Erkila Puaro atveidotāja izcelsme meklējama Baltijā

Pavisam drīz Sušē darbs pie Puaro lomas noslēgsies – 2012. gadā tiks ekranizēti pēdējie pieci vēl neuzfilmētie Agatas Kristi stāsti par leģendāro beļģi. Sušē par labāko Puaro atzinuši ne vien fani, bet arī rakstnieces pēcnācēji. Iespējams, pie mums aktieris tik ļoti iemīļots arī tādēļ, ka Sušē dzimtas saknes meklējamas tieši šeit – Baltijas valstīs.

„Man itin nemaz nav garlaicīgi. Viņš ir kaitinošs, bet viņš ir arī brīnišķīgs, un ir tik interesanti kļūt par viņu,” tā Deivids Sušē par savu atveidojamo varoni Erkilu Puaro teicis intervijā pirms diviem gadiem. Pārvērsties apaļīgajā, manierīgajā izmeklētājā, kura pelēkās šūniņas atrisina pašus mīklainākos noziegumus, aktierim nav viegli, bet viņš to dara ar lielu baudu. Ja viss izdosies kā plānots, pēc gada Sušē varēs uz visiem laikiem nolikt malā tauku mētelīti, ko, kļūstot par Puaro, vilcis kopš 1989. gada. Viņš būs paveicis to, ko nav izdarījis vēl neviens cits – nofilmējies visu stāstu un romānu ekranizējumos, kas vēsta par Puaro piedzīvojumiem. Taču, lai gan ļaužu atmiņās Deivids Sušē, visticamāk, paliks tieši Puaro izskatā, jau pirms šīs lomas viņa karjera bija spoža.

Nolemts slikto puišu lomām

Deivids Sušē dzimis 1946. gada 2. maijā Londonā, viņa māte bija aktrise, bet tēvs – ārsts. Viņam ir divi brāļi – Džons un Pīters. Visi trīs mācījās internātskolā Somersetā, un tieši šeit Deivids aizrāvās ar teātri. Viņš iestājās Londonas Mūzikas un dramatiskās mākslas akadēmijā, tomēr nebija drošs, ka aktiera profesija viņam piemērota. Sušē atceras, ka reiz gandrīz izmests no skolas – sākotnēji nevienam neesot bijusi diezin ko liela ticība viņa spējām. Pagrieziena punkts izrādījās vecīga pilsētas mēra loma kādā lugā. Sušē sācis domāt par to, kā šis cilvēks novecojis, sācis mainīt sevi, un pārvērtību process viņu ārkārtīgi iejūsminājis. Par lomu jaunais aktieris saņēmis balvu, un kā raksturlomu atveidotājs viņš atradis darbu uzreiz pēc skolas beigšanas.

„Lai cik lieli būtu mani romantiskie sapņi par titullomām, tie drīz vien tika sagrauti,” viņš stāsta. „Man ir diezgan zema balss un diezgan plecīgs augums, un teātrī tas uzreiz nozīmē – pusmūža vīrs, mērs, biznesmenis vai noziedznieks.”

Tomēr izrādījās, ka aktiera caururbjošais skatiens, seja ar draudīgi izliektajām uzacīm ir kā radīta Šekspīra ļaundaru atveidošanai. Viņš pievienojās Karaliskā Šekspīra teātra trupai un nospēlēja izcilas Jāgo, Tibalta un Kalibana lomas. 70. gadu beigās Sušē bija kļuvis par vienu no kompānijas vadošajiem aktieriem un sāka daudz filmēties televīzijas filmās un seriālos.

Freids un teroristi

Sušē karjeru nodrošināja viņa prasme ticami iemiesot teju jebkuru varoni. „Man patiešām neinteresē izrādīšanās, man nav interesanti spēlēt pašam sevi. Mans aktiera talants ir spēja kļūt par citiem cilvēkiem,” atzinis arī viņš pats. Pateicoties tam, Sušē spēlējis diezgan daudz vēsturisku personu – piemēram, vienu no ūdeņraža bumbas radītājiem Edvardu Telleru, britu mediju magnātu Robertu Maksvelu, gleznotāju Gustavu Klimtu un kardinālu Volsiju. Par sarežģītāko lomu karjeras laikā viņš uzskata Zigmundu Freidu. Apmēram sešu stundu garais BBC miniseriāls prasījis milzīgu izpētes darbu, rūpīgu iepazīšanos ar psihoanalīzi, ceļojumu uz Vīni...

