Cēsīs stāstīs par auksta ūdens dziedniecību
Cēsu muzejā notiks lekcijas par netradicionālu ārstniecību - auksta ūdens dziedniecību, kas pirms vairāk nekā 100 gadiem tika praktizēta Jaunpiebalgā un Cēsīs.
Vēstures cienītājiem. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs piedāvās jaunu lekciju ciklu par netradicionālo ārstniecību – auksta ūdens dziedniecību. Interesentiem būs iespēja noklausīties divus priekšlasījumus: par auksta ūdens dziedniecības pamatlicēju Vincenta Prīsnica un Sebastiāna Kneipa metodēm Jaunpiebalgā un Cēsīs 19. gadsimtā un ūdens dziedniecības metodēm un panākumiem Cēsu ārstniecības iestādēs 19. un 20. gadsimtā.
Cēsu muzeja speciāliste Dace Cepurīte sagatavojusi lekcijas par to, kā Cēsis pirmo reizi popularizēja kā kūrortu un skaistu vietu ar vēstures pieminekļiem, Cēsu pilsmuižas īpašnieka grāfa Karla Gustava fon Zīversa lomu šajos notikumos, un pirmās auksta ūdens dziedniecības iestādes atvēršanu 1841. gadā. Par idejas pēctecību A. Smilgas sanatorijā, atpūtas namā „Cīrulīši”, Cēsu slimnīcā un poliklīnikā.
Lekciju mērķis ir cēsniekus iepazīstināt ar vienreizējām vēsturiskām liecībām un faktiem tieši par savu dzimto pilsētu, paralēli ieskatoties arī Latvijas un Eiropas vēsturē. Stāstījums saturiski veidots tā, lai tas būtu interesants gan vēstures cienītājiem, gan skolēniem, studentiem un medicīnas jomā strādājošiem. Tēmā iezīmējas medicīnas vēsture, vienlaikus atspoguļojot tā laika medicīnas un tehnikas sasniegumus Rietumeiropā un Krievijā.
Pateicoties 19. gadsimta pirmajā pusē izveidotajiem parkiem ar dabisko reljefu un esošajiem vēstures pieminekļiem, Cēsis kļuvušas par romantisku un iecienītu atpūtas vietu iedzīvotājiem un tūristiem. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti pēta un atrod aizvien jaunus un interesantus vēsturiski nozīmīgus faktus par Cēsīm kā pilsētu, kur tika aizsāktas un realizētas daudzas drosmīgas idejas. Lekcijās izmantotie materiāli iekļauti arī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja jaunajā patstāvīgajā ekspozīcijā „Cēsis-Latvijas vēstures simbols”, kura apmeklētājiem durvis vērs vasaras sākumā.
Lekciju programma:
* 26. janvārī pulksten 17.30 - „Netradicionālā ārstniecība 19. gadsimtā -auksta ūdens dziedniecības pamatlicēju Vincenta Prīstnica un Sebastiāna Kneipa metodes Jaunpiebalgā un Cēsīs”.
* 23. februārī pulksten 17.30 – „Ūdens dziedniecības metodes un panākumi Cēsu ārstniecības iestādēs 19. un 20. gadsimtā”.
Ieejas maksa: Ls 1, skolēniem, studentiem un pensionāriem – Ls 0,5.
Ūdensdziedniecība senatnē saistījās ar reliģiskiem uzskatiem. Romieši to izmantoja higiēnai un ārstniecībai, bet viduslaikos ūdensdziedniecība bija aizmirsta. 18. gadsimta beigās -19. gadsimta sākumā Rietumeiropā tā sāka atdzimt. Tās atdzimšanu propagandēja un ārstniecības metodes galvenokārt izstrādāja personas bez medicīniskās izglītības. Balstoties uz personīgiem novērojumiem un izstrādājot savdabību ārstniecības metožu sistēmu, kas vēlāk ieguva lielu popularitāti, bija Silēzijas zemnieks Vincents Prīsnics un katoļu mācītājs Sebastiāns Kneips. Ūdensdziedniecības tradīciju atjaunošanā un pilnveidošanā 19. gadsimta. pirmajā pusē iesaistījās arī Cēsu ārsti. Kā izveidojās ūdensdziedniecības iestādes un kādi panākumi bija Eiropā iepazītajām ārstniecības metodēm, uzzināsiet lekciju laikā.
Kasjauns.lv/ Foto: Vita Oša/
www.poga.lv