Afgāņu bēglis Favads: „Man patīk latviešu valoda!”
16 gadus vecais bēglis Favads, kuru liktenis atvedis uz Latviju, kopā ar vēl 30 bēgļiem mācās latviešu valodu, lai šeit varētu gan mācīties, gan strādāt. Viņam patīk latviešu valoda.
Starp 335 patvēruma meklētājiem Latvijā šobrīd ir arī kāds 16 gadus vecs puisis no Afganistānas – Favads Nazari. Bēgļu gaitās viņš šeit nonācis kopā ar māti. Abi ieguvuši alternatīvas personas statusu. Favads bija sācis mācīties skolā, bet to pametis. Tagad viņš cītīgi apgūst latviešu valodu 30 bēgļu grupā, vēsta LNT raidījums „Tautas balss”.
Jau pusotru gadu Favads ar māti dzīvo Latvijā. Šeit nokļuvuši, kad no Afganistānas caur Kirgizstānu gribējuši nokļūt Eiropā. Latvija nav bijis abu bēgļu galamērķis.
„Dzīve šeit ir laba, bet mums ir problēmas ar naudu,” stāsta 16 gadus vecais afgānis. Finansiālu atbalstu Latvijas valdība abiem bija piešķīrusi uz deviņiem mēnešiem, bet tagad termiņš jau beidzies.
„Mums ir jāmaksā dzīvokļa īre un vēl citi izdevumi, un, protams, ja tu runā krievu vai latviešu valodā, tad tu vari atrast darbu, bet, tā kā es esmu nepilngadīgs, tad mums pašlaik vispār nav naudas,” angļu valodā nosaka Favads.
Favads raidījumam pastāstīja, ka viņš kādu laiku Latvijā mācījies skolā, taču neko nav spējis iemācīties. Mācību viela bijusi par grūtu, arī skolotājus nav spējis saprast.
„Es mācījos skolā, bet visi skolotāji runāja krieviski, un es neko nesapratu. Tāpēc pametu skolu, lai iemācītos latviešu valodu. Tagad esmu nolēmis iemācīties valodu un atgriezties skolās,” klāstīja bēglis.
Favads jau pusotru nedēļu kopā ar citiem bēgļiem Latvijā apgūst latviešu valodu. Viņš jau spēris pirmos soļus valodas apguvē un līdz ar to arī sabiedrības integrācijā.
Fadals demonstrēja, kā viņam jau padodas izteikties latviski: „Mani sauc Favads, un mans uzvārds ir Nazari. Man patīk latviešu valoda, es dzīvoju Rīgā.”
Projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” vadītājs Alvis Šķenderis sacīja, ka šāds projekts bijis nepieciešams, lai bēgļi ar laiku spētu integrēties Latvijas sabiedrībā.
„Bēgļi un personas ar alternatīvo statusu šeit paliek uz pastāvīgu dzīvi, tātad viņiem šeit būs jāstrādā, jādzīvo, bērni jālaiž skolā, jāapmeklē ārsts, jākontaktējas ar citiem iedzīvotājiem. Principā tas, ko mēs darām ikdienā, kas mums šķiet pašsaprotami, viņiem rada milzīgu stresu un grūtības, jo viņiem nav valodas - viņi nevar komunicēt ar citiem,” skaidroja Šķenderis.
Vienlaikus speciālists atzina, ka latviešu valodas mācīšana bēgļiem nav no vieglākajiem darbiem. Ārzemniekus nevieno viena kopīga valoda, tādēļ katram ir nepieciešama gluži vai individuāla pieeja: „Reti kurš no viņiem zina angļu valodu, reti kurš no viņiem zina krievu valodu. Latviešu valodu neviens no viņiem nezina un pirms ierašanās Latvijā nemaz nav zinājis, kur tā atrodas, kas tā ir par valsti un kas šeit dzīvo.”.
Projekts tikko sācies, bet tam jau ir pirmie pozitīvie rezultāti, jo plānoto 15 dalībnieku vietā latviešu valodas nodarbības regulāri apmeklē 30 bēgļi. Visi esot gatavi iemācīties latviešu valodu, lai varētu šeit dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Bēgļi, kuri piedalās mācībās, raidījumam „Tautas balss” atzina, ka jāzina tās valsts valoda, kuras pilntiesīgs iedzīvotājs vēlies būt. Tāpēc viņiem šis projekts esot īstais ceļš, lai savu ieceri īstenotu.
