Divu pensionāru tiesāšanās par salauztu pirkstu ilgst divus gadus
Kopš 2010. gada pavasara ievilkusies divu pensionāru tiesāšanās salauzta pirksta un vecas dzelzs kastes dēļ. Pensionētais kuģu kapteinis Juris Vaivods (69) un bijušais padomju virsnieks Ivans Kedriks (71) sakāvās 2010. gada aprīlī.
Par notikušo pēc Vaivoda (viņš konflikta laikā salauzis pirkstu) iesnieguma tika ierosināta krimināllieta, kuru pierādījumu trūkuma dēļ gan izbeidza, bet vēlāk pēc iesniedzēja protesta prokuratūrai atkal atjaunoja, un izmeklēšana turpinās, lai gan kopš notikuma pagājuši jau gandrīz divi gadi, raksta „Latvijas Avīze”.
Policija par notikušo joprojām nav tikusi skaidrībā, jo kautiņā iesaistīto vīru versijas ir pretrunīgas: katrs par kautiņa aizsācēju norāda otru. Piedevām pirmajā izmeklēšanas reizē Kedrina labā liecināja kāds Sergejs Kiļčevskis, kurš redzējis, kā Vaivods paņem nūju un vicina Kedrika virzienā. Sitienus ne no viena, ne no otra puses liecinieks gan neesot redzējis.
Abu vīru konflikts izcēlās par pusotru metru augstu un metru garu un platu metāla kasti, kas atradās Rīgā, Juglā pie laivu kooperatīva „Nāra”, kurā abiem pensionāriem ir laivu novietnes. Vaivods teic, ka kaste atradusies aiz kooperatīva žoga un bojājusi skatu, jo bijusi sarūsējusi un nevienam nevajadzīga. Viņš to nolēmis aizvākt un piezvanījis metālu uzpircējam Kiļčevskim, kurš to solījis savākt. Taču, to ieraudzījis, uzpircējs nolēmis, ka nav jēgas kasti ņemt.
Abi stāvējuši un runājušies, kad nācis Kedriks un bez iemesla sācis Vaivodu raustīt aiz jakas un sist pa seju, tad paņēmis stieni un mēģinājis iesist pa galvu. Pensionētais kapteinis aizsargājies ar kreiso roku, un tā ticis salauzts pirksts.
Nākamajā dienā Vaivods uzrakstījis iesniegumu policijai ar lūgumu ierosināt krimināllietu pret Kedriku par miesas bojājumu nodarīšanu. Vēlāk metāla uzpircējs Kiļčevskis teicis, ka policijai par sišanu neesot liecinājis tāpēc, ka neesot vēlējies, lai viņu vazājot pa tiesām.
Vaivods norāda, ka īstais agresijas iemesls no Kedrika puses esot nevis metāla kaste, bet gan viņa laivas novietne, kuru Kedriks vēloties pievienot savai novietnei, kas atrodas līdzās. Taču Vaivods nepiekrīt novietni samainīt vai pārdot.
Vēl pensionēto kapteini aizvainojis tas, ka pensionētais virsnieks viņu, padomju laika represēto, nosaucis par masu slepkavu, kuru vajagot fiziski iznīcināt. Izrādās, ka arī Kedriks ir bijis represēts, desmit gadus pabijis Sibīrijā, otrās grupas invalīds. Viņš zvēr, ka patiesībā uzbrucis ir Vaivods, kad Kedriks gājis skaidroties, kāpēc viņš zog metāla kasti, kurā viņa biedrs glabājot instrumentus. Virsnieks tikai aizstāvējies un uzskata kapteini par nenormālu, sliktu un kašķīgu cilvēku.
„Kad Vaivods man sacīja, ka tādus kā es viņš esot vedis uz Vorkutu, tad gan es viņu nosaucu par čekistu maitu... Es viņa vietā sen būtu izlīdzis, nevis kā tāda bāba staigātu apkārt un sūdzētos gan policijai, gan presei. Un pirkstu viņš, visticamāk, salauza, sitot man, vai arī izziņu par lūzumu nopirka no ārstiem,” spriež Kedriks.
Resursu šķērdēšana
Tiesību eksperts un Saeimas deputāts Andrejs Judins uzskata – ir labi, ja cilvēki aizstāv savas tiesības, bet katra lieta jāaplūko konkrēti. „Problēma jau nav likumos, bet gan tajā, vai tiek izmantotas visas metodes, lai lietu atrisinātu, lai par vienu salauztu pirkstu vai vienu nozagtu latu netiesātos vairākus gadus,” vērtē Judins. „Arī viens salauzts pirksts ir miesas bojājums, arī viena lata neatļauta paņemšana ir zādzība. Bet, skatoties, kas un kā ir noticis, likums pieļauj krimināllietu izbeigt mazsvarīguma vai noilguma dēļ, var organizēt izlīgumu. Gara tiesvedība sīkās lietās tiešām ir problēma, tā ir resursu izšķērdība.” Deputātaprāt, gan policijai, gan prokuratūrai ar šādiem gadījumiem jāstrādā elastīgāk.