"Re&Re" vadītājs Pauniņš Zolitūdes traģēdijas lietā neesot ne reizi pratināts policijā
Tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Valsts policija (VP) ne reizi nav nopratinājusi būvkompānijas "Re&Re" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Aināru Pauniņu, vismaz lietas materiālos neviens Pauniņa nopratināšanas protokols nav atrodams, vēsta "Latvijas Avīze" (LA).
Savukārt citu "Re&Re" līdzīpašnieku uzņēmuma valdes locekli Didzi Putniņu liecinieka statusā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes vecākā inspektore Oksana Bobroviča pirmoreiz nopratinājusi tikai nedēļu pēc traģēdijas - 2013.gada 28.novembrī. Vēl reizi Putniņš joprojām liecinieka statusā nopratināts 2014.gada 31.martā, un abās pratināšanas reizēs "Re&Re" valdes loceklis lielākoties uzskaitījis dažādas personas, kuras varētu būt atbildīgas par notikušo, pašas būvkompānijas vadības atbildību būtībā nepieminot. Kā noprotams no protokoliem, šādi jautājumi arī nav tikuši uzdoti.
Kā raksta LA, vēl iecietīgāk VP izturējusies pret iespēju arestēt būvkompānijas mantu. Kā rāda izmeklēšanas materiāli, tikai vairāk nekā gadu pēc Zolitūdes traģēdijas procesa virzītāja Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes izmeklētāja Ingūna Kisiele ir vērsusies Zemgales priekšpilsētas tiesā ar ierosinājumu uzlikt arestu SIA "Re&Re" mantai.
Kā aresta mērķi norādot iespējamā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa - naudas piedziņas - piemērošanu juridiskajām personām, kā arī mantisku jautājumu risināšanu, izmeklētāja bija lūgusi tiesu arestēt būvuzņēmuma kontus un 34 transportlīdzekļus, taču izmeklēšanas tiesnese Sandra Groza lūgumu 2015.gada 4.februārī noraidījusi kā nepietiekami pamatotu.
Pēc tam izmeklētāja šo lēmumu pārsūdzējusi Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājai Dainai Treijai, īpaši norādot, ka ne ierosinājumā, ne arī lēmumā par aresta uzlikšanu mantai procesa virzītāja nav izteikusi vēlmi un nav pieļāvusi iespēju, ka ierosinājumā un lēmumā minētie transportlīdzekļi varētu tikt izņemti, līdz ar ko "Re&Re" saimnieciskā darbība netiktu ietekmēta. Taču arī šī pārsūdzība ir noraidīta par labu "Re&Re" interesēm.
VP vadība pašlaik atsakās no jebkādiem skaidrojumiem saistībā ar procesa virzītājas rīcību, cita starpā tā neatbild arī uz jautājumu, kas un kādā veidā panāca, ka Pauniņš kā SIA "Re&Re" oficiālais vadītājs vispār netiek nopratināts Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā un kas no VP puses piekrita tam, ka nenotiek šāda nopratināšana.
"Lieta patlaban atrodas iztiesāšanas procesā, un VP nav procesa virzītāja, tādēļ komentārus par notikušās pirmstiesas izmeklēšanas gaitu un tajā veiktajām procesuālajām darbībām VP nesniedz," šādu atbildi laikrakstam sniegusi VP.
LA arī izsaka aizdomas, ka deviņus mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas nodibinātā AS "Rere grupa" ir ""Re&Re" grupas "savienotais trauks", uz kuru, izmantojot tiesībsargu iejūtību, pamazām tiek pārpumpēti vērtīgākie aktīvi un pārcelti jaunie projekti, no kriminālprocesā iesaistītās "Re&Re" atstājot aizvien tukšāku čaulu".
Laikraksta rīcībā esošais ar 2014.gada 20.augustu datētais maksājuma uzdevums rāda, ka 35 571,80 eiro lielu iemaksu jaundibināmās "Rere grupas" pamatkapitālā (līdz ar to pilnībā nosedzot sākotnējo pamatkapitālu) veikusi SIA "Re&Re Capital". Šajā datumā un vēl gandrīz trīs mēnešus pēc tam "Re&Re Capital" vienīgā īpašniece, pēc "Lursoft" datiem, bija tā pati SIA "Re&Re", kuras līdzīpašnieki bija arī tiesībsargu saudzētie Pauniņš un Putniņš. Turklāt tieši 2014.gada 20.augusts, kā rāda "Lursoft", bija pēdējā diena, kad "Re&Re Capital" valdes loceklis bija tas pats Pauniņš.
Tātad tieši "Re&Re" grupa ir bijusi tā, kas, izmantojot tiesībsargu iejūtību, ar meitassabiedrības palīdzību finansējusi sava "klona" izveidi, līdz ar to, lai kādas kompensācijas tiesa arī piespriestu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, "klonu" un to slēptos īpašniekus miljonārus šis spriedums neskars, vēsta LA.
Kā ziņots, tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas pamata krimināllietā uz apsūdzēto sola par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu sēdušās deviņas personas.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
