Patiesos notikumos balstīts? Recenzija par filmu "Pūķis nāk!"

Elegants, kā tikko no Holivudas «zelta laiku» kino izkāpis detektīvs Bābaks ierodas nomaļā salā, lai izmeklētu aizdomīgu pašnāvību. Viņam uzreiz kļūst skaidrs, ka notikusi slepkavība, un slepenpolicijas darbinieks nolemj pavadīt nakti upura mājā – tuksneša vidū novietotā kuģī. Bābaku brīdina, ka blakus esošā kapsēta ir nolādēta un ik reizi, kad zemē gulda nelaiķi, tā atveras, un notiek zemestrīce. Pēc brīža (un pēc zemestrīces) stāsts pārtrūkst, un to nomaina «dokumentāli» kadri, kuros parādās pats filmas režisors, kurš stāsta par to, kā sācis izmeklēt šos «patiesos notikumus», kuros balstīts viņa darbs «Pūķis nāk!» Drīz vien Bābaka piedzīvojumiem pievienojas hipijisks skaņu operators Kaivāns un ekscentrisks ģeologs Benāms. Dokumentāliem kadriem mijoties ar inscenējumiem, skatītājiem tiek dota iespēja kopā ar filmas veidotājiem risināt vienu mīklu pēc otras – kas notiks ar trim šarmantajiem varoņiem, kāda ir haizivju mednieka un acu ārsta nozīme šajā stāstā, un vai tiešām mēs redzēsim īstu pūķi?

Fantāzijas lidojums un vizuāla bauda

Irāņu kino pēdējos gados ir parādījies kā nopietns spēlētājs starptautiskajos kinofestivālos, un filma «Pūķis nāk!» ir brīnišķīgs iesākums «Splendid Palace» jaunajai sezonai. Apzīmējums «mākslas kino no tālas zemes» mēdz radīt aizdomas, ka būs jātiek galā ar kaut ko pārlieku sarežģītu, specifisku un bieži vien garlaicīgu. Protams, «Pūķis nāk!» nav viegla komēdija, kuru pēc nedēļas varēs izdzēst no atmiņas, bet tā ne mirkli nav vienmuļa vai pašmērķīgi samudžināta. Filmas galvenie varoņi ir ārkārtīgi harismātiski, un stāsta daudzslāņainums ļauj brīvu vaļu skatītāja fantāzijai. Turklāt – pat tad, ja negribas domāt un iedziļināties, ir iespēja atlaisties krēslā un vienkārši baudīt vizuālo un muzikālo noformējumu. Košās krāsas un izsmalcinātie kostīmi atgādina Vesa Andersona labākās filmas un to ekscentriskos varoņus. Spēle ar klasisko Holivudas detektīvžanru ir ļoti vilinoša, un katrs sižeta pavērsiens ievelk režisora Mani Hagigi pasaulē arvien dziļāk.

Īpašiem kinogardēžiem «Pūķis nāk!» ir vēl intriģējošāka skatāmviela. Filmas «dokumentālajā» daļā pats režisors atsaucas uz savu vectēvu – vienu no vadošajiem Irānas kino Jaunā viļņa filmu veidotājiem, kā arī citē viņa darbus. Vairāki kinokritiķi atzīmējuši, ka, iespējams, mums, nezinot Irānas vēstures specifiku un neatpazīstot kultūrcitātus, daudz kas paslīd garām. Tajā pašā laikā ir pietiekami aizraujoši sekot līdzi trijotnei, kas mēģina uzzināt, kas tieši izraisa zemestrīces pamestajā kapsētā. Visam pa vidu vēl iejaucas spiegi, dubultspiegi, mazulis, bariņš indiešu mūziķu un skaistā Šeherezāde.

Režisora ietekmes no Rietumu kultūras ir skaidri saskatāmas kaut vai slepeno aģentu uzvalkos un hūtēs, kā arī Bābaka apelsīnkrāsas auto «Chervolet «Impala»», kas spēcīgi kontrastē ar austrumniecisko vidi, kurā viņi ir ievietoti un darbojas. Platleņķa kadri atklāj elpu aizraujošus tuksneša skatus, kur šie trīs holivudiskie varoņi katrs ar savām metodēm mēģina sameklēt atbildes. Stāsta sadalījums «patiesajā» un «izdomātajā» piešķir filmai vēl papildu līmeņus – ir skaidrs, ka nekas no tā, ko redzam, nav līdz galam patiesība. Bet vai tad tas nav stāsts par kino kā tādu? Kino galu galā vienmēr ir un paliek ilūzija, un mēs varam izvēlēties – ticēt tai vai neticēt. Tāpat kā pūķim filmā «Pūķis nāk!».