Neo lieta divu gadu laikā joprojām nav izkustējusies

Tikmēr VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izveidotājs un uzturētājs – „Exigen Services Latvia” – turpina saņemt valsts pasūtījumus.

"Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies. Vēl joprojām norit izmeklēšana. Kad viņa beigsies, to man nevar pateikt,” raidījumam teica VID sistēmas cauruma atklājējs Poikāns.

Policija norāda, ka izmeklēšana šajā lietā ir tuvu finiša taisnei un to drīz varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Līdzīgi situāciju policija gan komentēja arī pirms gada, piebilst "De facto".

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, Nacionālās Informācijas tehnoloģiju drošības padomes vadītājs Māris Andžāns norādīja – atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, jāatzīst, ka kaitējumu ar savu darbību Neo nav izdarījis. Tieši otrādi – tas veicinājis atklātību, vairs netiek slēptas amatpersonu algas, valstij tas licis nopietnāk domāt par datu drošību.

„Šajā gadījumā šis incidents pozitīvi ietekmēja tālāko attīstību. Tas pievērsa uzmanību, ka ir tādas problēmas, sabiedrība par to runāja, protams, kas bija ļoti svarīgi un tas arī bija viens no veicinātājiem, kāpēc arī tika izstrādāts informācijas tehnoloģiju drošības likums. ja incidenta nebūtu, tad būtu pusgadu vai gadu vēlāk visa šī te sistēma. Un tad nebūtu izdarīts daudzas lietas, tajā skaitā nebūtu „Cert.lv” izveidots,” atzina SM pārstāvis.

Jaunveidotajai institūcijai jau šogad budžets ir trīskārt lielāks nekā pērn – no 88 tūkstošiem latu pagājušajā gadā, tas palielināts līdz 226 tūkstošiem latu šogad.

Tikmēr informācijas tehnoloģiju sistēmu drošības līmeni valstī speciālisti un atbildīgās amatpersonas vērtē negribīgi – tas dažādās iestādēs esot stipri atšķirīgs, tādēļ vērtējumu kopumā sniegt grūti. Neviens neuzņemas apgalvot, ka nekādi “caurumi” sistēmās patlaban neeksistē un līdzīgas noplūdes nevar atkārtoties. „Neviena sistēma nevar būt un nav 100% droša. Vienkāršs salīdzinājums – ja ir seifā 100 lati, bet, lai viņu uzlauztu, man ir jānopērk urbis par 1000 latiem, tad skaidrs, ka es to urbi nepirkšu, jo tas nav tā vērts. Tāpat arī mūsu valstī ir dažādas sistēmas un ja ir kaut kāds mērķēts uzbrukums ar konkrētu motivāciju, tad viņu nevar izslēgt,” norādīja „Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina.

Arī VID par pašreizējo drošību savās datu bāzēs atbildēja izvairīgi. Iestāde uzsvera, ka izsmeļošas atbildes nevar sniegt, jo šis “jautājums ir sensitīvs un lielākā daļa informācijas ir riska informācija ar ierobežotas pieejamības statusu”. „Šobrīd apgalvot par to, ka būtu kaut kāds pamats bažām par sistēmu nedrošumu, manuprāt, nav pamata,” uzsvera VID Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Grīnberga.

Saistībā ar tā dēvēto nulles deklarāciju ieviešanu ar šo gadu VID datu bāzes kļūs bagātākas par aptuveni 70 tūkstošu fizisko personu datiem. Ieņēmumu dienests apgalvo, ka bažām par riska pieaugumu neesot pamata, un uzsver – nulles deklarācijas nav korekti saistīt ar būtisku datu apjoma palielināšanos, jo mantiskā stāvokļa deklarācijas varot iesniegt arī papīra formātā vai nosūtīt pa e-pastu.

Bet ar plus zīmi šos divus gadus, izskatās, ka aizvadījis “caurās” sistēmas izveidotājs un uzturētājs – uzņēmums “Exigen Services Latvia”, kam notikušais nav liedzis gūt arī valsts pasūtījumus, vēsta "De facto" Tā, piemēram, vēl šā gada sākumā kompānija uzvarējusi konkursā par Saeimas informatīvo sistēmu tehnisko atbalstu un uzturēšanu par nepilniem 15 tūkstošiem latu, bet pirms tam guvusi arī Iekšlietu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un vēl vairākus valsts iestāžu, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta, pasūtījumus kopumā vairāku miljonu vērtībā.

Ieņēmumu dienests tajā problēmu nesaskata. „Ir jābūt juridiskam pamatam, ka kāds atzīst, ka vainīgs pie šī cauruma bija tieši “Exigen”. Ātrāk par kompensācijas piedzīšanu mēs nevaram, mums nav īsti juridiska pamata. Ja izmeklēšanas interesēs tas tiks noskaidrots, tik pat labi, kā jūs sakāt, ja izmeklēšana norit par tieši Neo jeb Ilmāru Poikānu, vai šīs darbības nav noziedzīgas, tad tikpat labi jau varbūt jautājums ir, vai nav jāvēršas ar kompensāciju pret personu, kas ir vainojama noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,” klāstīja Grīnberga.

Tāpat VID uzsvera – uzņēmums savu daļu atbildības uzņēmies un atbilstoši noslēgtajam līgumam samaksājis arī sodu. Precīzu tā summu gan Grīnberga nevarēja nosaukt.

Uz priekšu gan pavirzījusies prasība Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ko par kratīšanu Neo lietā iesniedza toreizējā žurnāliste Ilze Nagla. Tiesa prasību pieņēma un patlaban ir pieprasījusi komentārus no Latvijas valdības, ziņo raidījums.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka toreizējās žurnālistes Ilzes Naglas vadītais Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" 2010.gada februāra vidū ziņoja, ka   VID  elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrasts drošības caurums, pa kuru triju mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apmērā.

Faktu, ka   VID  elektroniskās deklarēšanas sistēmā bijusi milzīga datu noplūde, "De facto" uzzināja no cilvēku grupas, kas sevi dēvē par "Ceturtās atmodas tautas armiju" ("4ATA"). Vēlāk tās pārstāvis, kurš sevi dēvē par   Neo, regulāri internetā publicēja dažādu iestāžu algu sarakstus.

Policija pēc tam sāka kriminālprocesu un tā ietvaros aizturēja Poikānu, kurš atzinās, ka viņš ir   Neo.

Policijas veica kratīšanu arī Naglas dzīvesvietā un atsavināja viņas datora ārējo cieto disku un arī vairākas flešatmiņas. Nagla iesniegusi prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot kratīšanas likumību, ko policija veica viņas dzīvesvietā. Policija atsavināja žurnālistes personīgo datoru un tādējādi ieguva ziņas arī par žurnālista informācijas avotiem.

BNS/ Foto: Edijs Pālens/ LETA