Arī ZRP Kurzemes vadītājs Vilnītis neapmierināts ar lēmumu pieņemšanu
Arī Zatlera Reformu partijas (ZRP) Kurzemes reģiona vadītājs Jānis Vilnītis atklātā vēstulē partijas valdes locekļiem paudis neapmierinātību ar lēmumu pieņemšanu, aicinot kopīgā valdes un frakcijas sēdē apspriest ministru amatu kandidātus.
Viņš ar nožēlu atzinis, ka ZRP sāk veidoties vairāki varas centri un galvenais iemesls tam ir biedru nepietiekama iesaiste lēmumu pieņemšanā un informācijas apritē.
"Patlaban rodas tāda sajūta, ka bez valdes un frakcijas ir vēl kādi citi varas centri, kuros tiek sagatavoti lēmumi un scenāriji, bet pārējiem tie tikai ir "jāapēd". Protams, pareizi visu argumentējot, var kādu laiku arī šķist, ka mēs esam tos pieņēmuši un diskutējuši par tiem, bet agri vai vēlu vairākums to sajutīs un sapratīs," uzsvēris Vilnītis.
Pēc Vilnīša domām, valdes un deputātu frakcijas kopīgā sēdē ir jādiskutē par visiem iespējamiem ministru amatu kandidātiem un to, kādas ministrijas un kāpēc partija apņemas vadīt vai no tām atteikties. Jāapspriež arī komisiju vadība un spēku samērs koalīcijā. Viņš arī atminas vienu valdes sēdi, kurā biedriem bija iespēja par šo jautājumu izteikties, taču tobrīd daudzi bija pārsteigti nesagatavoti un nebija pārdomātu priekšlikumu.
"Vēl jo vairāk mums visiem ir jāsaprot, kas tie ir par kandidātiem, kuri nav partijas biedri un nav arī nominēti iepriekš kādam konkrētam amatam," minējis Vilnītis.
Viņš norādījis, ka biedri ir informēti par to, ka ZRP premjera amata kandidāts ir Edmunds Sprūdžs, finanšu ministra ‒ Vjačeslavs Dombrovskis, labklājības ministra ‒ Jānis Ozoliņš, iekšlietu ministra ‒ Rihards Kozlovskis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ‒ Zanda Kalniņa-Lukaševiča, izglītības ministra ‒ Roberts Ķīlis.
Savukārt zemkopības ministra amatam uzrunāto Mārtiņu Cimermani neviens nepazīst, iespējamais ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs "uzradies tikai pašlaik, bet citi vispār nav ne zināmi, ne apspriesti, kas rada pamatu spekulācijām, ka kādi zina, ko un kāpēc viņi dara, bet citi, arī es, tiek nostādīti fakta priekšā", neizpratni paudis Vilnītis.
"Ar ko pašlaik riskē ZRP? Ja ministru personālijas netiks pieņemtas pēc konsensa principa, proti, ja kādi valdes vai frakcijas cilvēki nepiekritīs šiem lēmumiem, tad dienā, kad būs jābalso par valdības apstiprināšanu, izrādīsies, ka pietrūks atsevišķu balsu, lai to akceptētu, piemēram, 50 par, 44 pret, bet seši atturas," nākotni ieskicējis Vilnītis.
Tad sāksies jaunas pārrunas par koalīcijas izveidi, partijas frakcija un valde izvēlēsies citus sarunu vedējus. "Tad savu neapmierinātību izsaka reģioni un nodaļas, savāc aptuveni 200 parakstu ārkārtas kongresam, pārvēlē valdi un pārstartē pilnībā visu partiju citā virzienā," teicis Vilnītis.
Viņš aicina apzināties, ka ZRP sen vairs nav tikai 20 cilvēku, bet tā ir pietiekami liela organizācija ar daudz atšķirīgu uzskatu, pieredzes un varbūt pat mērķu cilvēkiem.
"Iespējams, ka kāds uzskata, ka ir vairāk ZRP ziedojis nekā citi, taču nevajag aizmirst arī tos, kas savu laiku, resursus, finanšu līdzekļus ir ziedojusi labam rezultātam un kopējam mērķim, un ikviens gaida rezultātu, kas ir labāks, nekā bijis līdz šim: godīgāka, caurspīdīgāka politika, bez slēptiem lēmumiem, līgumiem, vienošanām, rēķināšanos ar partijas biedriem, viedokļiem, interesēm," klāstījis Vilnītis.
Jau vēstīts, ka seši ZRP deputāti pametuši partiju, jo ir neapmierināti ar lēmumu pieņemšanu. Arī vairāki citi ZRP pārstāvji un valdes locekļi kritizējuši demokrātijas trūkumu lēmumu pieņemšanā.
