiem brīvlaikā metodisko darbu nāksies veikt savās mājās, nevis visiem kopā skolā," par iespējamiem risinājumiem stāstīja direktore.

Viņa arī atgādināja, ka IZM intensīvi runā par to, ka izglītībai ir jābūt atbilstošai 21.gadsimta prasībām, taču tajā pat laikā skolām nav līdzekļu, lai tās varētu iegādāties programmas, ko izmantot, lai strādātu ar interaktīvajām tāfelēm, samaksāt par interneta pieslēgumu.

"Visu laiku tiek runāts par kritiskās domāšanas nepieciešamību problēmu risināšanai, bet varbūt vispirms būtu jāsāk domāt loģiski un sistēmiski, tad arī nevajadzēs kritisko domāšanu. Mēs runājam vienu, bet rīkojamies pilnīgi pretēji. Finanšu instrumenti ir primārie, lai kaut ko celtu vai arī lai sagrautu jau esošo. Es nezinu, vai tā ir neprofesionalitāte budžeta līdzekļu sadalē, vai tā ir mērķtiecīga un apzināta, bet slēpta darbība, vai tā ir nejaušība. Es jau vairs nedomāju, ka mūsu valsti vada attiecīgās jomas profesionāļi. Mums ir skaisti amatu konkursi, vērtīgi CV ar ierakstiem par vairākiem iegūtiem grādiem, taču diemžēl ar praktisko darbu nesekmējas," sistēmā notiekošo raksturoja direktore.

Viņa uzsvēra, ka pašreizējā situācijā skolas kolektīvs gādās par to, lai bērniem varētu nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus, vienīgi pakalpojumu apjoms būs mazāks.

Direktore stāsta, ka skolotājiem atalgojums līdz gada beigām ir par 9% mazāks un arī to nācies vairākas reizes pārrēķināt. "Valsts vairs nespēj pildīt likumus jau pašos pamatos, savukārt skolas direktoram neviens nav atcēlis Darba likumā noteikto prasību, ka, slēdzot līgumu ar darbinieku, ir jābūt zināmam viņa atalgojumam. Kā es šo likumdošanas prasību varu izpildīt, ja tikai septembra otrajā pusē tiek iedoti kontrolcipari par finansējumu, kas jau pēc dažām dienām mainās?" neziņā vaicāja Felsberga.

Direktore uzskata, ka šādi apstākļi, ka valsts nespēj nodrošināt finansējumu pilnā apjomā, ir jāpasludina par ārkārtas izdzīvošanas situāciju un jāatsakās no liekiem naudas tēriņiem Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārbaudēm, jo ir skaidrs, ka IKVD priekšlikumus par mācību materiālās bāzes pilnveidi skolas tāpat nespēs īstenot, jo tām nav naudas.

Bauskas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe sacīja, ka arī abas novadā esošās internātskolas ir iesniegušas aprēķinus par to, cik tūkstošu latu tām pietrūkst, lai varētu nodrošināt skolēnu ēdināšanu, samaksāt par komunālajiem maksājumiem, iegādāties mācību piederumus.

"Mēs ļoti ceram un paļaujamies uz IZM un izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS) solījumu, ka papildu līdzekļi tiks atrasti. Mežotnes speciālajā internātskolā no šī mācību gada ir atvērtas divas apvienotās klases 1.-4.klases skolēniem, tādēļ ir palielinājies skolotāju likmju skaits. Ņemot vērā, kā valstī ģimenēm pasliktinās ekonomiskie apstākļi, sociālie darbinieki ir spiesti pieņemt lēmumu, ka aizvien vairāk bērnu no sociāli neaizsargātām ģimenēm piemērotāka vide ir internātskola, nevis mājas. Šajā situācijā ir jārēķinās, ka valstij būs jāiegulda aizvien vairāk līdzekļu, ja neuzlabosies ģimeņu ekonomiskā situācija," teica Spriņķe.

Gadījumā, ja IZM risinājumu neradīs, Spriņķe atzīst, ka tas būs jādara pašvaldībai, jo skolas nevar aizslēgt mācību gada vidū.

Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) publiski pieprasīja IZM sniegt paskaidrojumu par mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas finansējuma samazinājumu 2011.gada pēdējiem četriem mēnešiem, kas tika konstatēts valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai sadales komisijas ārkārtas sēdē, jo, pēc ministrijas veiktiem pārrēķiniem, summa, kas "seko vienam skolēnam", tika samazināta par 1,08 latiem un pašlaik ir 677,40 lati uz vienu skolēnu gadā.

Argumentētu izglītības un zinātnes ministra Broka skaidrojumu par finansējuma samazinājumu un to, kādiem mērķiem paredzēts novirzīt naudu, kas rodas skolēnu skaita samazinājuma rezultātā, arodbiedrība un vairāk nekā 240 izglītības darbinieki no visas Latvijas cerēja saņemt 28.septembrī notikušajā konferencē "Pedagogu darba vide un izglītības kvalitāte", ko ministrs ignorēja.

Tā vietā, lai vairāk nekā 34 000 arodbiedrības biedru sniegtu skaidrojumu, ministrs publiski pieprasījis atsaukt LIZDA izplatīto informāciju, bet ministrijas darbinieku publiskajā telpā sniegtās atbildes par finanšu jautājumiem ir fragmentāras un skaidrojumi neizgaismo kopējo ainu.

Ņemot vērā, ka IZM argumentētu skaidrojumu nav sniegusi pat līdz 4.oktobrim, LIZDA šonedēļ aicinās izglītības ministru rīkot tikšanos, lai konstruktīvā gaisotnē rastu skaidrojumu par finansējuma sadali līdz 2011.gada beigām un pārrunātu valsts izglītības informācijas sistēmas nepilnību novēršanu.