Sušē rūpība, iejūtoties lomā, ir izslavēta. Izprast tēlu – tas viņam pašam sagādā milzīgu prieku. Arī brīvajos brīžos Sušē labprāt vēro un ieklausās cilvēkos, krājot izziņas materiālu nākamajām lomām. Vienīgais, ko viņš vairs negribētu spēlēt, ir arābu teroristi amerikāņu filmās. Bijis laiks, kad Sušē piedāvātas vien Tuvo Austrumu izcelsmes bandītu lomas, bet aktieris no tām sācis atteikties, lai netiktu ierobežots šajā tipāžā. Interesanti, ka līdztekus noziedzniekiem viņš bieži spēlējis arī izmeklētājus. Viena no tādām lomām bija inspektors Džeps Agatas Kristi romāna „Lords Edžvers ir miris” ekranizējumā „Trīspadsmit pie pusdienām”. Erkilu Puaro šajā filmā spēlēja Pīters Ustinovs. „Tas bija vissliktākais aktierdarbs manā mūžā,” Sušē ir skarbs. Viņš pārlasījis romānu vairākas reizes, taču tā arī nav radis iedvesmu. „Es nezināju, kā spēlēt policistu. Galu galā es ēdu katrā ainā un runāju žargonā. Tas bija briesmīgi. Bet paldies Dievam ka tā, jo bija plānots uzņemt vairākas filmas, un veidotāji meklēja kādu, kurš spēlētu Džepu tajās visās. Ja es būtu nospēlējis Džepu vairākkārt, man nekādā gadījumā vēlāk netiktu piedāvāta Puaro loma.”

Tikai četrus gadus pēc Sušē izgāšanās inspektora Džepa lomā viņš saņēma savas mūža lomas piedāvājumu. Kā zināms, pēdējais vārds aktieru izvēlē visās Agatas Kristi darbu ekranizācijās pieder viņas pēcnācējiem. Deividu Sušē viņi noskatīja komēdijseriālā „Blots ainavā”, kurā viņš spēlēja izmanīgu dārznieku ar tumšu pagātni. Lomas piedāvājumu aktieris nepieņēma uzreiz, bet vispirms apspriedās ar brāli Džonu, žurnālistu un ziņu diktoru, kurš esot viņam ieteicis turēties pa gabalu no Puaro.

Deivids brāļa padomu laida gar ausīm un savā nopietnajā manierē ķērās pie gatavošanās. Viņš izlasīja visus 39 romānus un četrus stāstu krājumus, kuros darbojas beļģu detektīvs, kā arī noskatījās visas ekranizējumus, ko varēja atrast. Neviens no priekšgājējiem Sušē nepārliecināja – viņš tā arī neieraudzīja to Puaro, ko radījusi Kristi. Likās, ka aktieri lielākoties cenšas parādīt Puaro komiskumu, bet viņš taču pats savas dīvainības uztvēra pilnā nopietnībā! Nost ar komiskajiem pārspīlējumiem – Sušē nolēma spēlēt Puaro tā, lai viss, ko viņš darītu, būtu atbilstošs detektīva dabai. „Nekad neesmu centies padarīt Puaro patīkamāku.” Paštaisns, bez humora izjūtas un allaž noraizējies – pat viņa radītājai detektīvs lāgiem ne pārāk paticis. „Ir bijuši brīži, kad es domāju – kādēļ, nu kādēļ es vispār izgudroju šo neciešamo, uzpūtīgo, nogurdinošo vīriņu?” 20 gadus pēc pirmā Puaro romāna iznākšanas rakstījusi Kristi. Sušē saka, ka pēc ilgajiem gadiem, pavadītiem šajā lomā, viņš labi saprot rakstnieci. „O, jā, Puaro mani kaitina tikpat stipri, kā es viņu mīlu! Viņš ir pats neparastākais, kaitinošākais tēls.”

