Sociologs Freimanis: Saskaņas centrs, iespējams, atrodas lūzumpunktā
"Saskaņas centrs" (SC) pašlaik ir ceļa meklējumos, kā rīkoties saistībā ar Satversmes grozījumiem par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un, iespējams, partija pat atrodas lūzumpunktā, norādīja "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis.
"Pauze ir labākais iespējamais risinājums šim brīdim, jo tēma ir ļoti uzkarsēta un politiķi to atšķetināt šajā brīdī nav spējīgi," politiķu nespēju pateikt, kā rīkosies referenduma laikā, komentēja eksperts.
Iepriekš SC līderis Nils Ušakovs sacīja, ka par rīcību vēl ir pāragri spriest. Viņš piedalījās parakstu vākšanā, vienlaicīgi uzsverot, ka atbalsta tikai vienu valsts valodu ‒ latviešu valodu. Arī Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Klementjevs medijos minējis, ka lēmums par to, kā iespējamajā balsojumā par šo likumprojektu rīkosies SC frakcija, tiks pieņemts, kad Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paziņos oficiālos parakstu vākšanas rezultātus.
Freimanis vērtēja, ka pēc piedalīšanās parakstu vākšanā Ušakovam esot sarežģīti par sevi radīt iespaidu kā par konsekventu politiķi.
"Viņš noteikti savu reputāciju sagrāva, viņš ir iznīcinājis mītu, ko ļoti rūpīgi kopa, – ka viņš ir kompromisu meklētājs, kas sper daudzus soļus pretī mērenajam latviešu partiju politiskajam spārnam un meklē kopsaucējus. Nezinu, kas "Saskaņas centram" ir svarīgāk – saglabāt potenciālā valdības partnera statusu vai elektorātu. Viņi vēlas abus, bet Ušakovu rīcība un viss process šo lietu padara ļoti grūtu," klāstīja Freimanis.
Viens no scenārijiem, ko nevarot izslēgt, esot SC šķelšanās.
"Varbūt tas ir pat lūzumpunkts partijā, jo ir uzskatu atšķirības elektorātā, kas visu laiku bija vienots zem cerību karoga iekļūt izpildvarā. Viens scenārijs, ko mēģina prognozēt, ir tas, ka partija varētu sašķelties. Tas nav izslēdzams. Kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad pirmo reizi runāja par "Saskaņas centru" kā iespējamo koalīcijas partneri, visu šo laiku apvienība ir attīstījusi dažādus opozīcijas paņēmienus, taču šī paradigma sevi ir izdzīvojusi," secināja Freimanis.
Jau ziņots, ka provizoriskie dati liecina, ka CVK rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki. Tagad vairākas nedēļas notiks parakstu pārbaude.
Parlaments par šo likumprojektu varētu balsot pavasara sesijā.
CVK vadītāja vietnieks Raimonds Olehno aģentūrai BNS prognozēja, ka referendums varētu notikt aprīlī vai maijā.
Visvairāk parakstījušies Rīgā ‒ 89,4 tūkstoši un Daugavpilī ‒ 27,8 tūkstoši iedzīvotāju.
