Ušakovs turpina cīnīties par krievu valodu

Biedrības mērķis ir veidot saliedētu sabiedrību, kurā krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji, kas šeit dzīvo, justos piederīgi Latvijai un vienotai sabiedrībai, stāstīja Ušakovs.

"Tā ir sabiedriska organizācija, ko esmu izveidojis atkal kā Latvijas pilsonis," teica Ušakovs.

Viens no " Latvija - mūsu mājas" mērķiem esot panākt, ka Latvijā dzīvojošie cilvēki, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda, identificē sevi ar Latviju.

Ušakovs uzskata, ka pašreiz cilvēkiem, kas vēlas, lai tiktu izveidota vienota sabiedrība, ir tikai viens instruments, kā parādīt savu attieksmi pret esošo politiku - parakstīties par referenduma ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu.

Ušakovs atkārtoti norādīja, ka ir skaidrs, ka referendums nevainagosies ar rezultātiem, taču viņš parakstu vākšanu salīdzināja ar situāciju 2007. gadā, kad toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja grozījumus valsts drošības iestāžu likumos, ierosinot parakstu vākšanu tautas nobalsošanai par to atcelšanu. Saeima šos likumus atcēla īsi pirms referenduma, tomēr pret likuma grozījumu izsludināšanu referendumā parakstījās 302 855 pilsoņi.

"Vācot parakstus referendumā, bija skaidrs, ka likumdošanas iniciatīvas ir bezjēdzīgas, jo viss jau bija izmainīts pirms tam, tomēr cilvēki gāja un parakstījās, jo tādā veidā protestēja pret Tautas partijas politiku. Arī šoreiz cilvēki vienkārši grib izteikt savu nepatiku pret to politiku nacionālajos jautājumos, ko piekopj pašreizējā valdība," teica Ušakovs.

Parakstu vākšanas un iespējamā referenduma laikā biedrībā "Latvija - mūsu mājas" tiks apspriests jautājums par piedalīšanos un balsošanu referendumā, lai mudinātu cilvēkus ne tikai tādējādi paust neapmierinātību ar esošo politiku, bet lai vēlāk sāktu dialogu par saliedētas sabiedrības veidošanu, lai Latvijas krievi un krieviski runājošie, kas šeit dzīvo, varētu justies kā daļa no vienotas sabiedrības un Latvijai piederīgi.

"Cilvēki, kas strādās biedrībā, nerunā par to, ka nepieciešams grozīt valsts valodas statusu - tā ir un paliek vienīgā valsts valoda Latvijā. Ir cilvēki, kas domā, ka mums vajag citu nacionālo politiku, kas balstīta uz savstarpēju cieņu starp latviešiem un nelatviešiem un kas vainagosies ar to, ka mēs beidzot izveidosim vienotu sabiedrību," stāstīja Ušakovs.

Biedrība sākusi darbu pie jaunas integrācijas un saliedētības programmas izveidošanas, un šajā darbā Ušakovs iesaistīsies gan kā politiķis, gan kā privātpersona. "Vienotas sabiedrības izveidošanas programma ieviesīs jaunu politiku, runājot par nacionālām problēmām," skaidroja Rīgas mērs.