Purvīša balvai nominēti Ginters Krumholcs un Ernests Kļaviņš

Gintera Krumholca personālizstādi „Mayday!” galerijā „Māksla XO” notika pagājušā gada oktobrī un novembrī.

„Savā personālizstādē pietiekami neierastu versiju par mūžseno „ideāla vīrieša” tēmu piedāvāja jaunais autors Ginters Krumholcs. Vairoties no tieša, nepārprotama vēstījuma, mākslinieks radījis bezkaislīga naturālisma, smeldzīgas ironijas un uzbāzīgas popārtiskas krāsainības spožu kokteili, kas, iespējams, daudz precīzāk un trāpīgāk raksturo vīrieša disorientāciju mūsdienu radikālām pārmaiņām pakļautā vērtību sistēmā. Latviešu tēlniecības kontekstā mani uzrunāja netradicionāla attieksme pret materiālu, krāsu un formu, kas gan liecina par zināmu glezniecības ietekmi, tomēr nodrošinot jaunas tēlainības attīstības iespējas šajā mākslas veidā,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska.

Savukārt mākslas zinātniece Inese Baranovska saka: „Noslēdzot 2011. gada laikmetīgās mākslas bilanci Latvijā, ar patiesu prieku jāsecina, ka tēlniecības laukā vērojamas patiešām produktīvas aktivitātes Gļeba Panteļejeva, Aigara Bikšes un Ivara Drulles izpildījumā. Tagad šai jau aprobēto autoru plejādei droši var piepulcināt Ginteru Krumholcu – izcili plastiķa dotumi apvienojumā ar drosmi būt pašam, veidojot pārsteidzoši uzrunājošas, spilgtas, ar smalku ironiju apveltītas kompozīcijas. Postmodernisma tradīciju attīstība lieliskā izpildījumā.”

Par Ernesta Kļaviņa  izstādi „Karš starp titāniem un rūķīšiem”, kas novembrī norisinājās galerijā „Alma” mākslas zinātniece Inese Baranovska teic:

„Aizkustinošs balanss starp šķietamu naivumu un asredzīgu ironiju vai „melno humoru”. Videodarba „Trauslās dzīves” datorspēļu rūķīša bezgalīgais gājiens brīnišķīgas melanholiskas mūzikas pavadībā saasina mūsu jutekļus un neviļus liek aizdomāties par esības jēgu un mūžību. Tā ir kā uvertīra baltajā zālē izstādītajiem darbiem. Ernesta Kļaviņa tā saucamās gleznas nedrīkst analizēt glezniecības vērtību kategorijās (un arī nevajag), drīzāk šos melni kontūrētos, spilgti izkrāsotos attēlus var uztvert kā trāpīgas piktogrammas ar autoram svarīgu vēstījumu, kuram vienmēr ir savs dubultais vai pat trīskāršais kods, ko var novērtēt zinošs skatītājs. Tīra manta!”

Toties Laikmetīgā mākslas centra direktore Solvita Krese mākslinieka darbu vērtē šādiem vārdiem: „Sev raksturīgā manierē mākslinieks turpina apspēlēt sociālpolitisko kontekstu un kā parasti ir visai kritisks un ironisks. Apskatāmais darbu klāsts darbojas kā nesaudzīgs komentārs par pašreiz sabiedrībā notiekošajiem procesiem, kurus, atšķirībā no citiem komentētājiem, Kļaviņš ir pārvērtis vizuālos tēlos. Uz padrūmā sarkasma fona videodarbs ar rūķīti, kurš, baidoties paklupt, nes aizdegto svecīti, šķiet aizkustinošs un naivs. Lieliski atrasts muzikālais materiāls, kas piešķir mākslinieka darbam pārsteidzoši dzidru un pozitīvu intonāciju.”

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 15. decembrim darbojas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde - Upeniece, LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska, LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska, mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš, mākslas kritiķis Jānis Borgs, Laikmetīgā mākslas centra direktore Solvita Krese un mākslas zinātniece, izdevniecības „Neputns” galvenā redaktore Laima Slava. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuvis mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”.