Pie "Krājbankas" filiālēm jau veidojas rindas

Savukārt pie bankas filiāles Pārdaugavā, Dzirciema ielā, drūzmējas 15 cilvēki.

Plkst.8.30 pie "Krājbankas" filiāles Āgenskalnā novērojama apmēram 25 cilvēku gara rinda. Cilvēki joprojām nāk klāt. Galvenokārt tie ir pensijas vecuma cilvēki.

No šodienas ikdienas režīmā darbosies atsevišķi "Latvijas Krājbankas" klientu apkalpošanas centri, un arī tajos klientiem būs pieejams pakalpojums - naudas līdzekļu izmaksa noteiktā limita apmērā, savukārt "Latvijas Krājbankas" bankomāti šodien sāks darboties plkst.9, informēja bankas pārstāve Dace Dūze.

Vakar līdz aptuveni plkst.18 no "Krājbankas" bankomātiem tika izņemti nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu, bankomātos tika veiktas 47 000 transakciju.

Jau no 23.novembra AS "Latvijas Krājbanka" bankomātos fiziskas un juridiskas personas var izņemt pa 50 latiem katru dienu līdz nākamajiem rīkojumiem, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Kā ziņots, FKTK 22.novembrī atzinusi noguldījumu nepieejamības iestāšanos "Latvijas Krājbankā", līdz ar to 20 dienu laikā izmaksās valsts garantētās atlīdzības.

Noguldījumu garantiju likumā teikts, ka valsts garantēto atlīdzību izmaksā ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā no dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. FKTK ir tiesības noteikt garantētās atlīdzības izmaksas termiņa pagarinājumu uz laiku, kas nepārsniedz desmit darbdienas.

Noguldījumu nepieejamība ir noguldījumu piesaistītāja nespēja izmaksāt noguldījumus, ja ir iestājies vismaz viens vai vairāki šādi apstākļi: tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par maksātnespējīgu, FKTK anulējusi atļauju (licenci) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai, cits gadījums, kad FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs nespēj izmaksāt noguldītājam garantēto noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.

FKTK mājaslapā izvietotais paziņojums liecina, ka FKTK padome 22.novembra sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru tika konstatēts, ka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība AS "Latvijas Krājbanka".

FKTK padome uzdeva "Krājbankai" izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā bankas klientiem - fiziskām personām, kurām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību. Tāpat noteikts, ka "Krājbanka" garantēto atlīdzību izmaksai nav tiesīga piemērot komisijas vai jebkādu citu maksu par šo darbību veikšanu.

Noteikts, ka atlīdzības izmaksas kārtība ir spēkā līdz 26.novembra plkst.24.

Par atlikušās garantētās atlīdzības daļas izmaksas kārtību lems Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Par pārējās garantētās daļas izmaksas kārtību gan fiziskām, gan juridiskām personām, vietu un laiku FKTK padome pieņems lēmumu un par to ziņos turpmāk, teikts FKTK paziņojumā. FKTK pieņemtie lēmumi par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, vietu un laiku pēc to pieņemšanas tiks publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un citos masu saziņas līdzekļos.

FKTK norāda, ka "Latvijas Krājbankas" noguldītājiem nekādi iesniegumi nav jāiesniedz. Garantētās atlīdzības saņemšanai FKTK norādītajā bankā būs nepieciešami tādi paši dokumenti, kādus parasti bankas prasa klientu identifikācijai. Jebkura persona garantēto atlīdzību varēs izņemt, sākot ar FKTK norādīto datumu un arī pēc šā datuma.

FKTK atgādina, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro (70 000 latu) apmērā. Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem. Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā.

Kā ziņots, valsts garantē arī uzņēmumu noguldījumus "Latvijas Krājbankā", vakar žurnālistiem pēc slēgtās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ārkārtas sēdes uzsvēra finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Runājot par pašvaldībām, kurām tagad "Krājbankā" ir iesaldēti līdzekļi, finanšu ministrs izteicās, ka risinājums jau esot zināms un pašvaldības varēs iegūt nepieciešamos līdzekļus no Valsts kases.

"Domājam arī, kā nodrošināt operatīvos līdzekļus atsevišķiem valsts uzņēmumiem, kas varētu iegūt kredītlīnijas," pauda Vilks.

Savukārt attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri drīz varētu palikt bez apgrozāmajiem līdzekļiem, Vilks skaidroja, ka tiks mēģināts palīdzēt pēc iespējas daudziem, bet visiem to nevarēs izdarīt. Finanšu ministrs norādīja, ka bankas likvidēšanas gadījumā kompensējošās shēmas attieksies arī uz uzņēmumiem, un viņš šauboties, vai mazajiem uzņēmumiem kontos varētu būt vairāk par 70 000 latu.

"Naudu sāks izmaksāt, sākot ar piekto dienu, bet meklējam arī starprisinājumus, lai nauda būtu ātrāk pieejama," teica Vilks, norādot, ka uzņēmumi, kas vienā bankā turējuši visus savus līdzekļus, kas lielāki par minēto summu, uzņēmušies risku.

Runājot par "Krājbankas" problēmu iespējamo ietekmi uz valsts budžetu, Vilks norādīja, ka konsolidācijas apjoms paliks tāds pats un budžets netiks ietekmēts. Viņš gan atzina, ka kaut kāda ietekme uz valsts ekonomiku noteikti būs, bet tas atkarīgs no tā, cik daudz problēmu pārsviedīsies pie mums no Lietuvas.

"Latvijai ir pietiekama pieredze, lai atrastu elastīgus risinājumus," uzsvēra finanšu ministrs.

Kā ziņots, garantēto noguldījumu izmaksai "Latvijas Krājbankas" klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu.

Tiks iedarbināta noguldījumu garantijas shēma, kas paredz, ka "Krājbankas" noguldītājiem tiks izmaksāti 149 miljoni latu, kas ir Noguldījumu garantiju fondā, bet no Valsts kases ņemts 200 miljonu latu aizņēmums pārējo saistību izpildei. Pēc tam valsts kā pirmās kārtas kreditors varēs atgūt līdzekļus, kas tiks iegūti "Krājbankas" likvidācijas gaitā.

Lūgts komentēt, kad sāks izmaksāt valsts garantētos noguldījumus līdz 100 000 eiro (70 000 latu), "Krājbankas" pagaidu vadītājs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis norādīja, ka tas noteikti notiks līdz Ziemassvētkiem.

Tiesa, situācija var mainīties, ja Lietuva nolems glābt "Krājbankas" mātesbanku - "Snoras". Tad arī "Krājbanku" varētu nelikvidēt.