Āboltiņa: Baltijas valstu sadarbība ir veiksmes stāsts, un to vajadzētu godāt un kopt

Āboltiņa arī norādīja, ka Baltijas Asambleja divdesmit pastāvēšanas gados ir spējusi saglabāt sevi un mainīties līdzi laikam. Arvien vairāk papildus politiskajai dimensijai tā piedāvā un ietekmē konkrētu lēmumu īstenošanu, kas uzlabo iedzīvotāju dzīves līmeni, piemēram, kopīgas iniciatīvas veselības aprūpes jomā, izglītībā, vides jautājumos un daudzās citās jomās, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Āboltiņa arī ir gandarīta, ka arvien plašāk izvēršas arī sadarbība starp Baltijas Asambleju un Ziemeļvalstīm. "Šis ir virziens, kurš noteikti būs aktuāls tuvākajā desmitgadē, un tieši parlamentārajā līmenī mums ir iespējams to stiprināt gan politiski, gan piepildīt to praktiski," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Baltijas Asamblejas medaļu šodien saņēma bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un kādreizējie parlamenta priekšsēdētāji - Anatolijs Gorbunovs, Ilga Kreituse, Alfrēds Čepānis, arī Āboltiņa. Medaļas pasniedza arī Mārim Gailim un Valdim Birkavam, kuru valdību laikā tika sasniegti lieli panākumi Baltijas valstu sadarbībā. Apbalvojumu saņēma arī Aleksandrs Kiršteins, kurš deviņdesmito gadu sākumā kā Augstākās padomes deputāts aktīvi iestājās par Baltijas Asamblejas dibināšanu.

Tāpat medaļas piešķirtas 10.Saeimas deputātiem Mārim Kučinskim, Oskaram Zīdam (ZZS) un Uģim Rotbergam (V).

Medaļu saņēma arī Ance Karnupa, kura bija gan pirmā Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sekretāre, gan arī pirmā sekretāre. Tāpat medaļa piešķirta arī Saeimas kancelejas direktora vietniekam Valdim Ziemelim un Stenogrammu nodaļas vadībai - Irēnai Strelčai un Raimondai Klancbergai.

Svinīgās ceremonijas laikā pasniegti arī Baltijas Asamblejas atzinības raksti.

Baltijas Asamblejas medaļa ir apbalvojums, ko piešķir par īpašiem nopelniem Baltijas valstu vienotības stiprināšanā un sadarbības veicināšanā.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī lai paustu kopēju nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī. Baltijas Asambleju veido nacionālās delegācijas - 12 līdz 20 deputāti no katra Baltijas valstu parlamenta.

LETA