Mošķi un nelabie Bastejkalnā svin Helovīnu. FOTO
Šovakar Bastejkalnā Visu svēto dienas jeb Helovīna gājienam pulcējas gan dažādos mošķu tērpos un maskās ģērbušies bērni, gan arī pieaugušie, novēroja aģentūra LETA.
2011. gada Helovīns bastejkalnā
Lielākoties maskās un mošķu tērpos bija tērpušies bērni, kurus pavadīja vecāki, taču arī daži no vecākiem bija padomājuši par tērpa izvēli. Vairums mazo bērnu bija izvēlējušies dažādas raganu cepures un krāsainas parūkas, kā arī bija manāmas princeses, taču bija arī tādi, kas bija ietērpušies baltos palagos, atveidojot spokus.
Kā pastāstīja divas pusaudzes, kuras ar maskām bija ieradušās uz gājienu, šis ir jau otrais gads, kad viņas Rīgā piedalās Helovīna gājienā, jo, pēc viņu domām, tā ir laba iespēja, kā padarīt interesantāku darba dienas vakaru.
Savukārt kāds no vecākiem, kurš uz pasākumu bija ieradies kopā ar maskās tērptu bērnu, minēja, ka šo gājienu vēlējies apmeklēt viņa astoņus gadus vecais dēls, kurš pats arī izraudzījies sev masku šim vakaram.
Šogad Helovīna gājienam Bastejkalnā pulcējās ap 100 dalībnieku.
Jau ziņots, ka Rīgā interaktīvā improvizācijas teātra "Drakons" rīkotais Visu svēto dienu karnevāla gājiens norisinās devīto reizi. Gājiens noslēgsies pie Rolanda pieminekļa Rātslaukumā.
Visu svēto dienas priekšvakars Rīgā tiek svinēts kopš 1995.gada. Šo gadu laikā svētki ir kļuvuši par savdabīgu visas Vecrīgas mēroga jauniešu pasākumu. Kopš 1998.gada svinēšana no klubiem, restorāniem un kafejnīcām ir pārcēlusies uz pilsētas ielām kā karnevāla-masku balles gājiens. Pasākumā piedalās visdažādākās maskas un tērpi - goblini un princeses, vampīri un bruņinieki, velni un arī eņģeļi.
Helovīna dienā jeb Visu svēto dienā ierasts ģērbties maskās, bet viens no tradicionālajiem masku elementiem ir ķirbis. Bērni un jaunieši pārģērbjas jocīgās vai šausminošās maskās un apstaigā kaimiņus, nedaudz pabiedējot tos un pieprasot saldumus, riekstus vai citas uzkodas. Ja tas tiek liegts, apciemojamie tiek pamatīgi sabiedēti.
Helovīna svētki ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām.
Mūsdienās ASV bērni staigā no vienām durvīm pie otrām un prasa saldumus. Paraža uzplaukusi ASV un pirmo reizi aprakstīta pagājušā gadsimta 30.gados. Kādreiz Helovīna svētku sastāvdaļa ASV bija ietērpšanās dažādos kostīmos, un ar to saistīts vandalisms, kas izpaudās kā privātīpašuma bojāšana, dzīvnieku un cilvēku savainošana. Vandalisma pamatā ir citi svētki, kurus sev līdzi atveda īru imigranti un kuri ir līdzīgi 1.aprīlim, kad drīkst izstrādāt dažādus jokus un mazas ēverģēlības, aizbildinoties, ka tās paveikuši elfi.
Aptuveni 1920.gadā tika nolemts, ka šādām postošām izdarībām jādara gals, un tas tika organizēts ar bērnu palīdzību. Bērnus sūtīja pie namsaimniekiem un veikalu īpašniekiem, kuri viņiem izsniedza saldumus un tā aizkavēja nemiernieku pulcēšanos. Tradīcija nonākusi arī līdz mūsdienām.
Visu svēto dienas priekšvakars ir pasākums, kurā ļaudis dalās ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.
Latviešiem ir līdzīgi svētki - Mārtiņi, kas ir gada ražības un auglības simbols, aktīvā laika beigas un klusā laika sākums dabā. Ar Mārtiņiem sākas budēļu laiks un notiek masku gājieni.
LETA/Foto: Lita Krone/LETA
