Latvijai pārmet milzīgu ekonomisko nevienlīdzību iedzīvotāju vidū
Bagātības sadalījums ir viens no nozīmīgākajiem vienlīdzības rādītājiem sabiedrībā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati par 2025. gada pirmo ceturksni liecina par satriecošu ekonomisko nevienlīdzību Eiropā.
Piektā vieta Eiropā
Piemēram, turīgākie 10 % mājsaimniecību eirozonā pārvalda 57,4 % no kopējā bagātības apjoma. Turklāt 5 % pašā šīs grupas virsotnē pieder veseli 44,5 %! Savukārt visnabadzīgākajām 50 % mājsaimniecību tiek tikai 5 % no kopējās bagātības. Par to ziņo "Euronews".
UBS ziņojumā "Globālā bagātība 2025" ir iekļauts Džini koeficients, kas atspoguļo nacionālā ienākuma sadalījumu Eiropā 2024. gadā.
Džini koeficients ir statistisks rādītājs, kas mēra sabiedrības noslāņošanās pakāpi un svārstās no 0 līdz 1. Jo tā vērtība ir tālāk no nulles un tuvāk vieniniekam, jo lielāka ienākumu koncentrācija atrodas noteiktu sabiedrības grupu rokās. Savukārt "0" nozīmē pilnīgu vienlīdzību.
Saskaņā ar UBS ziņojumu, visaugstākais ekonomiskās nevienlīdzības līmenis Eiropā fiksēts Zviedrijā, kur Džini koeficients ir 0,75.
Zemākais līmenis konstatēts Slovākijā - 0,38. Papildus Zviedrijai, augsts ekonomiskās nevienlīdzības līmenis novērots arī: Turcijā (0,73), Kiprā (0,72), Čehijā (0,72), un Latvijā (0,7).
Tātad, Latvija ieņem piekto vietu Eiropā pēc īpašumu un ienākumu nevienlīdzības līmeņa. Reitinga apakšdaļā atrodas: Beļģija (0,47), Malta (0,48), un Slovākija (0,5).
Zviedrijas paradokss
Ar Latviju, šķiet, viss ir skaidrs, bet kāpēc Zviedrija ir topa augšgalā ekonomiskās nevienlīdzības ziņā? Dr. Līza Pellinga, Stokholmas analītiskā centra "Arena Idé" vadītāja, min vairākas šādas situācijas iemeslus. Viens no tiem ir bagātības nodokļu atcelšana pēdējo desmitgažu laikā.
Zviedrijā nav arī mantojuma, dāvanu un īpašuma nodokļu. Turklāt, pēc Līzas Pellingas domām, ļoti zems uzņēmumu nodoklis rada daudz "iespēju bagātajiem kļūt vēl bagātākiem".
Bagātie sagrābuši bagātību
Vēl viens bagātības sadales rādītājs ir bagātāko 5 % iedzīvotāju turētā bagātības daļa. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem par 2025. gada pirmo ceturksni, starp 20 Eiropas valstīm šī daļa svārstās no 30,8 % Maltā līdz 54 % Latvijā - augstākais rādītājs!
Valstis ar zemāko ekonomisko nevienlīdzību ir: Kipra (31,4 %), Nīderlande (32,8 %), Grieķija (33 %), Slovākija (34,4 %) Pēc Latvijas līderpozīcijām seko Austrija (53,1 %) un Lietuva (51,7 %), kur bagātākie 5 % pārvalda vairāk nekā pusi no mājsaimniecību kopējās bagātības.
