Madonas pašvaldībai nav līdzekļu, lai iekārtotu muzeju diriģenta Haralda Medņa mājās

Par ēkas pārņemšanu pašvaldība sāka domāt 2010.gadā. Tad arī radās iecere ēkā izveidot Medņa un Latviešu Dziesmu svētku muzeju.

Kā informē Vilšķērsts, šī ideja nekur nav pazudusi, tiek domāts par tās realizāciju. Ēkā pašlaik izvietota daļa diriģentam savulaik piederējušu lietu, bet muzeju uzreiz nav iespējams iekārtot. Divstāvu ēkai ir nepieciešams remonts, kuru pašvaldība par saviem līdzekļiem nevar atļauties, tādēļ tiek domāts par Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespējām.

Paralēli tiekot domāts par Dziesmu svētku muzeja koncepciju, plānots gūt pieredzi no šāda veida muzeja Igaunijā. "Gribētos, lai muzejs nav tikai kā mantu noliktava, bet ar atraktīvāku, mūsdienīgāku pieeju, kur varētu izmantot video un citas tehniskās iespējas," pašvaldības ieceri raksturo izpilddirektors. Pastāv iespēja, ka, meklējot īsto muzeja koncepciju, varētu rīkot ideju konkursu.

Kamēr īstie risinājumi un finansējums vēl tiek meklēts, ēka, kura reģistrēta uz pašvaldības vārda, tiekot pieskatīta un nodrošināta pret nesankcionētu iekļūšanu.

Diriģents Haralds Mednis dzimis 1906.gada 16.augustā Jaunlaicenes pagastā. Bijis LPSR Operas un baleta teātra koncertmeistars, vadījis vīru kori "Dziedonis", tautas korus "Skaņupe" un "Tēvzeme".

1999.gadā Mednis saņēma Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā un Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu Latvijas koru kultūrā.

1994.gadā Haralds Mednis tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras ordeņa kavalieri.

Diriģents 2000.gadā apbedīts Otrajos Meža kapos.