Krievijas vēstniecības Kostarikā padomnieks sūkstās par pretpadomju Baltijas valstīm

Krievu politiķi turpina Baltijas valstu nomelnošanas kampaņu. Tikko ar visnotaļ tendenciozu interviju Kostarikas krievu laikrakstam „Russkaja Gazeta” izcēlies Krievijas vēstniecības padomnieks Jurijs Hļebņikovs.

Varbūt viņa intervija tā arī paliktu neievērota un par to zinātu vienīgi šīs Centrālamerikas valsts krievu kopiena, bet šo interviju ir pārpublicējuši arī Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Jāpiebilst, ka Hļebņikovam kā vēstniecības pārstāvim pienāktos paust ne tikai savu personisko, bet gan Krievijas valsts oficiālo viedokli.

Hļebņikovs, kura māte ir lietuviete, Kostarikā iznākošajā „Russkaja Gazeta” stāsta, cik saulaina dzīve bija padomju Lietuvā, kā tur plauka gan nacionālā kultūra, gan saimniecība un cik daudz Lietuvas attīstībai devusi PSRS centrālā vadība un budžets. No Hļebņikova teiktā izriet, ka Padomju Savienības sastāvā Lietuva piedzīvoja lielu uzplaukumu, bet tagad tai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāpiedzīvo vēl nebijis pagrimums.

Viņš apgalvo, ka ne tikai Lietuvas, bet gan visu Baltijas republiku izstāšanās no PSRS bija liela kļūda, stāstot arī to, ka apšaudē 1991. gada janvārī pie Viļņa televīzijas ēkas, kur padomju karavīri nogalināja 14 cilvēkus, īstenībā lodes uz savējiem raidījuši paši neatkarības atbalstītāji.

Hļebņikovs uzskatu, ka lietuviešiem nebija nekādu objektīvu iemeslu atdalīties no Padomju Savienības: „Viņi vienmēr (padomju laikos) dzīvoja pārticīgi, mierīgi, visiem bija personiskās automašīnas, brauca pa labiem ceļiem, bija augstvērtīgu pārtikas produktu pārpilnība, nebija nekādas saspīlētas situācijas.”

Viņš arī teic, ka 1940. gada neatkarīgās Lietuvas Seims lūdzis Lietuvu uzņemt PSRS sastāvā un neesot nekādu vēsturisku liecību faktam, ka tas nav noticis padomju militārā spiediena rezultātā.

Viss esot noslēdzies ar to, ka tagad puse Lietuvas iedzīvotāju, pēc Hļebņikova vārdiem, esot pametusi dzimteni, lai dotos labākas dzīves meklējumos uz citām ES valstīm, bet tur viņi arī nevarot atrast darbu, tāpat kā savā dzimtenē. Par to Hļebņikovs pārlecinājies Holandē – sarkano lukturu kvartālā: „Pat Holandē uz ielas esmu sastapis vienu jaunu rīdzinieci, kura meklēja klientus sarkano lukturu kvartālā.”