Pētījums: invalīdiem nedraudzīgākā pilsēta ir Kuldīga

Invalīdi nav sajūsmināti par vēsturisko pilsētu ar dakstiņu jumtiem un senatnīgo bruģi, kā par to sajūsminās tūristi – kājāmgājēji. Cilvēki ar kustību traucējumiem, tieši otrādi, sūkstās, mēģinot pārvietoties pa pilsētu, kas brīžiem vispār nav iespējams.

„Apeirona” rīkotajā konkursā „Zelta kruķis 2006” Kuldīga tika atzīta par nepieejamāko pilsētu Latvijā. Piecu gadu laikā pilsēta realizējusi vairākus vērienīgus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētus projektus infrastruktūras uzlabošanai un publiski pieejamo vēsturisko būvju rekonstrukcijai. Normatīvie akti paredz, ka jebkuram ES līdzfinansētam būvprojektam jābūt pieejamam cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Diemžēl invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” pārstāvju viesošanās Kuldīgā oktobra beigās parādīja, ka daudzos projektos pilsētā, šīs prasības tiek klaji ignorētas, joprojām veidojot tos nepieejamus visiem cilvēkiem.

Vides pieejamības eksperts Aigars Bolis kā vienu no spilgtiem piemēriem norāda to, ka daudzviet pilsētā ielu segumos tiek izmantots šķeltais, nevis gludais bruģis, aizbildinoties ar vēsturisko vērtību saglabāšanu. „Ja vēlamies tik skrupulozi turēties pie vēstures, tad atgriežamies tajā. Taisām akmens cirvjus, kungiem ceļam pilis ar aizsargvaļņiem un klājam bruģi. Bet tādā gadījumā arī glaunos Audi un Lexus aizstājam ar zirgu pajūgiem vai vismaz žiguļiem, lai visiem iedzīvotājiem ir pieejams šis vēsturiskais autentiskums,” nesaudzīgs ir Bolis. Turklāt nesen „Apeirons” viesojās arī Liepājā, kuras vecpilsētā saglabātas vēsturiskās vērtības, neaizmirstot par vides pieejamības jautājumiem.

Kuldīgas novada pašvaldības attīstības un projektu vadības nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Gita Rubežniece piekrīt, ka vēsturiskajā vidē ir jāmeklē kompromiss starp vides pieejamību un vēsturisko vērtību, norādot, ka tas nav vienas dienas laikā risināms jautājums.

Lai gan pēc „Apeirona” domām piecu gadu periods var tikt uzskatīts par pietiekamu, redzamu uzlabojumu veikšanai, pašvaldība joprojām norāda, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija viņiem neļauj veidot pieejamu vidi. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arhitektūras daļas vadītāja vietniece Marina Levina gan apgalvo pretējo: „Daudz kas ir atkarīgs no arhitekta spējām, tomēr šodien ir pieejami tik daudzi un dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ka atrast piemērotāko vienmēr ir iespējams.”

Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis uzskata, ka vides nepieejamībā aizbildināties ar vēsturisko vērtību saglabāšanu mūsdienās ir muļķīgi. „Reihstāgs Vācijā ir pilnībā pieejams cilvēkiem ar invaliditāti, māmiņām ar bērnu ratiem un visiem citiem sabiedrības locekļiem. Arī Kolizejā Romā un Britu muzejā Londonā ir rasti risinājumi. Tajā pašā laikā Kuldīgā joprojām nepieejamas tiek izbūvētas pat ielas, turklāt izmantojot ES līdzfinansējumu, kas pēc būtības ir likumpārkāpums” kritizē Balodis.