Tauku mētelītis un 40 ūsu pāru

Fani visas dīvainības, kas piemīt leģendārajam detektīvam, zina un nekad nepiedotu aktierim, ja viņš kļūdītos, uzskata Sušē. „Man vienmēr ir līdzi saraksts ar 93 lietām, kas man jāatceras. Ikdienišķas lietas, piemēram, cik cukura gabaliņus viņš liek tējā un cik – kafijā.” Lai kļūtu par Erkilu Puaro, aktierim nākas pārtapt arī fiziski. Stāsta, ka viņš kopā ar grima mākslinieku piemērījis 40 pārus ūsu, līdz atradis īstās. Taču tagad aktieris droši zina – ūsas ir kā punkts uz i, pielīmējot tās, viņš patiešām pārtop tēlā. „Viena no lietām, ko izdara mākslīgās ūsas – tās mazliet ierobežo manas augšlūpas kustības, un es vairs nevaru plati pasmaidīt. Pat pēc 20 gadiem nezinu, kādēļ tas tā notiek, bet tas man ļauj atkal kļūt par viņu. Tiklīdz ūsas ir nost, atkal esmu es pats.”

Smagākā lieta – vārda tiešā nozīmē – ir „tauku mētelītis”, ko Sušē uzvelk, lai piešķirtu augumam apaļīgākas formas. Uzvelkot to, viņa viduklis kļūst par 22 centimetriem resnāks. „Puaro sver vismaz 110 kilogramus, nevarēja būt ne runas par to, ka es pats tik ļoti pieņemtos svarā!” Visgrūtāk esot klājies sērijas „Slepkavība Mezopotāmijā” filmēšanā, kas notika Tunisijā, kad gaisa temperatūra pārsniegusi 50 grādus. „Mans kostīms sastāvēja no trīsdaļīga vilnas uzvalka, ādas cimdiem, cepures, apkaklītes, tauriņa un ķermeņa polsterējuma. Es dzēru četrus litrus ūdens dienā, bet tik un tā bieži biju tuvu ģībšanai.”

Nav zināms, vai iedvesmojoties no Erkila Puaro, bet pirms dažiem gadiem Deivids Sušē pats nolēma veikt nelielu izmeklēšanu un piedalījās BBC šovā „Kā tu domā, kas tu esi?” („Who Do You Think You Are?”), kurā sabiedrībā pazīstami cilvēki meklē sava dzimtas koka saknes. Aktieris atklājis, ka viņa senči nākuši no Austrumeiropas – precīzāk, Baltijas valstīm. Sušē tēvatēvs dzimis tagadējā Lietuvas teritorijā un dzīvojis Kretingā un Klaipēdā pirms pārcelšanās uz Dienvidāfriku, kur savu vāciskoto ebreju uzvārdu Šušedovics saīsinājis uz Sušē. Bet mātes vectēvs, fotogrāfs Arnolds Jarše, dzimis Dinaburgā – mūslaiku Daugavpilī! Arī viņš bijis ebrejs un, bēgot no vajāšanas cariskajā Krievijā, nonācis Parīzē un vēlāk Londonā, kur nodibinājis savu fotostudiju, ko nodevis mantojumā dēlam – Sušē vectēvam, kurš ar fotogrāfēšanu „saslimdinājis” mazdēlu.

Sušē otra lielākā aizraušanās ir kuģošana pa Temzu – viņiem ar sievu Šeilu jau daudzus gadus pieder laiva-māja. Abi iepazinās teātrī. Šeila Ferisa ir izbijusi aktrise, un Deivids esot viņā iemīlējies no pirmā acu skatiena. Pierunāt daiļavu doties vakariņās ar viņu neesot bijis viegli, toties tagad abi ir kopā jau 35 gadus. Deivida Sušē dēls Roberts ir britu armijas kapteinis, bet meita Katrīna – fizioterapeite. Kā ģimene sadzīvo ar aktieri, kurš, tik ilgi atveidojot perfekcionistu Puaro, noteikti ir piesavinājies šo to no viņa rakstura īpašībām? „Visām lietām manās mājās jābūt savā vietā, turklāt tām ir jāveido pabeigta kompozīcija. Ja uz galda ir divas grāmatas, tām jābūt novietotām simetriski. Bet es tomēr neesmu tik izlepis kā Puaro un nepieprasu, lai brokastu olas būtu pilnīgi vienāda lieluma,” nosmej aktieris. „Patiesībā ir tā – ja mani mājinieki kaut vai tikai sajūt, ka sāku uzvesties kā Erkils Puaro, viņi man vienkārši pasaka, lai beidzu ākstīties. Tas man nāk par labu.”

Teksts: Sanita Grīna / Foto: publicitātes, „Bulls Press”