Saeima apstiprina jauno valdību

Dombrovskis kļuvis par pirmo premjeru, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas. Dombrovskis Ministru prezidenta pienākumus pilda kopš 2009.gada 12.marta. Viņš arī saglabāja savu amatu pēc 2010.gada Saeimas vēlēšanām. Dombrovska trešā valdība ir 17.Ministru kabinets kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Ministru kabinetā strādās desmit vīrieši un četras dāmas.

Jaunajā valdībā aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks (V), finanšu ministrs - Andris Vilks (V), veselības ministre - Ingrīda Circene (V), labklājības ministre - Ilze Viņķele (V).

No ZRP būs ārlietu ministrs - Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs - Daniels Pavļuts, iekšlietu ministrs - Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministrs - Roberts Ķīlis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Edmunds Sprūdžs.

Kultūras ministre būs Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) un tieslietu ministrs - Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK). Savukārt zemkopības ministre būs Laimdota Straujuma, kuru virzījusi "Vienotība", bet satiksmes ministrs - pie partijām nepiederošais Aivis Ronis. Satiksmes ministrija būs "Vienotības" un no ZRP atšķēlušos sešu deputātu atbildībā.

Jaunajai valdībai atbalstu bija solījuši 56 tautas kalpi - "Vienotības" 20 deputāti, 16 Zatlera reformu partijas (ZRP) deputāti, 14 deputāti no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī seši neatkarīgie deputāti, kuri pameta ZRP. Savukārt opozīcijā palika 44 deputāti - 31 no "Saskaņas centra" (SC) un 13 no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).

Sarunas par koalīcijas veidošanu sākās tūlīt pēc 17.septembrī notikušajām Saeimas vēlēšanām. Kā koalīcijas kodols iezīmējās ZRP un "Vienotība", kas vēlējās piesaistīt trešo partneri - SC vai VL-TB/LNNK. ZRP jau pirms vēlēšanām bija deklarējusi, ka nekādā veidā nesadarbosies ar ZZS, tādēļ ar šo politisko spēku nopietnas sarunas, vismaz sākumā, netika veiktas.

Pēc tam iezīmējās pirmās pretrunas. Vispirms ZRP un "Vienotība" sastrīdējās par sarunu formātu, bet pēc tam izveidojās pamatīgs konflikts, jo ZRP paziņoja, ka koalīcijā jāaicina SC, bet "Vienotība" uzstāja, ka trešajam partnerim jābūt nacionālajai apvienībai. Sarunas uz brīdi nonāca strupceļā, jo ZRP un SC divatā nebija reāli izveidot stabilu koalīciju, kaut gan kopā bija 51 mandāts. Savukārt "Vienotība" nevēlējās iet koalīcijā ar SC, jo tas draudētu ar reālu šķelšanos politiskajā spēkā.

Pēc pamatīgas izlamāšanās publiskajā telpā pēc "Vienotības" ierosinājuma tika apspriesti dažādi citi koalīcijas modeļi, piemēram, "varavīksnes" valdība, kurā būtu visi Saeimā iekļuvušie politiskie spēki, četru partneru "nacionālās saliedēšanās koalīcija", kurā nebūtu ZZS, kā arī modelis "2+2", kurā pamatu veidotu ZRP un "Vienotība", bet ar citām partijām tiktu noslēgti sadarbības līgumi. Tomēr SC un VL-TB/LNNK ideoloģiski pretējo uzskatu dēļ šāda sadarbība tika atzīta par neiespējamu.

Galu galā ZRP piekāpās "Vienotībai" un piekrita veidot koalīciju kopā ar VL-TB/LNNK, tika panākta arī vienošanās par atbildības jomu sadali valdībā un sākta valdības deklarācijas rakstīšana. Tomēr nepagāja ne divas dienas, kad koalīcijas veidošanā parādījās jauns pavērsies, jo vēl pirms Saeimas pirmās sēdes ZRP pameta seši ievēlētie deputāti.

Šķeltnieki gan solīja atbalstīt Dombrovska valdību, tomēr šiem deputātiem neuzticību pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš, aicinot stiprināt valdību ar citiem Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Tika nopietni apsvērta ZZS iesaistīšana, tomēr pēc ZRP kategoriskajiem iebildumiem tas nenotika. Kā pēdējais apdraudējums koalīcijai izskanēja iebildumi pret atsevišķiem ministru amatu kandidātiem, tomēr galu galā tie nomainīti netika.

Valdības prioritātes turpmākajiem trim gadiem būs stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība, veicinot ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazinot sociālo nevienlīdzību, kā arī stimulējot Latvijas ekonomikas starptautisko konkurētspēju.

Tāpat prioritāte būs saliedēta un iekļaujoša sabiedrība, spēcīga laikmetīga nacionālā identitāte, vienlaikus nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, tiesiskuma nostiprināšana un sabiedrības uzticēšanās valsts varai, sabiedrības līdzdalības un iniciatīvas veicināšana dalībai valsts pārvaldes procesos.

Valdību veidojošās partijas deklarācijā apņēmušās īstenot Latvijas tautas ataudzes veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas valstspiederīgo imigrācijas veicināšanai un Latvijas reģionu attīstībai.

Uzsvērts, ka valdības rīcībpolitika būs vērsta uz Saeimā apstiprinātās Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Eiropas Savienības (ES) stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "ES 2020" īstenošanu.

Trešā Dombrovska valdība ir 36.Ministru kabinets neatkarīgās Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 16 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP), bet divas - Ivars Godmanis (LPP/LC), Aigars Kalvītis (TP) un Dombrovskis.