Apavu pircēja skarbais stāsts: brāķis brāķa galā
„Kriminālistikā tādus sauc par recidīvistiem — ja zog un laupa trešo, piekto un vēl nez kuro reizi,” – kāds sašutis Kasjauns.lv lasītājs vārdā Kārlis Everts pēc savas bēdīgās pieredzes apavu veikalus „Euroskor” salīdzina ar recidīvistiem.
Kārļa brāķēto apavu kolekcija pēc 2010. gada bargās ziemas
„Jau tā nav viegli nopirkt labus apavus par saprātīgu cenu, bet man kaut kā īpaši neveicas,” stāsta Kārlis. „Vakar meita atnāca no skolas, stulmam „skumji” nokarājoties gar stilbu. Proti, saplīsis rāvējslēdzējs. „Laikam „Euroskor”,” teikusi viņas klasesbiedrene, ieraugot ķibeli.”
Otrdien kārlis nesis zābaku („Tamaris” zīmols, ap 60 latu) uz darbnīcu, lai nomaina rāvējslēdzēju: „Pirmajā darbnīcā nevarēja līdzēt, salūzusi mašīna, otrajā varot tikai parīt atdot salabotu zābaku, (jo meistaram tikai divas rokas un darba daudz), trešajā apņēmās, ka nākamās dienas pēcpusdienā būs gatavs. Meita uz skolu aizgāja krosenēs, labi, ka nav barga ziema un kupenas.
Lai gan man ir „Euroskor” atlaižu karte, diez vai to vairs izmantošu. Šī firma manas ģimenes uzticību ir zaudējusi. Jā, apkalpošana vienmēr bijusi laipna un jauka, tikai kādos „caurumos” viņi iepērk savu preci? Vai arī man specifiski neveicas? Jo šī nav pirmā reize, pirms diviem gadiem ziemu nepārdzīvoja neviens no četriem zābaku pāriem,” sūdzas izmisušais apavu pircējs.
„Toreiz rudenī iegādājos ziemas zābakus sev un meitai, viņai vēl arī rudens zābakus un gumijniekus. Visu pirku veikalā Tērbatas ielā, vienīgi gumijniekus iegādājos Liepājas „Euroskor”.
Jau pēc nepilna mēneša valkāšanas mani zābaki izskatījās kā caur uguni un ūdeni gājuši, mitrumu laida cauri brīvi, sakodu zobus, uzvilku biezas zeķes un, gaidot algu, bridu pa sniegiem – toreiz ziema bija kārtīga, nevis tāds pavasaris kā šoreiz. Meitai zābaki saplīsa pēc pāris nedēļām, gumijnieks neizturēja un sāka „plati smaidīt” otrajā vai trešajā dienā, lai arī nebija staigāts pa dziļiem mežiem. Visa šī brāķa kolekcija izmaksāja vairāk nekā 100 latu.”
Toreiz Kārlim daļu naudas izdevās atgūt, jo bija saglabāti pirkuma čeki trim pāriem: „Daļu summas veikala eksperts gan norakstīja, par argumentu minot dabisko nolietojumu. Atkal jau laipnās attieksmes dēļ nemetu šiem veikaliem līkumu, bet nu vienreiz ir pieticis kāpt uz grābekļa, lai cik smuks tas izskatītos. Šajā reizē čeks ir noklīdis, bet — ja arī būtu, vairs uz šo veikalu tikpat neietu.”
Vājš mierinājums — par zābakiem Kārlis samaksāja ap 60 latu, bija iedota desmit latu atlaide, kas nu akurāt noderēja kurpnieka pakalpojumiem. Par to, kā apavus izvēlēties nākotnē, Kārlis spriež: „kolēģis darbā deva vērtīgu padomu — pirms iegādes kārtīgi papluinīt zābaku, vai neplīst. Šādu viņa pārbaudi veikalā reiz neizturējuši vairāki zābaku pāri, līdz atrasts īstais, kas bijis gana kvalitatīvs.
„Neesmu jau vienīgais tāds „bēdubrālis” – internetā sadzinu rokā informāciju, ka pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrā par brāķa precēm sūdzējušies 447 pircēji (naudas izteiksmē runa bijusi par 469 915 latiem) un visvairāk – tieši par apaviem”, nobeigumā atklāj Kārlis.
