Dmitrija līķi Sidrabes upes krastā atrada ekstrasenss
Pirms mēneša Jelgavas novada Lielplatones pagastā bez vēsts pazuda 73 gadus vecais Dmitrijs. Viņa māsas pēc palīdzības vērsās pie ekstrasensa, kuri norādīja, ka noslepkavotā Dmitrija līķis ir jāmeklē 150 metrus no mājas.
Traģēdija Lielplatones pagastā notika 2. oktobra naktī un policija divas nedēļas bez sekmēm meklēja pazudušo Dmitriju. Viņu izdevās atrast tikai, sekojot ekstrasensa norādījumiem, kuri precīzi pateica, kā 73 gadus vecais Dmitrijs gājis bojā un ka viņa līķis jāmeklē 150 metrus no mājas ūdens tuvumā. Dmitriju bija apzadzis un nogalinājis viņa kaimiņš Broņislavs.
Līķis upes krastā
Lielplatones pagastā bērzu birzī pie Sidrabes upes 15. oktobrī tika atrasts Dmitrija līķis, raksta žurnāls „Vakara Ziņas”. Uz vīrieša ķermeņa bija redzamas vardarbīgas nāves pazīmes – pakauša un žokļa kaulu lūzumi. Drīz vien aizdomās par slepkavību aizturēts 49 gadus vecs Lietuvas pilsonis Broņislavs. Pēc policijas sniegtajām ziņām, noziegums pastrādāts kopīgas alkohola lietošanas laikā, kad starp abiem vīriešiem izcēlies strīds. Vainīgajam draud līdz 20 gadus ilgs cietumsods vai pat mūža ieslodzījums.
Dmitrija līķis atrasts apmēram 200 metru attālumā no lauku viensētas „Pauri”, kur abi vīrieši dzīvojuši. Dmitrijs te saimniekojis jau septiņus gadus un dzīvojis mājas otrajā stāvā, bet Broņislavs ar mājas saimnieces, kas pati savā īpašumā nedzīvo, atļauju pirmā stāva istabā ievācies apmēram pirms trim mēnešiem.
Dmitrijam no kaimiņa bija bail
„Man ļoti žēl Dmitrija, viņš man bija labs draugs, atbalsts un palīgs,” „Vakara Ziņām” stāsta kaimiņmāju iedzīvotāja - pensionāre Vera (vārds mainīts). Sieviete stāsta, ka Dmitrijs un Broņislavs nav satikuši, regulāri strīdējušies, bet Dmitrijs reiz atzinies, ka viņam no kaimiņa ir bail. Pēdējos trīs mēnešos, kopš „Pauros” ievācies lietuvietis, Dmitrija dzīve kļuvusi neciešama, jo gados jaunākais vīrietis bijis draugos ar alkoholu, naktīs regulāri trokšņojis, zadzis Dmitrija pārtiku.
„Bronis nekur nestrādāja, elektrība viņam arī nebija pieslēgta, viņam nebija ko ēst – pat kartupeļus un sāli Dmitrijam prasīja. Vecītis bija dusmīgs un līdz asarām nelaimīgs, ka viņam blakus iemitināts tāds kaimiņš. Jūs tikai nedomājiet, ka Dmitrijs bija dzērājs. Viņš bija kārtīgs, ļoti strādīgs un labs cilvēks, tikai nelaimīgs, jo jau jaunībā pašķīrās ar sievu, kaut kur Rīgā viņam bija dēls. Dmitrijs bija tīrīgs, katru piektdienu ar riteni brauca uz pirti Elejā. Pēc tās gan ar draugiem iemalkoja ko mazliet stiprāku, bet tas arī viss,” teica Vera.
Vera stāsta, ka Dmitrijs paša spēkiem sev ziemai sarūpējis teju divas auto kravas ar malku, dārzā audzējis kartupeļus, burkānus, bietes, kāpostus, gurķus un ķirbjus, bet siltumnīcā auguši tomāti: „Viņa rokas bija sastrādātas un sāpēja, bet viņš nesūdzējās. Tikai pārdzīvoja, ka šī ziema būs grūta, jo kaimiņš tā arī pateicis: „Tev mani ziemā būs jāuztur, jo tad darba vispār nebūs”.”
