Ar „Parīzes Dievmātes katedrāli” svinēs Liepiņa jubileju
Komponista Zigmara Liepiņa 60 gadu jubilejas ieskaņu iecerēts svinēt Nacionālajā teātrī 17. maijā ar operas „Parīzes Dievmātes katedrāle” uzvedumu.
„Šī būs opera teātra versijā,” atzīst teātra direktors Juris Rubenis. Atšķirībā no iepriekšējā uzveduma Latvijas Nacionālajā operā, kas pirmizrādi piedzīvoja 1996. gadā, šis būs savādāks.
Tas ir liels izaicinājums nacionālajam teātrim, jo iestudējums top 99,9 % saviem spēkiem, piesaistot tikai dažus jaunus ārštata aktierus, piemēram, Daumantu Kalniņu, kurš Kazimodo lomā dublēs Juri Jopi.
Teātra versijā lielāks uzsvars būs uz dramaturģiju, taču arī muzikālā jomā izrāde solās būt ļoti augstvērtīga. Teātra trupa ir pietiekami spēcīga, lai katru gadu skatītājus priecētu arī ar kādu kvalitatīvu muzikālu jauniestudējumu. Viens no spēcīgākajiem jaunajiem dziedošajiem aktieriem ir Juris Jope, kas atveidos Kvazimodo. „Juris Jope neapšaubāmi ir viens no Nacionālā teātra dziedošajiem līderiem ar ļoti skaistu un spēcīgu balsi, tādēļ man brīžiem rodas jautājums - vai viņam nevajadzētu mācīties Itālijā vai Londonā,” atklāj Zigmars Liepiņš. Pats jaunais talants, kurš pēc studijām Kultūras akadēmijā nu aizvada pirmo sezonu kā nacionālā teātra štata aktieris, atzīst, ka aizdomājies par tālāku pilnveidošanos vokālajā jomā. Labus pamatus viņa balss attīstībai studiju gados ielikusi pasniedzēja Anita Garanča. Atzinīgus vārdus komponists saka arī par pārējiem galveno lomu izpildītājiem – Daumantu Kalniņu un Esmeraldas lomas atveidotājām Zani Dombrovsku un Beāti Zviedri.
Izrādē spēlēs arī dzīvais orķestris diriģenta Māra Kupča vadībā. Līdz ar to teātra vadībai jārisina jautājums par orķestra bedri, kas iecerētajam mūziņu sastāvam nav pietiekami plaša.
Arī mēģinājumu grafiku sastādīšana šoreiz ir savādāka, kā ierasts, līdzīgāka kā operteātrī, kur koncentrēšanās ir uz ansambļiem, mēģinājumiem ar kori.
„Tas būs ļoti cilvēcīgs un ļoti mūsdienīgs stāsts,” atklāj izrādes režisore Indra Roga un sola, ka iestudējums nebūs savulaik Operā iestudētās izrādes atkārtojums, bet gan pilnīgi svaigs skatījumus uz Viktora Igo, Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera darbu. Ar kostīmu mākslinieci Annu Heinrihsoni ir atrasta zona, kas ļauj savienot laikus – gan 16. gadsimtu, kurā risinājās Viktora Igo romānā attēlotie notikumi, mūsdienas un pat nākotni pēc 20 gadiem. Tomēr pagaidām sīkāk par šo koncepciju režisore izvēlējās neatklāt.
Zigmara Liepiņa „Parīzes Dievmātes katedrāle” pirmo reizi uzvesta Latvijas Nacionālajā operā un četru sezonu laikā piedzīvojusi vairāk nekā 90 izrādes. Tā ar labiem panākumiem iestudēta Klaipēdas muzikālajā teātrī, kur piedzīvojusi apmēram 40 izrādes.
„Sākotnēji plānojām, ka Liepiņš rakstīs jaunu operu – „Doriana Greja portrets”. Librets jau bija gatavs, mūzika arī, taču pēc tam nospriedām, ka Oskara Vailda stāsts šodien nav īpaši aktuāla tēma, toties „Parīzes Dievmātes katedrāle” gan,” teic Rubenis, neslēpjot, ka Nacionālais teātris uzskata Liepiņu par savu komponistu, jo viņš ir sacerējis mūziku daudzām šā teātra izrādēm. Komponists Zigmars Liepiņš dzimis 1952. gada 14. oktobrī Liepājā.
Izrādē būs redzami daudzi iemīļoti Nacionālā teātra aktieri - Gudulas lomā Dita Lūriņa un Marija Bērziņa, Esmeralda – Zane Dombrovska un Beāte Zviedre, Frolo – Mārcis Maņjakovs un Gundars Grasbergs, Fēbs – Mārtiņš Brūveris un Jānis Ķirsis; citās lomās Nacionālā teātra aktieri Uldis Anže, Artis Drozdovs, Indra Burkovska, Ģirts Jakovļevs, Arturs Krūzkops, Juris Lisners un citi.