„Tas zaglis man 300 latus nozaga!”
Nelaime „Pauru” mājas piemeklējusi 2. oktobra naktī. „1. oktobrī Dmitrijs man piezvanīja, ka no Rīgas zvanījušas māsas un viņš uz pāris dienām dosies pie viņām paciemoties. Es vēl paprasīju, ko viņš dara. „Ai, ar kaimiņu sēžu pie galda,” viņš atbildēja. Es, protams, par to pabrīnījos, jo viņi taču nesatika. Man bija kaut kā nemierīgi, saģērbos un aizgāju uz „Pauriem”. Jā, abi sēdēja Dmitrija istabā, uz galda bija pudele, divas konservu bundžas. Viss bija mierīgi, nopriecājos, ka beidzot varbūt viss nokārtosies, uzslavēju abus, ka izlīguši, un aizgāju mājās,” atceras Vera.
Pusnaktī sievieti no miega iztrūcinājis mobilā telefona zvans. „Zvanīja Dmitrijs. Viņš teica: „Tas zaglis man 300 latus nozaga!” Biju neizpratnē, kur Dmitrijam tāda nauda! Esot krājis no pensijas, viņam bija slima sirds, domājis, vajadzēs ārstiem, slimnīcai. Dmitrijs piktojās: „Es knapinos, ēdu konservus un smagi strādāju, bet viņš nozog manus iekrājumus!” Mierināju, ka gan nauda no rīta atradīsies, lai iet gulēt, bet Dmitrijs tikai noteica: „Es viņu nositīšu!” Ar to mūsu saruna beidzās,” teic Vera.
Līdz ar gaismu viņa zvanījusi Dmitrijam, taču klausuli neviens necēla. Vēl pēc kādas stundas uz telefona zvanu atbildējis Broņislavs. Viņš sacījis, ka Dmitrijs kaut kur aizgājis un atstājis telefonu mājās.
Vera metusi bailes pie malas un devusies uz „Pauriem”, taču tur bijis tukšs un kluss. Sieviete sazvanījusi Dmitrija māsas, kas teikušas, ka brālis tā arī nav atbraucis. Pēc pāris dienām radinieces pazudušā meklēšanā iesaistīja policiju.
„Viņi bija kāvušies”
Likumsargiem ar Dmitrija meklēšanu neveicās, bet Broņislavs mierīgi pastaigājies pa pagastu.
Sastapusi Broņislavu uz ceļa, Vera ievērojusi, ka vīrieša seja ir pamatīgi saskrāpēta. „Domāju, ka to bija izdarījis Dmitrijs, viņi bija kāvušies,” secina Vera. Tikmēr Dmitrija māsas pēc palīdzības vērsušās pie ekstrasensa, kas pavēstījis, ka vīrietis ir nogalināts ar sitienu pa galvu no mugurpuses, bet līķis paslēpts apmēram 150 metrus no mājām krūmos pie ūdens.
15. oktobrī sievietes devās uz aizaugušo Sidrabes krastu un atrada Dmitriju. „Viņš bija piesegts ar zariem. Ķermenis jau bija sācis sadalīties, jo tās divas nedēļas pieturējās silts laiks,” stāsta Vera. Viņa domā, ka kalsnais Broņislavs Dmitriju uz upes krastu aizvedis ar viņa paša ķerru. Sākotnējā vizuālajā apskatē mājā asiņu pēdas netika atrastas, jo Broņislavs visu bija pamatīgi izmazgājis, taču pēc līķa uziešanas namā veiktās ekspertīzes parādījušas, kur notikusi asinsizliešana. Broņislavs policijā esot atzinies izdarītajā.
Broņislavs no Lietuvas uz dzīvi Latvijā pārcēlies pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, kad kā laukstrādnieks kādā pierobežas zemnieku saimniecībā ieradies ravēt bietes. Te viņš sastapis arī kādu sievieti, un abiem ir kopīgi trīs bērni.
Kasjauns.lv/ Foto: Shutterstock
